Ko Baltijas reģionam nozīmē Zviedrijas iestāšanās NATO?

Tas mudinājis dažus ekspertus Baltijas jūru jau nodēvēt par "NATO ezeru", kas Rietumu sabiedrotajiem kara gadījumā ar Maskavu paver iespēju ierobežot Krievijas manevra iespējas šajā izšķiroši svarīgajā kuģošanas akvatorijā.

Kā atzīst Londonas Karaliskās koledžas profesors starptautiskajā drošībā Endrū Dormans, Zviedrija, pievienojoties aliansei, sniedz vismaz piecus svarīgus ieguvumus.

Zviedru pienesums

Pirmkārt, Zviedrijas, kā arī Somijas iestāšanās NATO ir notikums ar lielu simbolisku nozīmi. Abas valstis ilgstoši un uzstājīgi piekopušas stingru neitralitātes politiku, taču Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā licis tām strauji un kardināli mainīt savu līdzšinējo attieksmi. No vienas puses, tas var ietekmēt to valstu nostāju, kuras joprojām atsakās nepārprotami nosodīt Maskavas agresiju, bet no otras, atklāj Kremļa argumentu melīgumu un bezjēdzību, apgalvojot, ka viens no kara iemesliem esot vēlme novērst NATO paplašināšanos.

Otrkārt, NATO militārajai pavēlniecībai izstrādājot plānus alianses austrumu flanga valstu aizsardzībai pret iespējamo Krievijas agresiju, Zviedrija var sniegt vērā ņemamu pieredzi, kā atturēt Maskavas tieksmes pakļaut kaimiņvalstis savai kontrolei.

Treškārt, atšķirībā no daudzām citām valstīm, kas pievienojušās NATO pēc Aukstā kara, Zviedrija ir saglabājusi kaujasspējīgu un ar modernu tehniku apgādātu armiju, kuras rīcībā ir gan pašu ražotie iznīcinātāji "Gripen", gan smagie tanki "Leopard 2", gan "Gotland" klases kaujas zemūdenes.

Ceturtkārt, Zviedrijas ģeogrāfiskais novietojums piešķir tai svarīgu lomu NATO aizsardzības plānos. Tā var kalpot kā zemes tranzīta ceļš papildspēku nogādāšanai gan Norvēģijā, gan Somijā, kā arī sniedz aliansei iespēju lielā mērā nodrošināt kontroli pār Baltijas jūru konflikta gadījumā ar Krieviju, paverot alternatīvu jūras maršrutu papildspēku nogādāšanai Baltijas valstīs.

Piektkārt, laikā, kad NATO dalībvalstis meklē pārapbruņošanās iespējas, lai vairotu savas atturēšanas spējas, saskaroties ar Krievijas draudiem, Zviedrijas plašā un modernā bruņojuma industrija būs īpaši vērtīgs ieguvums aliansei.

Zviedru armijas potenciāls

Zviedrija, lai sargātu savu neitralitāti, vienmēr atvēlējusi ievērojamus līdzekļus savas armijas uzturēšanai, un saskaņā ar pašas Stokholmas sniegto informāciju līdz gada beigām tās aizsardzības izdevumi sasniegs NATO pieprasīto līmeni - 2% no iekšzemes kopprodukta, ko joprojām pilda ne visas alianses dalībvalstis.

Šobrīd Zviedrijas sauszemes spēkos aktīvajā dienestā ir 24 000 vīru, un to rīcībā ir 11 400 rezervistu, kā arī 21 000 zemessargu. Sākot ar 2025.gadu, Stokholma plāno obligātajā dienestā iesaucamo skaitu palielināt no 6000 līdz 8000.

Zviedru kājnieku vienības atbalsta aptuveni 500 bruņutransportieri, 120 Vācijā ražotie smagie tanki "Leopard 2" un 26 pašgājējhaubices "Archer".

Zviedrijas gaisa spēkos ir aptuveni 100 iznīcinātāji "Saab JAS 39 Gripen", kas tiek uzskatīti par vienu no visvairāk funkcionāliem kara lidaparātiem Rietumu armiju bruņojumā. Zviedrija NATO rīcībā var piedāvāt arī četras izlūklidmašīnas.

Zviedrijas pretgaisa aizsardzības spēku bruņojumā ir četras ASV ražoto zenītraķešu "Patriot" baterijas, kā arī tuvākas darbības rādiusa sistēmas "IRIS-T SLS", "RBS 23" un "RBS 70".

