Kā Džona Kenedija slepkavība mainīja ASV prezidentu aizsardzību
Lai gan harizmātiskais Džons Ficdžeralds Kenedijs (1917–1963) nebija pirmais atentātā nogalinātais ASV prezidents, viņam ir visas iespējas kļūt par pēdējo, jo pēc viņa traģiskās nāves Dalasā 1963. gada 22. novembrī ir notikušas daudzas būtiskas izmaiņas, kas, iespējams, ir izglābušas Ronalda Reigana un citu viņa amata brāļu dzīvību.
Amerikā par augstāko amatpersonu, tostarp par valsts prezidenta un viņa ģimenes, drošību ir atbildīgs Slepenais dienests. Šī organizācija tika izveidota 1865. gadā pēc 16. ASV prezidenta Abrahama Linkolna (1809-1865) atentāta, taču tikai pēc Kenedija slepkavības, gandrīz gadsimtu vēlāk, sākās tās attīstība un pilnveidošanās.
Šobrīd Slepenajā dienestā strādā aptuveni 3200 speciālo aģentu, 1300 virsnieku, kā arī vēl vairāk nekā 2000 cilvēku, kas pilda tehniskās un administratīvās atbalsta funkcijas. Salīdzinājumam, 1963. gadā tie bija tikai 513 darbinieki, no kuriem 351 bija slepenais aģents.
Lielā mērā pateicoties Slepenā dienesta darbinieku rīcībai, 40. ASV prezidents Ronalds Reigans (1911–2004) kļuva par pirmo amatā esošo valsts galvu, kuram izdevās atentātā izdzīvot. Pēc šāvieniem, kas atskanēja 1981. gada 30. martā, prezidentu nekavējoties iegrūda limuzīnā. Tajā viens no slepenajiem aģentiem izmeklēja prezidentu, kurš tajā brīdī sāka sūdzēties par grūtībām elpot. Izrādījās, ka Reiganam bija ievainota plauša, un viņu nekavējoties nogādāja slimnīcā.
Taču, kad ASV prezidenta amatā bija Džons F. Kenedijs, attieksme pret prezidentu drošību bija visai vieglprātīga, lai gan iepriekš atentātos bija gājuši bojā trīs valsts galvas – Linkolns 1865. gadā, Džeimss Gārfīlds 1881. gadā un Viljams Makinlijs 1901. gadā.
Raidījums "Džons F. Kenedijs: Viena diena Amerikā", kas būs skatāms kanālā "National Geographic" 12. novembrī plkst. 19.00 ar atkārtojumu 13. novembrī plkst. 11.30, piedāvās atskatīties uz notikumu, kas uz visiem laikiem mainīja Ameriku.
Gaidot raidījumu, aicinām iepazīties ar apskatu, kā Džona Kenedija slepkavība ietekmēja turpmāko šīs valsts vadītāju aizsardzību.
No "Nāves auto" līdz "Zvēram"
Lai gan limuzīns, kuru vizītē Dalasā izmantoja Džons Kenedijs, bija vizuāli iespaidīgs un stilīgs, tas nebija aprīkots ar daudziem drošības elementiem. Kad 1963. gada 22. novembra rītā Dalasā atskanēja trīs šāvieni, izrādījās, ka prezidents Džons F. Kenedijs, viņa sieva Žaklīna un pārējie limuzīna pasažieri bija pilnībā neaizsargāti.
Jāpiebilst, ka liktenīgās dienas rītā tika pieņemts lēmums prezidenta auto plastmasas aizsegu neuzlikt. Turklāt, pat ja aizsegs mašīnai būtu, tas diez vai būtu pasargājis viņa dzīvību. Proti, aizsegs nebija ložu necaurlaidīgs.
Ne velti ziņu aģentūras "The Associated Press" žurnālisti pēc atentāta nodevēja prezidenta "Linkoln" markas limuzīnu par "Nāves auto" jeb "The Death Car".
Ir zināms, ka bēdīgi slavenais spēkrats bija aprīkots ar diviem radiotelefoniem, mirgojošām sarkanām gaismām, četriem izvelkamiem pakāpieniem Slepenā dienesta aģentiem, kā arī hidraulisku aizmugurējo sēdekli, ar kuru prezidentu varēja pacelt gandrīz par 27 centimetriem augstāk.
Pēc Kenedija slepkavības transports, ar kuru pārvietojas ASV prezidenti, kļuvis ievērojami drošāks un ir aprīkots ar visu nepieciešamo, lai pasargātu virspavēlnieka dzīvību. Pašreizējā prezidenta auto sauc par "Zvēru", jeb "The Beast". Konkrētais "Cadillac" markas spēkrats, ko pašlaik izmanto Džo Baidens, ir ražots 2018. gadā un amerikāņu nodokļu maksātājiem izmaksājis 15,8 miljonus ASV dolāru (14,7 miljonus eiro). Tas ceļo kopā ar valsts vadītāju arī ārvalstu vizītēs.
Lai gan lielākā daļa informācijas par "Zvēru" ir slepena, publiski zināms, ka prezidenta limuzīns ir aprīkots ar 20 centimetrus biezām bruņu plāksnēm un teju 13 centimetrus bieziem daudzslāņu logu stikliem, kas spēj apturēt lodes, savukārt spēkrata durvju svars ir pielīdzināms "Boeng 757" lidmašīnas durvju svaram. Auto ir aprīkots arī ar nakts redzamības sistēmu, tajā ir skābekļa balons un pat mobilais asins pārliešanas aprīkojums. Tas atrodas bagāžniekā un tajā vienmēr ir ar prezidenta asinsgrupu saderīgas asinis.
