Pieaug bažas, ka ASV komerciālu interešu vārdā Ukrainā pielieto tā saucamo “korupcijas sviru”
Pieaug bažas, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija cenšas pret Ukrainas aizsardzības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem iniciēt korupcijas skandālus, lai aizkavētu šo uzņēmumu spējas noslēgt ar ārvalstīm sadarbības līgumus, norāda analītiķis Patriks Fors.
"Šādu darbību mērķis ir iesaldēt šo uzņēmumu darbību un panākt to, lai potenciālie sadarbības partneri Ukrainas uzņēmumu vietā būtu spiesti meklēt alternatīvus variantus, galu galā noslēdzot darījumus ar tādiem ASV uzņēmumiem kā "Lockheed Martin", "Raytheon", "Northrop Grumman", "General Dynamics", u.c.,” norāda analītiķis. Tomēr, lai pilnvērtīgāk izprastu notiekošo, Fors norāda, ka jāsaprot tas, ka cīņa pret korupciju ir viena no galvenajām Ukrainas prioritātēm.
“Šī cīņa sevišķi aktīvi aizsākās 2014. gadā pēc Eiromaidana, kura rezultātā prokrieviskais valsts prezidents Viktors Janukovičs bija spiests bēgt uz Krieviju,” atklāj Fors. "Pēc tam Ukrainā tika izveidotas vairākas institūcijas, kas cīnās pret korupciju, tai skaitā Ukrainas Nacionālais Korupcijas apkarošanas birojs NABU, ko atbalsta Rietumu partneri, galvenokārt ASV Tieslietu departaments un FBI,” pauž analītiķis.
“Pateicoties NABU darbībai, Ukrainā ir atklāti vairāki būtiski korupcijas gadījumi. Tas, piemēram, atmaskojis vairākas korumpētas amatpersonas, kas atsevišķiem uzņēmumiem aizsardzības nozarē piemērojušas nelegālas komisijas maksas līdz pat 30% apmērā no līguma summas. Vai vairākas ar “Ukroboronprom" saistītas personas, kas ārvalstīs izveidoja fiktīvus uzņēmumus, lai radītu neesošas darbvietas. Šie piemēri apliecina, ka Ukrainā notiek plaša un aktīva cīņa pret korupciju, kas starptautiski tiek augstu novērtēta,” uzsver analītiķis.
“Tomēr kopš ASV prezidenta Donalda Trampa nākšanas pie varas,” viņš norāda, “ir ievērojami pieaudzis to gadījumu skaits, kas liecina, ka NABU ierosinātās izmeklēšanas kalpo ASV uzņēmumu interesēs. Proti, šīs izmeklēšanas tikušas ierosinātas balstoties uz maznozīmīgiem vai pilnībā safabricētiem argumentiem, un galu galā nav rezultējušās reālās apsūdzībās, kaut nodarījušas uzņēmumiem būtisku kaitējumu,” uzsver analītiķis.
Uzmanības centrā nonācis Eiropai stratēģiski nozīmīgais uzņēmums "Fire Point”
Kā norāda Fors, šobrīd uzmanības centrā nonācis Eiropai stratēģiski svarīgais Ukrainas uzņēmums "Fire Point", kas tika izveidots Kijivā 2022. gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma valstī. Uzņēmums ir plaši pazīstams ar to, ka izstrādājis un ražo FP1 un FP2 kamikadzes dronus, kuru diapazons sasniedz 1500km, kā arī izstrādājis un ražo tālās darbības raķeti "Flamingo", kuras darbības rādiuss sasniedz vairāk nekā 3000 kilometrus, ļaujot tai trāpīt mērķiem Krievijas tālajos ziemeļos un pat aiz Urāliem, Āzijas daļā.
“Tāpat uzņēmums šobrīd strādā pie divu revolucionāru ballistisko raķešu izstrādes - taktiskās FP7 un tālās darbības ballistiskās raķetes FP9. Kamēr FP9 vēl ir izstrādes procesā, FP7 jau tikusi testēta, un rezultāti ir iepriecinoši. Šīs raķetes ir ātrāk saražojama un ievērojami lētāka alternatīva amerikāņu sistēmai “Patriot”,” norāda Fors.
Analītiķis uzsver, ka uzņēmums “Fire Point” šobrīd kļuvis īpaši nozīmīgs saistībā ar to, ka tas ir uzsācis Eiropas mēroga raķešu aizsardzības projektu “Freya”, kura mērķis ir aizsargāt visu Eiropas kontinentu no potenciāliem gaisa uzbrukumiem'". “Un lai to īstenotu, tas ir noslēdzis partnerību ar tādiem Eiropas sabiedrotajiem kā: “Thales”, “Leonardo”, “Weibel”, “Hensolt”, “Kongsberg” un arī SAAB.”
