NATO vadībā paziņo par neizbēgamu karu ar Krieviju
Pilna mēroga militārais konflikts starp Krieviju un Ziemeļatlantijas aliansē ietilpstošo valstu spēkiem notiks tuvāko 20 gadu laikā.
Par to, ka rietumniekiem jāgatavojas kardinālām pārmaiņām viņu dzīvē, pēc alianses aizsardzības resoru vadītāju sanāksmes Briselē tiekoties ar žurnālistiem, paziņoja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs nīderlandiešu admirālis Robs Bauers.
"Mums jāapzinās, ka tas, ka dzīvojam mierīgu dzīvi, nav pašsaprotami. Un tieši tāpēc mēs gatavojamies konfliktam ar Krieviju. Bet diskusija ir daudz plašāka. Tā ir gan industriālā bāze, gan cilvēki, kuriem jāsaprot, ka viņiem ir zināma loma," Bauera teikto citē "The Telegraph".
Pēc admirāļa teiktā, kara sākuma gadījumā būs nepieciešama liela civiliedzīvotāju skaita mobilizācija, tāpēc valdībām jāpasteidzas izveidot šī procesa vadības sistēmas. Savukārt, ņemot vērā bruņojuma un munīcijas krājumu izsīkumu, kas saistīts ar divus gadus ilgušo militāro konfliktu starp Krieviju un Ukrainu, izveidot vērienīgu ražošanu.
"Mums jābūt gatavākiem visā spektrā," skaidroja Bauers. "Lai varētu turpināt konfliktu, ja jau jūs tajā piedalāties, ir jābūt iespējai balstīties uz rūpniecības bāzi, kas spēj pietiekami ātri saražot ieročus un munīciju."
Eiropas Savienības valstis sāka gatavoties "intensīvam" karam ar Krieviju 2023. gada beigās. Pēc Vācijas Ārpolitikas biedrības ekspertu domām, Maskavai būs nepieciešami ne vairāk kā 10 gadi, lai atjaunotu savu armiju uzbrukumam NATO pēc kaujas darbību beigām Ukrainā.
Decembrī šajā sakarā izteikušies uzreiz vairāki militārajā aliansē ietilpstošo valstu militārie virspavēlnieki. Lielbritānijas galvenais līderis aicināja atcerēties Hitlera laikus un gatavoties karam ar Putinu.
Jau jaunajā 2024. gadā būt gataviem lielā kara draudiem līdzpilsoņiem ieteica Zviedrijas augstākais virspavēlnieks un civilās aizsardzības ministrs.
Viņa vēstījumu pēc tam atbalstīja armijas virspavēlnieks ģenerālis Mikaels Bidens, kurš sacīja, ka visiem zviedriem vajadzētu psiholoģiski sagatavoties šādai iespējai.
15. janvārī kļuva zināms, ka Vācijas varas iestādes apsver iespēju, ka Krievija varētu uzbrukt NATO austrumu flangam jau 2025. gada vasarā. Nākamajā dienā Igaunijas premjere Kaja Kallasa nomērīja periodu līdz kara sākumam ar austrumu kaimiņu tikai trīs gadu robežās. 19. janvārī par to izteicās arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss - viņaprāt, Rietumiem ir vēl 5 līdz 8 gadi, pirms notiek militāra sadursme.
Manevri "Steadfast Defender" sāksies nākamajā nedēļā un ilgs līdz maija beigām, un tajos piedalīsies vienības no visām 31 NATO dalībvalsts un kandidātvalsts Zviedrijas, žurnālistiem sacīja NATO virspavēlnieks Eiropā, ASV ģenerālis Kristofers Kavoli.
Manevru "Steadfast Defender" scenārijs paredz Krievijas uzbrukumu sabiedroto teritorijai, kas iedarbina NATO līguma 5.pantu, kurš paredz kolektīvo aizsardzību.
NATO un Krievijas karš
Kremlis var sākt karu ar NATO, lai attaisnotu savu sakāvi Ukrainā. Droši vien agresijai būs hibrīda raksturs, paziņojis analītiķis Valērijs Kločko.
Bet 17. janvārī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens brīdināja, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir agresīvas ieceres, kas sniedzas tālu ārpus Ukrainas.
Pēc valsts sekretāra teiktā, šāds scenārijs draud ar nopietnām briesmām, jo var ievilkt ASV tiešā konfliktā ar Krieviju.
"[Putins] uzbruks Ukrainai pēc pilnas programmas un tad ies virsū NATO dalībvalstīm, un, ja viņš uzbruks NATO dalībvalstij, mums būs pienākums tai palīdzēt saskaņā ar NATO līguma 5. pantu," situāciju skaidroja Blinkens, raksta UNIAN.