Tagad sargā arī bijušo prezidentu ģimenes
Traģiskie 1963. gada novembra notikumi Dalasā kļuva par iemeslu vairākām izmaiņām arī likumos. Proti, pēc atentāta ASV Kongress pieņēma tiesību aktus, lai turpinātu aizsargāt bijušo pirmo lēdiju Žaklīnu Kenediju un viņas bērnus vēl divus gadus, lai gan viņi vairs nedzīvoja Baltajā namā.
Pirms Kenedija slepkavības bijušo prezidentu ģimenēm pēc Baltā nama pamešanas aizsardzība netika nodrošināta, tāpēc šis bija jaunums.
1965. gadā, divus gadus pēc Kenedija slepkavības, Kongress vēl vairāk paplašināja bijušo prezidentu un pirmo lēdiju aizsardzību. Proti, tika pieņemts likums, kas nosaka bijušo prezidentu, viņu laulāto, kā arī viņu nepilngadīgo bērnu aizsardzību visas viņu dzīves laikā, ja vien viņi paši neatsakās no aizsardzības.
Jāpiebilst, ka 1997. gadā Kongress veica izmaiņas likumā, kas paredzēja, ka Slepenā dienesta aizsardzība bijušajām "pirmajām ģimenēm" tiek nodrošināta tikai desmit gadus pēc prezidenta pilnvaru beigām. Tas nozīmētu, ka pēdējais prezidents, kas būtu saņēmis "mūža aizsardzību", būtu Bils Klintons un viņa ģimene.
Taču 2012. gadā toreizējais valsts galva Baraks Obama, parakstīja "Bijušo prezidentu aizsardzības aktu", kas anulēja likuma izmaiņas. Proti, saskaņā ar aktu, ko izdeva Obama, gan viņa priekštecim Džordžam Bušam, gan viņam pašam, gan visiem nākamajiem prezidentiem un viņu laulātajiem, kā arī bērniem visu mūžu būs nodrošināta aizsardzība.
Jaunā kārtībā pēc prezidenta nāves
Neviens nebija gatavs tam, kas notika pēc Kenedija nāves. Nebija arī skaidru noteikumu par varas pēctecību,tāpēc 35. prezidenta pēkšņā nāve radīja haosu un paātrināja likumdevēju rīcību, kuri iepriekš nevarēja vienoties par nepieciešamajām izmaiņām konstitūcijā.
Šīs izmaiņas tagad ir zināmas kā 25. labojums. Proti, 1963. gadā konstitūcijā tika ierakstīts, ka pēc ASV prezidenta nāves, atlūguma, atstādināšanas (impīčmenta) vai fiziskās nespējas vadīt valsti, prezidenta amatā stājās viceprezidents.
Debates par šo izmaiņu nepieciešamību sākās jau 1841. gadā. Toreiz par valsts vadītāju ievēlētais Viljams Henrijs Harisons (1773–1841) nomira mēnesi pēc stāšanās amatā. Džons Tailers (1790–1862) kļuva par pirmo viceprezidentu, kas stājās prezidenta amatā pēc valsts galvas nāves pēc tam, kad nodeva zvērestu kādam vietējam tiesnesim.
Taču ne visi bija mierā ar šo lietu kārtību, un visu atlikušo termiņu Taileram nācās cīnīties ar politiskajiem ienaidniekiem, kuri centās pierādīt to, ka viņš nav leģitīms ASV prezidents. Turpmākajos gados ASV tika piedzīvotas sešu prezidentu nāves. Jāpiebilst, ka divos gadījumos gandrīz vienlaikus bija nomiruši gan prezidents, gan viceprezidents. Pateicoties prezidenta Tailera radītājam precedentam, varas nodošana turpmāk noritēja samērā gludi.
Runājot par 1963. gada 22. novembra notikumiem Dalasā, jāatgādina, ka viceprezidents Lindons Džonsons (1908–1973) atradās tajā pašā autokolonnā, kurā brauca sašautais Kenedijs. Pēc atentāta pret prezidentu parādījās ziņojumi, ka arī Džonsons bija ievainots, taču tie nebija patiesi.
Kamēr šokētie amerikāņi mēģināja aprast ar domu par iemīļotā prezidenta Kenedija nāvi, Džonsons gatavojās pārņemt varu. Apmēram divas stundas pēc Kenedija slepkavības viņš nodeva prezidenta zvērestu.
Īsā ceremonija, kuras laikā viņam blakus stāvēja Žaklīna Kenedija ar vīra asinīm notraipītajā kostīmā, tika rūpīgi dokumentēta. Tas bija nepieciešams, lai parādītu Amerikai un pasaulei, ka ir notikusi konstitucionāla varas maiņa.
Kas vēl notika liktenīgajā dienā, kas mainīja Ameriku, kā arī stāsti no pēdējiem dzīvajiem notikumu aculieciniekiem, raidījumā "Džons F. Kenedijs: Viena diena Amerikā".
Raidījums būs skatāms kanālā "National Geographic" 12. novembrī plkst. 18.55 ar atkārtojumu 13. novembrī plkst. 11.30.
