TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti ievērojami palielinājuši kaujas darbību intensitāti
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kamēr agresorvalsts Krievija gatavojas lepni atzīmēt 80. gadskārtu kopš nacistiskās Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā un rīkot vērienīgu parādi Maskavas Sarkanajā laukumā, iespējams, to noskatīsies arī augsta līmeņa ASV pārstāvis un par iespējamo kandidātu minēts valsts sekretārs Marko Rubio. Par to pavēstīja Krievijas televīzijas kanāls "Zvezda", atsaucoties uz avotu diplomātiskajās aprindās.
Vairāk lasiet šeit.
ASV īpašais sūtnis Kīts Kellogs intervijā telekanālam "Fox News" trešdien sacīja, ka Ukrainas pārstāvji viņam apliecinājuši gatavību "de facto" atzīt savu teritoriju atrašanos krievu okupantu rokās, bet nekādas "de iure" atzīšanas nebūšot.
"Ukraiņi jau ir teikuši, ka ir gatavi atteikties no zemes - ne "de iure", uz visiem laikiem, bet "de facto", jo krievi to faktiski okupē," sacīja Kellogs. "Uz to viņi ir gatavi iet, viņi man to teica pagājušajā nedēļā," piebilda diplomāts.
Vairāk lasiet šeit.
Какая же к этим мразям ненависть pic.twitter.com/PlI1ba1npg
— восхищённый болгарин™ (@dedzaebal) April 30, 2025
Krievijas okupētajā Ukrainas Hersonas apgabala daļā drošības struktūras aizturējušas vietējo kolaboracionistu Vitāliju Guru, kas tīmeklī nopludinātā video rupji lamājas pie karā kritušo karavīru pieminekļa, ierakstot vietējiem apsveikumu Uzvaras svētkos, vēsta Krievijas mediji un blogeri.
Okupanti vēl 2023.gadā Guru iecēla par Nova Kahovkas "administrācijas" vadītāju.
Video kolaboracionists redzams pie kara memoriāla, bet pie žaketes atloka viņam piesprausta Georga lente. Ieraksta sākumā Gura smejas un lamājas, tad kļūst nopietns un saka: "Dārgie Nova Kahovkas iedzīvotāji." Ar to tīmeklī ievietotais fragments noslēdzas.
Vairāk lasiet šeit.
Saskaņā ar “New York Post” avotiem, Stīvens Vitkofs sarunās ar Putinu esot pat izmantojis Kremļa tulkus, kas ir pretrunā ar ASV diplomātisko praksi.
⚡️ Witkoff's negotiation approach with Putin sparks concern in White House, NYP reports.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) May 1, 2025
According to New York Post sources, Witkoff has even used Kremlin translators during discussions with Putin — a breach of standard U.S. diplomatic practice.https://t.co/nFgxweuqrU
“Kaitējums neproporcionāli smagi kritīs uz parastajām ukraiņu un krievu ģimenēm, kuras lielākoties vēlas mieru,” apgalvoja ASV sūtnis.
US at UN says burden for ending Russian invasion lies with both Moscow and Kyiv
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 1, 2025
"The harm would disproportionately fall on ordinary Ukrainian and Russian families, who overwhelmingly desire peace," the US envoy claimed.https://t.co/z9LJXwOXXa
Krievija un Ziemeļkoreja pašlaik veic sagatavošanās darbus jauna tilta celtniecībai, bet paša būvniecības process vēl nav sācies. Plānotais tilts savienos abas valstis, būs aptuveni 4 kilometrus garš un paredzēts pabeigt līdz 2026. gada beigām.
Šis projekts atradīsies netālu no esošā "Draudzības tilta", kas jau savieno Krievijas Tihookeāna ostu Vladivostoku ar Ziemeļkorejas pilsētu Rasonu.
Russia and North Korea have begun construction of a new road bridge, aiming to boost transport connectivity, amid growing military cooperation in Putin’s war against Ukraine.https://t.co/0rKONfLUI7
— KyivPost (@KyivPost) May 1, 2025
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pēc vienošanās parakstīšanas par Ukrainas derīgajiem izrakteņiem pirmo reizi Trampa otrās prezidentūras laikā piekritusi pārdot Ukrainai ieročus, vēsta Ukrainas tīmekļa izdevums "Kyiv Post", atsaucoties uz saviem avotiem. Plašāk lasi šeit.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1230 iebrucēji, vēsta "LETA".
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 10 732 tankus, 22 364 bruņutransportierus, 27 136 lielgabalus un mīnmetējus, 1375 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1148 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 335 helikopterus, 34 401 bezpilota lidaparātu, 3196 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 46 750 automobiļus un autocisternas, kā arī 3869 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
ASV Senators Lindsijs Greiems paziņoja, ka 72 senatori atbalsta likumprojektu, kas peredz, ka Krievijai tiks noteiktas “graujošas” sankcijas un 500% tarifi visām valstīm, kas pērk tās naftu, gāzi vai urānu, ja vien Putins neiesaistīsies nopietnās sarunās, lai izbeigtu karu, vēsta "Bloomberg".
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