NATO kontroles nodrošināšanai pār Baltijas jūru īpaši svarīga loma var būt zviedru zemūdenēm. Šobrīd Zviedrijas karaflotes bruņojumā ir četras "Gotland" klases zemūdenes un viena "Södermanland" klases zemūdene, bet attiecīgi 2027. un 2028.gadā tām pievienosies divas "Blekinge" jeb A26 klases zemūdenes. Zviedru zemūdenes atšķirībā no citu dalībvalstu rīcībā esošajām lielākām zemūdenēm ir īpaši piemērotas darbībai seklajos Baltijas jūras ūdeņos.

Bez zemūdenēm Zviedrijas karaflotes sastāvā ir septiņas korvetes, astoņi mīnu traleri, viens liels patruļkuģis un vairāk nekā ducis mazāku patruļkuģu.

Krievijas draudi saglabājas

Lai gan Zviedrijas pievienošanās aliansei atvieglo NATO kontroli pār Baltijas jūru un ļauj stiprināt apdraudēto Baltijas valstu aizsardzību, eksperti vienlaikus tomēr brīdina, ka draudi reģionam no Krievijas puses joprojām ir nozīmīgi, ņemot vērā ārkārtīgi militarizēto Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu un Maskavas iespējas kaitēt zemūdens infrastruktūrai.

"Ja palūkojamies uz karti, tad ģeogrāfiski Baltijas jūra nenoliedzami kļūst par NATO ezeru," sarunā ar aģentūru AFP atzīst Somijas Starptautisko attiecību institūta pētniece Minna Olandere. "Taču NATO vēl pietiek darāmā."

Zemūdens infrastruktūras sabotāža

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Baltijas jūras gultnē esošos gāzesvadus un kabeļus skāruši nopietni incidenti, kas likuši NATO apzināties savas vājās vietas. 2022.gada septembrī sabotāžas akta rezultātā faktiski tika iznīcināts gāzesvads "Nord Stream", kas savienoja Krieviju un Vāciju. Lai gan pagājis vairāk nekā gads, izmeklētāji tā arī nav atklātībā nosaukuši tos, kas par to varētu būt atbildīgi.

Savukārt pagājušā gada oktobrī tika bojāts gāzesvads un kabelis, kas Somiju un Zviedriju savienoja ar Igauniju. Somijas policija uzskata, ka šajā incidentā, visticamāk, iesaistīts kāds Ķīnas kravas kuģis.

Reaģējot uz šiem apdraudējumiem, NATO palielinājusi savu karakuģu klātbūtni Baltijas jūrā, kā arī pastiprinājusi savas novērošanas spējas, tomēr visgrūtākais uzdevums ir kontrolēt to, kas notiek zem ūdens virsmas. "Jūrā ir ļoti grūti nodrošināt vispārēju kontroli tādā pašā veidā, kā iespējams kontrolēt sauszemes teritorijas," atzīst Hamburgas Bundesvēra Universitātes pētnieks Juliāns Pavlaks. ""Nord Stream" sabotāža cita starpā parādīja, ka joprojām ir grūti skaidri zināt, kas notiek zem [ūdens] virsmas un jūras dibenā."

Draudi no Kēnigsbergas

Stokholma sen ir cieši sadarbojusies ar NATO, taču Zviedrijas oficiālā dalība ļaus to pilnībā integrēt alianses aizsardzības plānos. Līdz ar garo Zviedrijas Baltijas jūras piekrasti NATO teritorijā iekļaujas arī Gotlandes sala, kurai būs ļoti svarīga loma alianses kontroles nodrošināšanai pār Baltijas jūru.

Taču gandrīz tieši pretī Gotlandei otrpus Baltijas jūrai Krievija joprojām saglabā savu atbalsta punktu - pēc Otrā pasaules kara anektēto Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu.

Šo Polijas un Lietuvas ieskauto teritoriju Maskava pēdējo gadu laikā pārvērtusi par vismilitarizētāko zonu Eiropā, kur izvietotas arī kodolgalviņas nestspējīgas raķetes. Taču Kēnigsbergā izvietotā Krievijas Baltijas jūras flote ir vairs tikai ēna no tās varenības, kādu tā demonstrēja Aukstā kara gados. Turklāt to daļēji noplicinājis arī Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu.

Tomēr ASV Armijas kara koledžas profesors Džons Denī sarunā ar AFP norāda, ka krievi joprojām veic ieguldījumus savu zemūdens operāciju spēju nodrošināšanai un viņu karaflotei saglabājies pietiekami liels uguns spēks, lai īstenotu neliela mēroga desanta operācijas vai apdraudētu NATO apgādes maršrutus. Artilērijas un kodollādiņus nestspējīgo ieroču ziņā krieviem Baltijas reģionā ir pārspēks pār NATO sabiedrotajiem, atzīst Denī, uzsverot, ka Rietumiem šos draudus jānovērš.

