TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas triecieni kropļo Krievijas militāro loģistiku, saasinot degvielas krīzi
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Nīderlande un Ziemeļvalstis vada ikmēneša viena miljarda dolāru vērtu kampaņu Ukrainas apbruņošanai ar ASV ieročiem, izmantojot PURL iniciatīvu.
Kopš augusta Ukraina ir saņēmusi finansējumu četrām ieroču pakām, kuru kopējā summa pārsniedz 2 miljardus dolāru, izmantojot NATO PURL iniciatīvu.
Netherlands, Nordics lead $ 1 billion monthly push to arm Ukraine with US weapons via PURL
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 30, 2025
Ukraine has received financing for four weapons packages totaling over $2 billion through NATO's PURL initiative since Augusthttps://t.co/iKZ05ywZdh
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena: "Ja mēs turpināsim uzskatīt, ka Ukraina ir mūsu pirmā aizsardzības līnija, mums ir jāpalielina militārā palīdzība Ukrainai. Tāpēc, konkrēti, mēs esam vienojušies ar Ukrainu, ka tagad droniem tiks tērēti kopumā 2 miljardi eiro. Tas ļauj Ukrainai paplašināties un izmantot visu savu kapacitāti. Un, protams, tas arī ļaus Eiropas Savienībai gūt labumu no šīs tehnoloģijas."
European Commission President Ursula von der Leyen:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) September 30, 2025
"If we continue to believe that Ukraine is our first line of defense, we have to step up the military assistance to Ukraine.
Therefore, concretely, we have agreed with Ukraine that a total of 2 billion euros will be spent on… pic.twitter.com/4lNHIVcs23
Saskaņā ar "Politico" sniegto informāciju Eiropadomes prezidents Antoniu Košta jau ir apspriedis šo priekšlikumu ar vairākiem ES līderiem.
⚡️European Council president seeks to bypass Hungary’s veto on Ukraine’s EU accession, Politico reports.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 30, 2025
European Council President Antonio Costa has already discussed the proposal with several EU leaders, according to Politico.https://t.co/XzjmN92naJ
Naktī zvejnieki piesēja atrasto Magura V5 dronu pie savas laivas un izsauca policiju — ierīce tika aizvilkta uz Jomras ostu, kur drošības dienesti to pārbaudīja, vai tajā nav sprāgstvielu.
Tiek ziņots, ka tas, iespējams, piedalījies nesenajā uzbrukumā Tuapsei un Novorosijskai.
Tas bija viens no iemesliem, kāpēc ASV atcēla sankcijas Baltkrievijas valsts aviokompānijai "Belavia", sacīja ASV īpašais sūtnis Ukrainā Kīts Kellogs.
⚡️US in contact with Belarus to 'ensure lines of communication' with Putin, Kellogg says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 30, 2025
This was one of the reasons why the U.S. lifted sanctions on Belarusian state airline Belavia, U.S. Special Envoy to Ukraine Keith Kellogg said.https://t.co/ii3twQIbyT
"Dānijā mēs joprojām izvērtējam, kas aiz tā slēpjas, bet, runājot par Poliju un Igauniju, ir skaidrs, ka tie ir krievi. Mēs izvērtējam, vai tas ir tīši vai nē, bet pat ja tas nav tīši, tas ir neapdomīgi un nepieņemami," sacīja Marks Rute.
NATO Secretary General Mark Rutte: NATO is still investigating whether Russian violations of NATO airspace were deliberate.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) September 30, 2025
"In Denmark, we are still assessing what is behind it, but when it comes to Poland and Estonia, it is clear that it is the Russians. We are assessing… https://t.co/uPYcbx9jkj pic.twitter.com/E38yuoUStt
Ukrainas speciālo operāciju spēku vienība iznīcināja Krievijas "elitārās" 810. Jūras kājnieku brigādes pozīcijas Ziemeļu-Slobožanskes frontē. 144. speciālo operāciju spēku centra karavīri nemanāmi tuvojās Krievijas līnijām, likvidēja trīs jūras kājniekus un piespieda vēl vienu padoties.
"Krievi ir uzvarējuši. Šis karš jau ir izlemts. Jautājums ir, kad mēs panāksim vienošanos ar krieviem — vai tā būs ASV un Krievijas vienošanās, vai arī eiropieši beidzot būs gatavi sarunām un notiks Eiropas un Krievijas sarunas? Galu galā mēs panāksim vienošanos. Šo karu nevar uzvarēt kaujas laukā," paziņoja Ungārijas premjerministrs Orbāns.
Hungarian PM Orban:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) September 30, 2025
"The Russians have won. This war is already decided. The question is when we’ll reach an agreement with the Russians - will it be a US-Russia deal, or will Europeans at last be willing to negotiate and there be European-Russian talks? In the end, we’ll come… pic.twitter.com/p36s6crXKP
Krievijas Nacionālās gvardes vecākais virsnieks un vēl divi karavīri 27. septembrī tika nogalināti Ukrainas izlūkdienesta operācijā Ziemeļkaukāzā, paziņoja Ukrainas militārais izlūkdienests (HUR).
Pulkvežleitnants, viņa palīgs un šoferis tika nogalināti netālu no Tambukanas ciema Krievijas Stavropoles novadā, dodoties uz poligonu, HUR ziņoja 30. septembrī. Vairāk lasi šeit.
Pēc vairākiem pēdējā laikā pieredzētiem nopietniem gaisa telpas pārkāpumiem un dronu incidentiem NATO ģenerālsekretārs Marks Rute otrdien aicināja turpināt centienus, lai labāk aizsargātu alianses gaisa telpu.
"Mums ir jāsaglabā mūsu debesis drošas," sacīja Rute, runājot līdzās Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai pirms sarunām ar Eiropas Savienības (ES) komisāriem.
"Pēdējo pāris nedēļu laikā mēs redzējām, kas notika ar droniem Polijā, [iznīcinātājiem] MiG-31 Igaunijā, kā arī to, kas tagad notiek Dānijā," sacīja Rute.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
