Par 140 000 eiro pētīsim, kā igauņi un lietuvieši pērk pie mums alkoholu. SPKC skaidro, kādēļ tas vajadzīgs
Dārgi pētījumi ar dažbrīd neizprotamu mērķi mūsu sabiedrībā ir pietiekami sensitīvs temats. Tieši tādēļ uzmanību šobrīd sociālajos tīklos izpelnījies Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) iecerētais pētījums, kurā iecerēts izzināt mūsu kaimiņu paradumus, pērkot pie mums alkoholiskās dziras.
“Pētījums par Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju paradumiem alkoholisko dzērienu iegādē Latvijā” – tā saucas iecerētais darbs.
Internetā tas pamanīts, jo izcelts pētījuma izcenojums – 140 000 eiro. Ņemot vērā šīs apņemšanās mērķi, netrūkst tādu, kuri apšauba, vai neatrastos citi, lietderīgāki jautājumi, kuru izzināšanai ieguldīt naudu un laiku.
Iepriekš informāciju deva VID
“Lai novērtētu patiesās alkohola patēriņa tendences un novērtētu tendences saistībā ar akcīzes nodokļa likmju atšķirībām, SPKC kopš 2017. gada veic tūristu alkohola patēriņa korekcijas, balstoties uz kombinētiem avotiem – VID (dati par apgrozījumā laisto alkoholisko dzērienu apjomu un komersantu aptaujas rezultāti par Latvijas-Igaunijas pierobežā alkohola autletos pārdotā alkohola apjomu), CSP datiem par ārvalstu tūristu plūsmu, Igaunijas Ekonomiskās Pētniecības institūta pētījuma datiem par Igaunijas iedzīvotāju Latvijā iegādātā alkoholisko dzērienu veidiem, kā arī PVO un OECD informāciju.
2025. gadā VID informēja, ka turpmāk nebūs pieejami dati par Latvijas-Igaunijas pierobežā lokalizēto alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietu (autleti) pārdoto alkoholisko dzērienu apjomu,” informē SPKC.
Esot svarīgi apkarot dezinformāciju par alkohola patēriņu
Centrā skaidro, ka, ņemot vērā, ka pārdotais alkoholisko dzērienu apjoms pa dažādām dzērienu kategorijām ir komercinformācija, ko komersanti VID izpauda tikai pēc brīvprātības principa, SPKC ierosināja turpmāk veikt socioloģisku pētījumu, kurā dati par kaimiņvalstu iedzīvotāju Latvijā iegādātā alkoholisko dzērienu apjomu tiktu iegūti gan no Igaunijas, gan Lietuvas iedzīvotājiem, tādejādi nodrošinot pierādījumos balstītus datus, kas ļaus objektīvi aprēķināt iedzīvotāju alkohola patēriņu un izvērtēt publiskajā telpā bieži paustos apgalvojumus par Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņa rādītāju ietekmi no tūristu un kaimiņvalstu iedzīvotāju pirkumiem.
Īpaši nozīmīgi – šādi nepatiesi apgalvojumi tiek izmantoti, lai apšaubītu nepieciešamību pēc stingrākiem alkohola ierobežojumiem un kavētu alkoholisko dzērienu radīto seku izplatības ierobežojošas politikas izstrādāšanu un pieņemšanu, uzskata SPKC.
“Bez šāda pētījuma veikšanas nav alternatīvu uzticamu datu avotu, lai turpmāk aprēķinātu kaimiņvalstu iedzīvotāju Latvijā iegādātā alkohola daudzumu un veiktu koriģētā alkohola patēriņa aprēķinus. Bez šādu korekciju veikšanas, pastāv uzskatāms risks, ka jebkādi Veselības ministrijas centieni ierobežot alkoholisko dzērienu patēriņu tiks apšaubīti, ņemot vērā, ka absolūtā alkohola patēriņš uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir viens no primāriem nacionālā un starptautiskā līmenī izmantotajiem rādītājiem, lai uzraudzītu un novērtētu alkohola lietošanas izplatību iedzīvotāju vidū,” atbild SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Ūdre.
Pētījuma nepieciešamību apstiprina arī dati par iespējamu nereģistrētā alkohola patēriņa daļu Latvijā. Nereģistrētā alkohola patēriņa nozīmīgākais avots Ziemeļvalstu un Baltijas kontekstā tiek uzskatīta tieši pārrobežu iepirkšanās. PVO 2024. gada Globālajā ziņojumā norādīts, ka nereģistrētais alkohols Latvijā 2019. gadā veidoja 1,5 litrus uz iedzīvotāju, un starptautiskie pētījumi uzsver, ka šāda prakse biežāk raksturīga reģioniem ar lielu alkoholisko dzērienu cenu atšķirību un aktīvu tūrisma plūsmu starp valstīm.
Par iecerēto pētījumu:
Pētījuma mērķis: Noskaidrot Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu iegādes paradumus Latvijā un pilnveidot absolūtā alkohola patēriņa aprēķinu metodoloģiju un iegūtos datus izmantot veselības statistikas kvalitātes uzlabošanai Mērķis nav pētīt igauņu un lietuviešu alkohola patēriņa ieradumus, bet to, cik daudz alkohola iegādājas Latvijas teritorijā.
Pētījuma mērķa grupa: 18–74 gadus veci Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, kuri alkoholiskos dzērienus iegādājās Latvijā. Pētījuma periods: no 2027. gada vasaras līdz 2029. gada vasarai (pētījuma dati tiks iegūti 3 reizes – katru gadu 1 reizi), lai identificētu gan Baltijas valstīs atšķirīgās alkoholisko dzērienu nodokļu politikas ietekmi uz alkoholisko dzērienu pārrobežas tirdzniecību, gan sniegtu uzskatāmu tendenču analīzi pārrobežas tirdzniecībā, veiktu aprēķinus 3 gadu periodā un sniegtu rekomendācijas par šāda pētījuma turpmākas īstenošanas nepieciešamību, izmaksām datu ievākšanā.
Pētījuma izmaksas: iepirkums vēl nav noslēdzies, bet maksimāli atvēlētā summa ir 140 000 eiro bez PVN (summa tiks noteikta, iepirkumam noslēdzoties – atkarībā no pretendentu piedāvātās zemākās cenas).
