Tramps un Epstīna dokumenti. Kāpēc tie tik ļoti šūpo ASV prezidenta krēslu?

Šo dokumentu publiskošana bija viens no Trampa priekšvēlēšanu kampaņas solījumiem, taču tagad tā izvērtusies par līdz šim nopietnāko viņa otrā prezidentūras termiņa pārbaudījumu, kas radījis plaisas trampistu kustībā MAGA (Make America Great Again - Padarīsim Ameriku atkal varenu!).

Pēc mēnešiem ilgiem Trampa administrācijas pūliņiem apturēt šo procesu abas Kongresa palātas ar gandrīz vienbalsīgu atbalstu beidzot apstiprināja likumprojektu, kas paredz Epstīna lietas dokumentu nodošanu atklātībai. Tramps, kas dažas dienas pirms balsojuma mainīja iepriekšējo nostāju un pauda atbalstu dokumentu publiskošanai, likumu parakstīja 19. novembrī, kad sākās 30 dienu periods, kura laikā Tieslietu ministrijai dokumenti jānodod atklātībai.

Sabiedrības gaidas

Sabiedrībā valda ļoti lielas gaidas uz atklājumiem, ko varētu nest dokumentu publiskošana, jo tās uzkurinājušas sazvērestības teorijas, ko gadiem ilgi izplatījuši daudzi no pašreizējiem Trampa līdzgaitniekiem.

Lai gan zināmas cerības šajos dokumentos ieraudzīt Epstīna "klientu sarakstu", kurā būtu atrodami daudzu ietekmīgu personu vārdi, amatpersonas jau kliedējušas, plaisas, kas parādījušās Trampa saliedētajā antiestablišmenta koalīcijā, izplatot šāda veida sazvērestības teorijas, var tikai paplašināties pēc ilgi gaidītās dokumentu publicēšanas.

"Tā vērošana faktiski pārvērtusies cīņā, kas saplosījusi MAGA," pirms balsojuma Pārstāvju palātā pagājušajā nedēļā atzina Mārdžorija Teilore Grīna, kas pārstāv Džordžijas republikāņus. "Vienīgais, kas apmierinās aiz manis stāvošās ietekmīgās, drosmīgās sievietes, būs rīcība šo dokumentu publicēšanā," norādīja Grīna, kas iepriekš paziņoja, ka janvārī atstās Kongresu. Viņa piebilda, ka "amerikāņu tauta vairs necietīs jebkādu muldēšanu" šajā jautājumā.

Tramps uz Grīnas demaršu reaģēja paša sociālās saziņas vietnē "Truth Social", nosaucot viņu par "nodevēju". Parasti šāds skarbs apsauciens no prezidenta puses būtu nomierinājis disidentus republikāņu rindās, taču apstākļos, kad Epstīna lietas politiskais potenciāls kļuvis acīmredzams, tas, šķiet, vairs īsti nedarbojas.

Sazvērestības teorijas

Pēc Epstīna nāves Ņujorkas cietuma kamerā 2019.gadā parādījās dažādas sazvērestības teorijas, kas īpašu izplatību guva labējo politiskajās aprindās.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps demonstrēja gatavību publiskot Epstīna lietas izmeklēšanas materiālus, kā arī izmeklēšanas materiālus tādās skaļās lietās kā atentāti pret prezidentu Džonu Kenediju un Mārtinu Luteru Kingu, ko sen pieprasīja antiestablišmenta aktīvisti.

Taču pēc atgriešanās Baltajā namā izmeklēšanas materiālu nodošana atklātībai un sazvērestības teoriju piekritēju prasību apmierināšana prezidentam vairs nešķita tik vilinoša iespēja. Ģenerālprokurore Pema Bondi, kas, stājoties amatā, viesa cerības par pilnīgu dokumentu publiskošanu, vasarā savas domas mainīja. Taču viņas mēģinājumi slēgt Epstīna lietu izsauca sašutumu labējo politiskajās aprindās.

Grīna, kas vēl pavasarī saķērās ar Trampu, kļuvusi par disidentisma seju MAGA kustībā. Viņa prezidentam iebildusi ne tikai Epstīna lietā, bet arī tādos jautājumos kā Irānas kodolobjektu bombardēšana jūnijā un joprojām aktīva uzmanības pievēršana ārvalstu kariem. Republikāņu stratēģe Rina Šaha sarunā ar ASV sabiedrisko raidorganizāciju NPR atzinusi, ka Epstīna lieta demonstrējusi, cik liela vara pieder ierindas biedriem. "MAGA vēlētāji ir nikni. Šis spiediens liek pat vislojālākajiem Trampa līdzgaitniekiem novirzīties no kursa," norāda Šaha, piebilstot, ka Republikāņu partija spiesta kļūt arvien populistiskāka.

Demokrātu iesaistīšanās

Parādoties pirmajām pazīmēm, kas liecināja par šķelšanos Trampa koalīcijā, demokrāti steidza to izmantot.

