Putins sola atriebties Ukrainai, negrasās ielaisties sarunās un žēlojas par ukraiņu "neizvēlīgajiem" uzbrukumiem Krievijas civiliedzīvotājiem un civilobjektiem
Krievijas diktators Vladimirs Putins nosolījās atriebties Ukrainai, ka tā uzdrošinājusies iebrukt Krievijā divarpus gadus pēc pašas Krievijas asiņainās invāzijas, un nekādās miera sarunās ielaisties negrasās.
"Bet par kādām sarunām vispār var būt runa ar cilvēkiem, kuri bez izšķirības uzbrūk mierīgajiem iedzīvotājiem, civilajai infrastruktūrai vai cenšas radīt draudus kodolenerģijas objektiem? Par ko vispār var runāt ar viņiem?" dziļā neizpratnē vaicāja Kremļa diktators, apsūdzot ukraiņus par to, ko paša armija pēc viņa pavēles dara jau kopš 2022. gada 24. februāra.
Par to, kāda būs Krievijas atriebība, nekādu šaubu nav. Kad Ukraina 2022. gada oktobrī uzdrošinājās uzbrukt Putina lepnumam Krimas tiltam, kas savieno 2014. gadā anektēto pussalu ar starptautiski atzīto Krievijas teritoriju, Krievija vairākus mēnešus tīši bombardēja Ukrainas civilobjektus, lai ukraiņi rudeni un ziemu pavadītu aukstumā un tumsā.
Tiekoties ar spēka resoru vadītājiem, Putins apgalvoja, ka Ukraina šādi mēģina uzlabot savas pozīcijas turpmākajās sarunās, taču viņš nekādās sarunās ielaisties negrasās. "Pretinieks noteikti saņems cienīgu atbildi, bet visi mūsu noteiktie mērķi bez jebkādām šaubām tiks sasniegti," paziņoja diktators.
Vēl vairāk, viņš pastāstīja, ka krievu okupantu armija tikai pastiprinājusi iebrukumu Ukrainā, sagrābjot aizvien vairāk Ukrainas teritoriju, bet neveiksmi cietīs jebkādi mēģinājumi sēt nesaskaņas un šķelšanos Krievijas sabiedrībā, iebiedēt cilvēkus, "šūpot laivu" Krievijā.
"Taču arī šeit jau ir Krievijas pilsoņu atbilde. Tā ir vienprātīga atbalsta izrādīšana visiem, kas nonākuši nelaimē, atbalsts armijai un, kas ir ļoti svarīgi, pieaugošais to cilvēku skaits, kuri vēlas pievienoties mūsu vīriešiem, karavīriem, kuri varonīgi ar ieročiem rokās aizsargā Krieviju. Pēdējo dienu laikā ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri vēlas noslēgt līgumus ar Aizsardzības ministriju," viņš apgalvoja.
Putins atkal atkārtoja nodrāzto tēzi, ka Ukrainas armija pretojas Krievijai tikai tādēļ, ka izpilda "savu rietumu saimnieku gribu, kuri ar ukraiņu rokām karo ar Krieviju".
Ukraina jau sen noraidījusi Putina "miera plānu", kas faktiski ir kapitulācijas ultimāts. Dažādu Putina prasību skaitā, lai tikai sāktu jebkādas sarunas, pat ne noslēgtu pamieru, bija ultimāts Ukrainai izvest armiju no teritorijām, kuras Krievija uzskata par savām, bet tā arī nav spējusi iekarot vai tikusi padzīta, proti, visu 2022. gada 30. septembrī anektēto četru Ukrainas apgabalu (Hersonas, Zaporižjas, Luhanskas un Doneckas) teritorijas. Turklāt Krievijas amatpersonas, jo īpaši izceļoties odiozajam Drošības padomes priekšsēdētāja vietniekam, eksprezidentam Dmitrijam Medvedevam, nemaz neslēpj, ka Krievijas iebrukuma mērķis ir visas Ukrainas aneksija.