Kādas ir pret"Fire Point” celtās apsūdzības?
Fors norāda, ka NABU šobrīd pret “Fire Point” uzsācis izmeklēšanu, lai gan nepastāv leģitīmi argumenti vai pamatotas aizdomas, ka kompānija tiešām būtu veikusi nelikumīgas darbības. “Mēs šobrīd vērojam seriāla turpinājumu, kur katra jaunā epizode iznāk tieši tajos brīžos, kad tas ir visizdevīgāk amerikāņiem,” norāda Fors.
Viņš uzsver, ka viss sākās aizvadītā gada augustā, kad NABU pret “Fire Point” oficiāli uzsāka divas izmeklēšanas. Pirmā ir saistīta ar iespējamu komponenšu izmaksu mākslīgu sadārdzināšanu, kas ļāva pārdot uzņēmuma sistēmas par augstāku cenu. Otrā attiecās uz to, ka uzņēmums, iespējams, izrakstījis Ukrainas armijai rēķinus par droniem, kas faktiski it kā neesot tikuši piegādāti. “Bet 2025. gada rudenī NABU apgalvoja, ka iespējams varētu pastāvēt arī kāda plašāka korupcijas sistēma, kurā iesaistīts arī bēdīgi slavenais biznesmenis Timūrs Mindičs - Izraēlas-Ukrainas uzņēmējs, kurš vainojams vairāku desmitu miljonu dolāru izkrāpšanā no Ukrainas enerģētikas sektora.”
Fors norāda, ka Mindičs ir “bēdīgi slavens” ar to, ka viņš no valsts ir izkrāpis miljonus, ar vairākiem līdzgaitniekiem organizējot shēmu, kurā lika kodolenerģijas uzņēmuma “Energoatom" apakšuzņēmējiem sistemātiski maksāt viņiem līdz 15% lielas nelikumīgas komisijas maksas par to, lai šie uzņēmumi nezaudētu savu piegādātāja statusu, un tiktu nodrošināta savlaicīga samaksa par to sniegtajiem pakalpojumiem. Nelikumīgi iegūtie līdzekļi tika legalizēti, izmantojot uzņēmumu tīklu, kura dalībnieki galvenokārt bija reģistrēti ārvalstīs. 2025. gada novembrī NABU kopā ar SAPO šo shēmu likvidēja. Tam sekoja Ukrainas Enerģētikas un Tieslietu ministru atlaišana. Bet pats Mindičs aizbēga uz Izraēlu.
“Fire Point” vadītājs jau 2025. gada novembrī paziņoja, ka Mindičs esot centies pārņemt viņa uzņēmumu, bet viņiem izdevās šo pārņemšanu apturēt, liedzot Mindičam iegādāties uzņēmuma akcijas.
“Tikmēr Ukrainas drošības iestāžu rīcībā 2026. gada aprīļa beigās nonāca Mindiča audioieraksti, kas bija iegūti saistībā ar iespējamiem naudas atmazgāšanas gadījumiem kodolenerģētikas nozarē. Šajos ierakstos Mindičs apspriedis arī iespēju pārdot daļu no uzņēmuma “Fire Point” ārvalstu investoriem. Viņa izteikumi radījuši iespaidu, ka viņš bez maz vai pats būtu uzņēmuma patiesais labuma guvējs.”
Viskritiskākais apsekts: laiks, kad apsūdzības tika publicētas
“Tomēr vissvarīgākais aspekts šajā visā ir laiks,” uzsver Fors. “Proti, NABU šīs aizdomas par “Fire Point” iespējamo iesaisti korupcijas skandālā publicēja tajā pašā rītā, kad uzņēmumam bija paredzēts noslēgt divas ļoti būtiskas vienošanās. Pirmā paredzēja to, ka Dānija uzsāks “Flamingo” raķešu ražošanu, bet otrajā sanāksmē bija paredzēts noslēgt vienošanos starp iesaistītajām pusēm Eiropai nozīmīgajā “Freya” pretgaisa aizsardzības projektā.
“Pēc šīm apsūdzībām partnerības parakstīšana ar Dāniju tika iesaldēta līdz brīdim, kad “Fire Point” tiks attaisnota. Tomēr šis process var ilg mēnešiem vai pat gadiem ilgi, un tam visam pamatā - tikai šķietamas aizdomas,” uzsver Fors. “Bet vienošanās par “Freya” projektu tika iesaldēta uz astoņiem mēnešiem.”
