Ukraina, Baidena nepārliecinošais sniegums un Trampa meli - viss, kas jāzina par pirmajām ASV prezidenta kandidātu debatēm

Ceturtdien, 28. jūnijā, noslēdzās medija "CNN" debates starp ASV prezidenta amata kandidātiem — prezidentu Džo Baidenu un bijušo Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu. Tajā skaidri iezīmējās abu kandidātu atšķirīgās nostājas Ukrainas, imigrācijas politikas un citos jautājumos.

Tramps debatēs kā argumentus izvirzīja dažādus apšaubāmus argumentus, kā, piemēram, uzstāja uz to, ka "demokrāti atbalsta mazuļu slepkavības pēc bērnu piedzimšanas", vai norādīja, ka "patiesībā 2020. gada prezidenta vēlēšanās uzvarēja viņš". Tikmēr Baidena neskaidrā runa daudziem lika apšaubīt to, vai 81 gadus vecais demokrātu pārstāvis būtu spējīgs vadīt valsti arī nākamos četrus gadus.

Atšķirīgā nostāja Ukrainas jautājumā

Tramps, kurš iepriekš medijiem bija klāstījis, ka "Krievijas autoratīvā līdera Vladimira Putina taktika 2022. gada iebrukumā Ukrainā bijusi ģeniāla", debatēs uzbruka Baidenam norādot, ka "Putins nekad nebūtu uzbrucis Ukrainai, ja ASV pie varas atrastos īsts prezidents". "Ar mani viņš nespēlētu tādas spēlītes," vēstīja Tramps. Tāpat bijušais Baltā nama saimnieks norādīja, ka ASV karam Ukrainā tērē pārlieku lielus līdzekļus, un deva mājienus, ka šādai situācijai nevajadzētu turpināties.

Savukārt, Baidens uz Trampa apgalvojumiem norādīja, ka "Putins ir kara noziedznieks un brīdināja, ka viņš pie Kijivas neplāno apstāties". "Putins vēlas atjaunot padomju savienību. Viņš nevēlas tikai daļu Ukrainas, viņš vēlas visu valsti. Vai Jūs domājiet, ka viņš apstāsies pie Ukrainas? Nē. Kā Jums šķiet, kas notiks ar Poliju, Baltkrieviju un NATO valstīm?" retoriski vaicāja Baidens. ASV prezidents, kura administrācija atbalstījusi Ukrainu un tās prezidentu Volodimiru Zelenski kopš kara sākuma, apgalvoja, ka viņš aicinājis vairāk nekā 50 valstu līderus sniegt atbalstu Ukrainai, un uzsvēra, ka Tramps no NATO vēlas izstāties.

Jau ziņots, ka 14. jūnijā Putins izvirzīja savus noteikumus karadarbības izbeigšanai Ukrainā, kas paredz četru Ukrainas apgabalu - Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas - okupāciju un pilnīgu Rietumu sankciju atcelšanu Krievijai. Lai gan Tramps norādīja, ka šādi nosacījumi "nav pieņemami", viņš uzvēra, ka "viņa spēkos ir izbeigt karu Ukrainā". Tiesa, Tramps neminēja kā tieši viņš šo plāno paveikt.

Tāpat debatēs pacēlās jautājums par ASV iesaisti karadarbībā Izraēlā. "Ļaujiet Izraēlai pabeigt iesākot," debatēs vēstīja Tramps, norādot, ka Baidens "pārāk ierobežo Izraēlas valdību un tās militāro cīņu Gazas joslā". Tāpat viņš debatēs uzstāja, ka teroristu grupējuma "Hamas" īstenotais terorakts Izraēlas festivāla laikā aizvadītā gada 7. oktobrī "nekad nebūtu noticis, ja viņš tajā laikā būtu atradies Baltajā namā".

Trampa apšaubāmie argumenti

Runājot par Krievijā aizturēto medija "Wall Street Journal" žurnālistu Evanu Gerškoviču, Tramps apgalvoja, ka "viņam jau sen bija jābūt atbrīvotam no cietuma, tomēr tas neesot ticis panākts Baidena kļūdu dēļ.

"Putins, iespējams, par viņa atbrīvošanu prasīja miljardiem dolāru, jo Baidens ik rezi ir gatavs par aizturētajiem amerikāņiem šādu summu maksāt!" norādīja Tramps. Tomēr nav nekādu pierādījumu tam, ka Baidens iepriekš šādas nodevas būtu maksājis vai tam, ka Putins par Gerškoviča atbrīvošanu būtu prasījis izpirkuma naudu. Tāpat kā kādreizējā Trampa administrācijā, arī Baidena administrācijas laikā ķīlnieki tiek nogādāti dzimtenē ieslodzīto maiņas, nevis naudas pārskaitījumu rezultātā.

