Zviedrijas ministrs brīdina, ka var “sākties karš”
Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bohlins aicināja valsts pilsoņus būt gataviem, ka varētu sākties karš. To viņš paziņoja, uzstājoties aizsardzības konferencē “Folk och Forsvar”.
“Daudzi par to runāja pirms manis, bet atļaujiet to darīt oficiālā kvalitātē, skaidrāk un skaidrāk: Zviedrijā var sākties karš,” sacīja ministrs, norādot, ka necenšas nobiedēt zviedrus.
Savā uzrunā ministrs paziņoja, ka pasaule nav “nemainīga konstante”, pat Zviedrijā, neraugoties uz to, ka tā ir tradicionāli miermīlīga valsts. Bohlins aicināja visus zviedrus palīdzēt Zviedrijas totālās aizsardzības veidošanā.
Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieks Mikaels Budens, komentējot ministra teikto, paziņojis, ka visiem pilsoņiem “individuālā līmenī jāsagatavo sevi morāli” karam. “Viss ir nopietni un var kļūt vēl sliktāk - pat mums,” piebilda Budens.
Zviedrija plāno nosūtīt uz Latviju bataljona lieluma kontingentu
Zviedrija plāno nosūtīt uz Latviju bataljona lieluma kontingentu NATO kaujas grupu sabiedroto spēku sastāvā, pirmdien paziņojis Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons.
Par to Kristersons pavēstīja, uzstājoties Zviedrijas nacionālās aizsardzības konferencē "Sabiedrība un aizsardzība" Selēnā.
Laikraksts "Dagens Nyheter" norāda, ka armija samazināta bataljona nosūtīšanu uz Latviju 800 vīru sastāvā gatavojusi jau labu laiku, taču tagad ticis pieņemts politisks lēmums.
"Esam gandarīti par šo nozīmīgo lēmumu, kas līdz ar gaidāmo Zviedrijas uzņemšanu NATO kļūs par būtisku ieguldījumu reģionālās drošības un Latvijas aizsardzības stiprināšanā," komentējot Kristersona paziņojumu, norādījis Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), kurš arī piedalījās Selēnas konferencē.
Latvijas Aizsardzības ministrija aģentūru LETA informēja, ka Zviedrija paziņojusi par nodomu iesaistīties NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā, izvietojot kaujas bataljonu Latvijas teritorijā līdz ar Zviedrijas iestāšanos NATO.
Kristersons paziņoja, ka bataljona līmeņa kontingenta izvietošana Latvijā ir daļa no Zviedrijas apņemšanās stiprināt NATO aizsardzības un atturēšanas spējas.
Konferences laikā Sprūds aizvadīja vairākas divpusējās tikšanās, tajā skaitā ar Zviedrijas aizsardzības ministru Polu Jonsonu un Zviedrijas Bruņoto spēku komandieri ģenerāli Mikaelu Bidēnu, kā arī ar Zviedrijas civilās aizsardzības ministru Karlu Oskaru Bohlinu. Amatpersonas diskutēja par atbalstu Ukrainai, NATO aktualitātēm un divpusējo sadarbību.
Latviju un Zviedriju vieno ilgstoša sadarbība vairākās jomas, kā arī kopīgs skatījums un demokrātiju un reģiona drošību.
Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1700 karavīru no 11 valstīm - Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas.
Ikdienā sabiedroto karavīri piedalās kopīgās militārās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
Atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem pērn 29.jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to no bataljona līdz brigādes līmenim. Plānots, ka brigāde savu pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026.gadam.
Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju vēl pērn pēc tam, kad Krievija februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Somija aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.
Turcija aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Turcijas parlaments par Zviedrijas uzņemšanu NATO, domājams, balsos tikai janvāra vidū, pagājušā gada nogalē ziņu aģentūrai AFP apliecināja avoti parlamentā.