Analītiķis norāda, ka NABU apsūdzības “Fire Point bija ļoti smags trieciens, kā rezultātā tas palika bez milzīga attīstības kapitāla un tika iesaldētas vai pārtrauktas būtiskas uzņēmuma potenciālās partnerības. “Šīs apsūdzības ir kā Dāmokla zobens, kas karājas pār visu “Fire Point” organizāciju, un būtiski ietekmē Ukrainas armijas operatīvās spējas,” norāda analītiķis.
“Turklāt, visas apsūdzības būtu relatīvi viegli pārbaudāmas,” norāda Fors. “Piemēram, “Mindiča audio ieraksti” tika iegūti 2025. gada jūlijā, kad bēdīgi slavenais “uzņēmējs” tikai vēlējās pārņemt kontroli pār uzņēmumu, nevis reāli to kontrolēja. Pārējā audio ieraksta daļa skāra uzņēmuma darbības jautājumus — līgumus ar valsti, uzņēmuma vērtējumu, darbaspēka trūkumu un iespējamu ārvalstu investoru ienākšanu tajā. Turklāt jau tobrīd bija publiski zināms, ka Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmums “Edge” plāno iegādāties 25 % uzņēmuma “Fire Point” kapitāldaļu par 760 miljoniem ASV dolāru.”
“Attiecībā uz iespējamu par to, ka noslēgti līgumi par droniem un raķetēm, kas reāli nav tikušas piegādātas - šāda pārbaude ir viegli un ātri veicama, jo Ukraiņi uzskaita to, cik raķešu viņi izšāvuši pret Krieviju. Bet par “uzpūsto cenu” runājot - jārēķina, ka F1 raķete maksā 55 tūkstošus dolāru, kas ir niecīga summa, salīdzinot ar to, ko šobrīd iespējams saražot Eiropā. “Fire Point” militārais arsenāls ir radījis vairāk nekā pusi no triecieniem, kas radušies Krievijas teritorijā. Ja tiešām pastāvētu kādas pārmaksas, tās jau šobrīd, vairāk nekā sešus mēnešus pēc uzsāktās izmeklēšanas, būtu indentificētas.”
Kurš šajā visā ir lielākais labuma guvējs?
“Līdz ar to rodas jautājums - kurš šajā situācijā ir lielākais labuma guvējs? Tā noteikti nav Ukraina, kurai nepieciešams pēc iespējams ātrāk noslēgt partnerības līgumus. Labums nav arī Eiropai, kas, noslēdzot sadarbību ar Ukrainu varētu pārraut savu atkarību no ASV un iegūt patiesi efektīvu un lētu aizsardzības sistēmu,” norāda analītiķis.
"Galvenie ieguvēji šajā visā ir, pirmkārt, Krievija, jo Ukrainas armija līdz ar šīm apsūdzībām pret “Fire Point” kļūst mazāk efektīva. Bet otrs acīmredzamais ieguvējs ir ASV, kuras var turpināt piegādāt valstīm savas “Patriot” sistēmas un raķetes, kas ir ievērojami dārgākas."
“Turklāt, kas atklājās 8. maijā, nedēļu pēc NABU publikācijas? ASV bija parakstījušas parnerības līgumu ar Persijas līča valstīm 28,8 miljardu dolāru vērtībā, kas trīs reizes pārsniedza sākotnēji paredzētā līguma summu,” norāda analītiķis.
“Tai skaitā ASV noslēdza 4 miljardus ASV dolāru vērtu “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādes līgumu ar Kataru, 2,5 miljardus dolāru vērtu integrētās pretgaisa aizsardzības un vadības sistēmas darījumu ar Kuveitu, kā arī lāzervadāmu APKWS sistēmu piegādi dronu pārtveršanai 1 miljarda dolāru vērtībā ar Kataru, kā arī 148 miljonu dolāru vērtu līgumu ar AAE. Šie darījumi papildināja 9 miljardus dolāru vērto “Patriot” sistēmu piegādes darījumu, ko Saūda Arābija ar ASV bija noslēgusi jau gada sākumā. Vienīgie, kas nenoslēdza darījumu par “Patriot” iegādi bija AAE, kas kopfinansēs “Freya” projektu.”
“ASV šobrīd ir ļoti sarežģītā situācijā, jo viņi redz, ka ukraiņi iegūst tirgus daļu un noslēdz stratēģiskas aizsardzības partnerības ar Saūda Arābiju, AAE un Kataru, ko tā aizsargā pret Irānas droniem. ASV bažas raisa arī tas, ka ukraiņi varētu ieņemt “Patriot” tirgus daļu, kas tai nes vislielāko peļņu. Plašākā līmenī ASV raizējas par Ukrainas noslēgtajām partnerībām arī ar Eiropas Savienību.”