Tāpat bijušais Baltā nama saimnieks izteica visai apšaubāmus argumentus par demokrātu atbalstu bērnu slepkavībām. "Viņi gatavi nonāvēt bērnus grūtniecības astotajā un devītajā mēnesī, kā arī pat pēc bērnu piedzimšanas," vēstīja Tramps.

Nav skaidrs, kur bijušais ASV prezidents šādu informāciju ir ieguvis, jo zīdaiņu slepkavība ir krimināli sodāma ikvienā ASV štatā, tāpat neviena valsts pasaulē nav pieņēmusi likumu, kas atļautu nogalināt mazuli pēc tā piedzimšanas. Savukārt, aborti ASV pēc 21 grūtniecības nedēļas notiek tikai 1% gadījumu, kad grūtniecībai gaidāmas smagas komplikācijas vai novērotas nopietnas embrija anomālijas.

Vēl Tramps vēstīja, ka "Baidens vēlas nodokļu likmi ASV paaugstināt četrkārtīgi." Tomēr, vērtējot Baidena līdz šim pieemtos lēmumus, viņš stingri iestājies pret nodokļu samazināšanu iedzīvotājiem, kas pelna mazāk nekā 400 tūkstošus ASV dolāru gadā. Baidena izvirzītie budžeta priekšlikumi paredz palielināt nodokļus uzņēmumiem un turīgajiem ASV pilsoņiem.

Savukārt, runājot par prezidenta vēlēšanām, Tramps vēstīja, ka "pieņems to rezultātus, ja vēlēšanas būs godīgas un likumīgas". Tāpat viņš centās uzsvērt sazvērestības teoriju norādot, ka 2020. gada vēlēšanu rezultāti, kad par ASV prezidentu tika kronēts Baidens, bijuši viltoti. Arī sev izvirzītās apsūdzības krimināllietā Tramps atzina par nepamatotām, norādot, ka "viņam nav bijušas intīmas attiecības ar minēto porno aktrisi". 

Ja vēl 2022. gadā bijušais ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka nenožēlo savu atbalstītāju aicināšanu uz Vašingtonu, kura laikā demonstranti iebruka ASV Kapitolijā, tad debatēs viņš no diskusijām par Kapitoliju izvairījās un savu atbildību par notikušo noraidīja.

Amerikāņu raizes par Baidena nepārliecinošo sniegumu

ASV prezidenta kandidātu debatēs ceturtdienas vakarā šķita, ka atšķirība starp 81 gadu veco prezidentu un viņa 78 gadus veco sāncensi ir daudz lielāka. Baidena balss bija aizsmakusi un ASV prezidents bieži vien nespēja skaidri izteikt savus argumentus. Kādā brīdī, kad tika runāts par kandidātu nostāju drošības jautājumos, Tramps sacīja: “Es tiešām nesaprotu, ko viņš ar to bija domājis. Es domāju, ka arī viņš pats to nesaprot."

Baidena nevienmērīgais sniegums, īpaši debašu sākumā, izkristalizēja daudzu amerikāņu bažas par to, ka 81 gada vecumā viņš ir pārāk vecs, lai pildītu prezidenta amata pienākumus. Kā norāda vairāki politologi, Baidena sniegums izraisījis krīzi demokrātu vidū un viņi, iespējams, apsvērs iespēju atteikties no partijas izvirzītā kandidāta, un steigšus izvirzīs jaunu.

"Es domāju, ka panika ir sākusies," pēc debatēm norādīja ilggadējais bijušā prezidenta Baraka Obamas padomnieks Deivids Akselrods. "Un es domāju, ka drīzumā sāksies diskusijas, par to, vai viņam vajadzētu turpināt kandidēšanu ASV prezidenta vēlēšanās." ASV Viceprezidente Kamala Herisa, gan centās aizstāvēt prezidenta sniegumu, vienlaikus atzīstot izskanējušo kritiku. "Debašu iesākums bija lēns, bet finišs bija spēcīgs," viņa norādīja medijam.

Pirms vēlēšanu sākuma ASV paredzētas tikai 2 publiskas prezidenta amata kandidātu debates. Pirmās notika 27. jūnijā un tās vadīja medijs "CNN", bet otrās gaidāmas 10. septembrī un tās vadīs medijs "ABC News".