Viņi sāka meklēt Kongresā iespējas republikāņus piespiest balsot par Epstīna lietas dokumentu publicēšanu. Galu galā demokrātiem izdevās ierosināt Pārstāvju palātas Uzraudzības komitejas izmeklēšanu un panākt atbalstu petīcijai par dokumentu publicēšanu, kas deva iespēju apiet spīkeru, kas kontrolē, kādi likumprojekti tiek nodoti izskatīšanai Pārstāvju palātā.

Demokrātu pūliņi, kam pievienojās arī daži ietekmīgi republikāņi, tajā skaitā Grīna, vainagojās ar balsojumu par likumprojektu, kas abās palātās saņēma vispārēju atbalstu. Tas liecina, ka Epstīna lieta no marginālu konspirāciju teoriju atbalstītāju aprindām nonākusi lielas politiskas uzmanības centrā, ko neviena no partijām vairs nevar ignorēt.

Arvien lielākam skaitam republikāņu Pārstāvju palātā ļaujot noprast, ka viņi likumprojektu atbalstīs, Tramps, kas mēnešiem ilgi bija noraidoši izturējies pret visu Epstīna lietas dokumentu publicēšanu, nosaucot to par visai garlaicīgu lektīru, nedēļas nogalē pirms balsojuma pēkšņi savu nostāju mainīja un aicināja republikāņus balsot par. Prezidenta nostājas maiņa pavēra slūžas, un par dokumentu publicēšanu nobalsoja 427 kongresmeņi, pret balsojot tikai vienam.

Šis bija viens no retajiem gadījumiem, kad Republikāņu partija piespiedusi Trampu mainīt savu nostāju, turklāt to darot tik atklāti. Līdz šim parasti viss noticis gluži pretēji, un Baltais nams piespiedis partiju piekāpties Trampa vēlmēm, bieži pat tad, ja tās bijušas vien mirkļa iegribas.

Septembrī, kad Tramps vēl nebija mainījis savu nostāju, viena no aptaujām liecināja, ka pilnīgu dokumentu publicēšanu, aizklājot vienīgi upuru vārdus, atbalstīja 67% reģistrēto republikāņu vēlētāju, kamēr vēl 18% atbalstīja daļēju dokumentu publikāciju. "Atklātība par to, kas noticis, vēlētājiem ir ļoti svarīga," sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC norāda Ņūhempšīras Republikāņu partijas bijušais priekšsēdētājs Kriss Egers. Viņš apgalvo, ka tas liecinot par veselīgu partiju, kas, pastāvot domstarpībām, spēj nonākt pie risinājuma, kas faktiski visus apmierina.

Kas Trampu saista ar Epstīnu?

Tajā pašā laikā Trampa kritiķi apgalvo, ka prezidents pretojies Epstīna lietas dokumentu publiskošanai, lai noslēptu jebkādas tajās esošās norādes uz viņu pašu. Tramps gan noliedzis, ka viņš jebkādā veidā būtu bijis iesaistīts ar Epstīnu saistītajos noziegumos. Baltā nama saimnieks, pavēstot par savas nostājas maiņu, arī paziņoja, ka viņam nav nekā slēpjama.

Tomēr spiedienu uz Trampu acīmredzami palielināja arī trīs e-pasta vēstules, ko aizpagājušajā nedēļā publiskoja demokrāti, kas darbojas Pārstāvju palātas Uzraudzības komitejā. Šie e-pasti ir starp tiem 20 000 Epstīna lietas dokumentu, ko pieprasījusi komiteja, un tajos atrodams Trampa vārds. Baltais nams gan paziņojis, ka šie e-pasti ir selektīvi atlasīti, lai "nomelnotu prezidentu".

Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās Tramps un Epstīns grozījās vienās un tajās pašās biznesa un sabiedriskajās aprindās, un starp viņiem, šķiet, bija izveidojusies tuva draudzība. 1990.gadā Epstīns iegādājās villu tikai divas jūdzes no Trampa Floridas rezidences "Mar-a-Lago".

Desmitgadi vēlāk Epstīna līdzzinātāja Gisleina Maksvela nolīga tolaik 16 gadus veco "Mar-a-Lago" apkalpotāju Virdžīniju Džufrē par Epstīna masieri. Džufrē kļuva par vienu no pazīstamākajām Epstīna apsūdzētājām un apgalvoja, ka viņš to esot iztirgojis seksuālo pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijas princim Endrū. Tajā pašā laikā Džufrē, kas šogad izdarīja pašnāvību, vairākkārt uzsvērusi, ka nekad nav pieredzējusi neko nosodāmu no Trampa puses.

Tajā pašā laikā Epstīna privātās lidmašīnas reģistri liecina, ka laikā no 1993. līdz 1997.gadam Tramps to izmantojis septiņas reizes. Savukārt intervijā žurnālam "New York", kas 2002.gadā gatavoja materiālu par Epstīnu, nākamais prezidents viņu raksturoja kā "lielisku puisi", kam, "tāpat kā man, patīk skaistas sievietes". Tramps arī atzina, ka daudzas no šīm sievietēm ir jauniņas.

