Ārkārtīgs karstums novedis Indiju līdz "izdzīvošanas robežai"
Kad šovasar Indijas galvaspilsētu bija pārņēmis ārkārtīgi liels karstums, Ramešs stāsta, ka viņš jutās vājš, bet viņam nebija citas iespējas, kā vien turpināt strādāt karstajā saulē, lai apgādātu ģimeni.
"Karstums kļūst nepanesams," CNN stāsta 34 gadus vecais mūrnieks. "Bet mums nav izvēles, mums ir jāstrādā."
Ramešs kopā ar vecākiem, trim brāļiem, brāļa sievu un trīs bērniem dzīvo pārpildītā priekšpilsētā Deli rietumu daļā - pilsētā, kas pēdējos gados ir nonākusi ziņu virsrakstos, jo termometra stabiņš regulāri paaugstinās līdz bīstamam līmenim.
Šogad jūnijā, kad temperatūra pārsniedza 40 grādus pēc Celsija, tika slēgtas skolas, nodarīts kaitējums kultūraugiem un apgrūtināta energoapgāde, karstums lika saslimt arī viņa ģimenei.
Ramešs, stāsta, ka viņš no radiniekiem aizņēmies 35 ASV dolārus - gandrīz pusi no savas mēnešalgas -, lai iegādātos lietotu gaisa kondicionieri savam mājoklim.
"Tas rada troksni, dažreiz tas izdala putekļus," viņš teica. Taču bez tā viņš nevar iztikt.
Klimata eksperti uzskata, ka līdz 2050. gadam Indija būs viena no pirmajām vietām, kur temperatūra pārsniegs pieļaujamās robežas. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) nesen publicēto ziņojumu šajā laika posmā pieprasījums pēc gaisa kondicionieriem (AC) valstī pieaugs deviņas reizes, apsteidzot visas citas ierīces.
Rameša sarežģītā situācija raksturo paradoksu, ar ko saskaras pasaules visblīvāk apdzīvotā valsts ar 1,4 miljardiem iedzīvotāju: Jo karstāka un turīgāka kļūst Indija, jo vairāk indieši izmantos maiņstrāvu. Un jo vairāk viņi izmantos maiņstrāvu, jo karstāka kļūs valsts.
Saskaņā ar Eiropas Savienības apkopotajiem datiem Indija gadā emitē gandrīz 2,4 miljardus tonnu oglekļa dioksīda (CO2), kas veido aptuveni 7 % no pasaules emisijām. Salīdzinājumam - Amerikas Savienotās Valstis rada 13 % CO2 emisiju, lai gan to iedzīvotāju skaits ir tikai ceturtā daļa no Indijas iedzīvotāju skaita.
Tas rada jautājumu par taisnīgumu, ko klimata zinātnieki bieži ir uzdevuši: vai jaunattīstības valstu iedzīvotājiem būtu jāuzņemas emisiju samazināšanas izmaksas, lai gan tie ir vieni no tiem, kas ir vismazāk atbildīgi par siltumnīcefekta gāzu emisijas pieaugumu?