Lai gan Zviedrijai ir bagātas karaflotes tradīcijas, tās flote, tāpat kā citu dalībvalstu flotes reģionā, joprojām nav pietiekami spēcīga. "Pat, ja paļaujas uz Zviedriju, NATO karaflotes resursi reģionā ir relatīvi ierobežoti," norāda Denī, piebilstot, ka sabiedrotajiem nepieciešams palielināt savas spējas veikt atmīnēšanu kaujas apstākļos.

Baltijas valstu nostiprināšana

Īpaši gandarītas ar Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO ir trīs Baltijas valstis - Igaunija, Latvija un Lietuva -, kas ilgi tikušas uzskatītas par NATO Ahileja papēdi.

Karadarbības plānotāji pastāvīgi lauzījuši galvu, kā novērst Baltijas valstu atšķelšanu no pārējās alianses, ja krievi sagrābtu 65 kilometrus plato Suvalku koridoru, kas Kēnigsbergas eksklāvu atdala no Baltkrievijas, kur pie varas atrodas par Maskavas marioneti kļuvušais diktators Aleksandrs Lukašenko.

Taču Zviedrija, ko apskalo gan Ziemeļjūra, gan Baltijas jūra, pievienojoties aliansei, nodrošina svarīgu ceļu NATO spēku transportēšanai gadījumā, ja Baltijas valstis tiktu pakļautas Krievijas uzbrukumam. "Tas ļauj ASV spēkiem savlaicīgi nogādāt pastiprinājumus Baltijas jūras valstīs, īpaši frontes līnijā esošajās valstīs," AFP atzinusi Igaunijas Aizsardzības ministrijas kanclera vietniece aizsardzības politikas jautājumos Tūli Dunetona.

Tomēr neskatoties uz prieku, ko raisījusi Zviedrijas pievienošanās aliansei, Danī uzskata, ka NATO nevajadzētu Baltijas jūru uztvert kā savu teritoriju. "Tās (Baltijas jūras) dēvēšana par "NATO ezeru" ved pie pašapmierinātības," brīdina Denī. "Problēmas un draudi, ko reģionam rada Krievija, zināmā mērā ir nozīmīgi, un sabiedrotajiem šobrīd nav pietiekamu iespēju tiem stāties pretī krīzes gadījumā."

Tajā pašā laikā Lielbritānijas Karaliskā apvienoto bruņoto spēku institūta (RUSI) direktors doktors Nīls Melvins uzskata, ka Zviedrijas lēmums pievienoties NATO ir "dramatisks un vēsturisks pavērsiens", kam būs ievērojama ietekme uz Baltijas reģiona drošības dinamiku.

Sarunā ar televīzijas kanālu "Sky News" Melvils atzinis, ka Zviedrijas uzņemšana NATO var potenciāli novest pie Krievijas "militārās izslēgšanas" no Baltijas jūras reģiona. Viņaprāt, tagad Krievijai draud militāra marginalizācija gan Baltijas jūrā, gan tās gaisa telpā. Vienlaikus tiek stiprinātas NATO pozīcijas gan Skandināvijā, gan Arktikā. Turklāt Krievija var būt spiesta pārdislocēt uz ziemeļiem papildu militāros resursus, lai līdzsvarotu pieaugušo NATO klātbūtni, kas savukārt vēl vairāk noslogos jau tā saspringtās krievu armijas iespējas.

Krievijas reakcija

Krievija pagaidām nav oficiāli reaģējusi uz Ungārijas parlamenta balsojumu par Zviedrijas uzņemšanas protokola ratifikāciju, taču iepriekš Maskava draudējusi, ka, iestājoties NATO, Stokholma kļūs par "Krievijas atbildes pasākumu leģitīmu mērķi".

Pēc Ungārijas parlamenta balsojuma Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons pirmdien norādīja, ka par šādu iznākumu Maskava var vainot pati sevi. "Kas attiecas uz Krieviju, vienīgais, ko varam droši paredzēt, ir tas, ka Zviedrijas kļūšana par NATO dalībvalsti viņiem nepatīk. Viņiem nepatīk arī Somijas kļūšana par NATO dalībvalsti," atzina Kristersons, piebilstot, ka tā vietā, lai atzītu, ka Krievijai varētu būt veto tiesības jautājumā par Ukrainas uzņemšanu NATO, alianse tagad uzņēmusi divas citas valstis.

"Krievijai tas nepatīk. Ko vēl tie varētu darīt, mēs nezinām. Mēs esam gatavi jebkam. Mēs pastāvīgi pieredzam dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumus un tamlīdzīgas lietas. Manuprāt, visai mūsu pasaules daļai jābūt modrai, lai stātos pretī jebkam," atzinis Zviedrijas premjers.