Līdz laikam, kad viņš 2017.gadā pirmo reizi kļuva par ASV prezidentu, Tramps gan bija attālinājies no Epstīna. To daļēji veicināja 2004.gada konflikts kādā nekustamo īpašumu lietā.

2019. gadā Epstīns tika apsūdzēts par cilvēku kontrabandu seksuālo pakalpojumu sniegšanas nolūkā, un Tramps tolaik izteicās: "Manuprāt, neesmu ar viņu runājis gadus 15." Pēc Epstīna pašnāvības cietuma kamerā Tramps arī pieprasīja veikt pilnīgu viņa nāves apstākļu izmeklēšanu.

Kas notiks tālāk?

Joprojām gan nav skaidrs, vai tiks publicēti visi dokumenti un vai izdosies apmierināt sabiedrības interesi par šo lietu.

Pirms Pārstāvju palātas balsojuma pagājušajā otrdienā likumprojekta autori - demokrāts Ro Hanna un republikānis Tomass Massijs -, kam līdz ar vairākiem Epstīna upuriem pievienojās arī Grīna, brīdināja administrāciju necensties kaut ko noslēpt.

"Patiesais Tieslietu ministrijas pārbaudījums būs visu dokumentu publicēšana vai arī tie visi paliks izmeklēšanas noslēpums," norādīja Grīna, piebilstot, ka vislielākais pārbaudījums būs lietā iesaistīto cilvēku vārdu publicēšana.

Lai gan februārī sarunā ar televīzijas kanālu "Fox News" Bondi apgalvoja, ka Epstīna "klientu saraksts" atrodoties uz viņas rakstāmgalda, Tieslietu ministrija kopš tā laika mainījusi savu nostāju un apgalvo, ka šāds saraksts nepastāv. Jūlijā ministrija paziņoja, ka izmeklēšanā nav atklāts "klientu saraksts", kurā iekļautiem cilvēkiem varētu izvirzīt apsūdzības krimināli sodāmos nodarījumos.

Tas ir viens no piemēriem, kā Trampa administrācijas rīcība papildus nokaitējusi ap dokumentu publicēšanu valdošo gaisotni. Tas arī norāda uz iespējamajām politiskajām sekām, ja administrācija nespēs nodot atklātībai materiālus, kas, pēc sazvērestības teoriju atbalstītāju domām, tik ilgi tikuši slēpti.

Vēl pirms Kongresa iejaukšanās gadu gaitā panākta tūkstošiem lapaspušu publiskošana, izmantojot civilprasības tiesās, Epstīna un Maksvelas prāvas gaitas kopsavilkumus un pieprasījumus, pamatojoties uz Informācijas brīvības likumu.

Likumdevēji ir pārliecināti, ka ir vēl milzums dokumentu, taču nekas neliecina, ka Tieslietu ministrija būtu gatava atklāt šo informāciju, neskatoties uz augustā iesniegto Pārstāvju palātas Uzraudzības komitejas pieprasījumu.

Cīņa par darbaļaužu balsīm

Hanna atzinis, ka joprojām pastāv šaubas, cik lielā mērā administrācija pakļausies, taču paudis pārliecību, ka pieņemtais likums un iespējamā lieta par necieņu pret Kongresu dod likumdevējiem instrumentus spiediena izdarīšanai uz Tieslietu ministriju. Viņš atteicās izteikt pieņēmumus par to, kādi vārdi varētu parādīties dokumentos, taču norādīja, ka noteikti parādīsies kādi trauksmes cēlāji, ja notiks mēģinājumi kaut ko slēpt.

"Prezidents ir sapratis, kā norādīja Mārdžorija Teilore Grīna, ka tas šķeļ viņa MAGA bāzi," piebilda Hanna. "Būtu muļķīgi no viņa puses [publiskot dokumentus] kā ar pipeti. Ar to es domāju, ka gadījumā, ja viņš (Tramps) vēlas cīnīties ar Epstīnu visu atlikušo prezidentūras laiku, mēs, manuprāt, to varam. Taču tas nav īsti gudri."

Hanna, kas pārstāv tā dēvētos progresīvos no Silīcija ielejas, cer, ka cīņa par Epstīna dokumentu publiskošanu pāraugs plašākā kustībā, kas būtu mūsdienu versija prezidenta Franklina Rūzvelta laika "aizmirstajai šķirai" cīņā pret "ekonomikas rojālistiem". "Šī ir aizmirstā Amerika pret Epstīna šķiru," kādā no intervijām norādīja kongresmenis. "Pastāv patiesas dusmas pret eliti, kas, kā domā tauta, ir atsvešināta un atņem tiem kontroli pār pašu dzīvi."

Demokrāti meklē veidus, kā atgūt strādnieku šķiras vēlētāju balsis, un Hanna ir pārliecināts, ka partijai jāpievēršas tādiem jautājumiem kā Epstīna lieta. Viņš jau sācis sarunas ar Massiju, Grīnu un citiem MAGA aktīvistiem par spēku apvienošanu. Viņš uzsvēris, ka balsojums par Epstīna dokumentu publiskošanu ir atbilde uz jautājumu par iespējām vērsties pret Trampu.

Avoti: ABC, BBC, DW.