Nemieri Jaunkaledonijā
Protesti Jaunkaledonijā pieņemas spēkā. Protesti ir reakcija uz Francijas parlamenta debatēm par vēlētāju loka paplašināšanu Jaunkaledonijas provinču vēlēšanās.
Foto: Austrālija un Jaunzēlande no nemieru pārņemtās Jaunkaledonijas evakuē savus pilsoņus
Vardarbīgie nemieri Jaunkaledonijā turpinās –- Austrālijas un Jaunzēlandes valdības sākušas evakuēt savus pilsoņus no Francijas Klusā okeāna teritorijas.
Austrālijas ārlietu ministre Penija Vonga otrdien apstiprināja, ka Austrālija saņēmusi atļauju no Francijas varasiestādēm diviem lidojumiem, lai evakuētu pilsoņus un citus tūristus.
"Mēs turpinām strādāt pie turpmākiem lidojumiem," platformā "X" pavēstīja ministre. Austrālijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Jaunkaledonijā atrodas 300 austrāliešu.
Arī Jaunzēlande šodien paziņoja, ka sūta lidmašīnu, lai evakuētu 50 savus pilsoņus no Jaunkaledonijas galvaspilsētas Numeas. Jaunzēlande plāno veikt vairākus lidojumus, lai nogādātu mājās visus savus pilsoņus, kas to vēlas.
Nekārtības Jaunkaledonijā notiek kopš pagājušās nedēļas, kad Francija pieņēma pretrunīgi vērtētu vēlēšanu reformu. Nemieros Jaunkaledonijā gājuši bojā vismaz seši cilvēki un vēl simtiem guvuši ievainojumus. Jaunkaledonijā ieviesta nakts komandantstunda un aizturēti aptuveni 270 nekārtību cēlāji.
Francija, cenšoties apspiest nemierus un atjaunot kontroli, nosūtījusi uz Jaunkaledoniju vairāk nekā tūkstoti karavīrun un policistu, un otrdien ieradīsies vēl vairāki simti.
Numeā notikušas bruņotas sadursmes, laupīšanas, dedzināšanas un citas nekārtības. Uz ielām redzami sadegušu automašīnu korpusi, daudzi uzņēmumi un veikali tikuši izlaupīti un ēkas nodedzinātas.
Jaunkaledonija kļuva par Francijas koloniju 19. gadsimta otrajā pusē.
Kā zināms, Francijas likumdevēji pagājušajā nedēļā atbalstīja plānus, kas ļaus cilvēkiem, kuri Jaunkaledonijā dzīvojuši vismaz desmit gadus, balsot vietējās vēlēšanās. Vēlētāju loks tādējādi tiks paplašināts uz pēdējā gadu iebraucēju rēķina.
Neatkarības kustības pārstāvji uzskata, ka tādējādi tiks mazināta arhipelāga pamattautas kanaku, kas šobrīd veido 40% no iedzīvotāju kopskaita, politiskā ietekme.
Balsošanas sistēmas reforma vēl ir jāapstiprina Francijas parlamenta abu palātu kopīgā sēdē.