ASV “korupcijas sviru” ir izmantojušas jau iepriekš
“Jāpiemin, ka Vašingtona tā saucamo“korupcijas sviru” izmantojusi ne vienu reizi vien, lai cīnītos ar saviem komerciālajiem pretiniekiem. Piemēram 90. gados Francijas uzņēmums “Thomson-CSF” grasījās noslēgt 1,4 miljardus dolāru vērtu līgumu ar Brazīliju par radaru piegādi. Tomēr drīz vien ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIA) un vairāki mediji ziņoja, ka “Thomson-CSF” partnerību esot panācis, izmantojot kukuļdošanu. Apsūdzības pamazām noplaka, bet tas notika lēni un pakāpeniski, līdz brīdim, kad darījumu ar Brazīliju parakstīja ASV uzņēmums.”
“Vēl viens piemērs ir dzelzceļa un enerģētikas tehnoloģiju ražotājs “Alstom”, ko ASV 2014. gadā apsūdzēja korupcijā. Turklāt spiedienu situācijā palielināja tas, ka kamēr notika izmeklēšanas process, cietumā uz vairāk nekā gadu tika ieslodzīts uzņēmuma vadītājs Frederisks Pjeruči. Skandāls noveda pie tā, ka “Alstom” piespiedu kārtā tika pārdots tā tiešajam konkurentam - amerikāņu uzņēmumam “General Electric”.”
“Arī Brazīlijas lielākais naftas uzņēmumu “Petrobras” 2018. gadā tika apsūdzēts korupcijā, pēc kā uzņēmums bija spiests pārdod daļu savu aktīvu. Turklāt pēc skandāla un ekonomiskajām grūtībām Brazīlijā valsts bija spiesta mainīt savu regulējumu attiecībā uz tā sauktajām dziļūdens naftas atradnēm. Proti, iepriekš šādu atradņu attīstībā priviliģēta loma bija “Petrobras” uzņēmumam, bet pēc skandāla piekļuvi atradnēm ieguva arī ārvalstu uzņēmumi, nozīmīgu tirgus daļu gūstot amerikāņu milžiem “ExxonMobil” un “Chevron”.”
“Līdz ar to, rodas raizes arī par NABU darbību Ukrainā. Tas, protams, nenozīmē, ka NABU ir korumpēts, vai nedrīkstētu turpināt objektīvi un taisnīgi veikt pēdījumus. Tomēr daudzas norādes liecina par to, ka pret NABU nopietnu spiedienu izdara ASV valdība. Domāju, ka tuvā nākotnē atklāsies vairāk par viņu darbības metodēm.”
“Bet tas, ko mēs no šī varam mācīties ir tas, ka Eiropai ir ātrāk jāpalielina sava neatkarība no ASV, jo katrs līgums, kas noslēgts dolāros ir pakļauts ASV likumdošanai. Ir pienācis laiks, kad mēs kļūtu par neatkarīgu spēlētāju, jo mēs nevaram turpināt paļauties uz sabiedrotajiem, kas maina spēles noteikumus tiklīdz viņi sāk zaudēt.”
Ukraina apsver iespēju finansēt nevalstiskās organizācijas, kas cīnās pret korupciju
Analītiķis norāda, ka Ukrainā šobrīd notiek plašas diskusijas par to, vai likumdevējiem nevajadzētu finansēt nevalstiskās organizācijas, kas specializējušās korupcijas apkarošanā, jo tās ir vairākkārt palīdzējušas novērst dažādas manipulācijas aizsardzības sektorā.
"Tomēr šādai idejai ir arī pretinieki, kas norāda, ka valdības finansējums varētu apdraudēt šo organizāciju neatkarību, jo sevišķi brīžos, kad notiek augsta līmeņa izmeklēšana. Tikmēr daudzi arī uzsver, ka pašreizējais modelis - kad nevalstiskās pretkorupcijas organizācijas finansē ārējie donori - nav ideāla, jo šādā gadījumā pastāv ārējās iejaukšanās risks," norāda Fors.
Deputāts Jaroslavs Jurčišins norādījis, ka varbūt labākais finansējuma avots varētu būt jauktais finansēšanas modelis - kad pretkorupcijas organizācijas tiek finansētas gan no nodokļu maksātāju līdzekļiem, gan ārējiem finanšu kanāliem. "Galu galā, ja nauda tiek iegūta tikai no vienas puses, uzreiz paceļas iejaukšanās un lobēšanas risks," viņš uzsvēra.
