TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas armijas sekmīgā radaru iznīcināšana pavērusi dronu koridoru uz Krimu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas prezidenta Vladimira Putina daļējās mobilizācijas dekrēts no 2022. gada 21. septembra joprojām ir spēkā un nekad nav oficiāli atcelts.
⚡️ Putin signs decree allowing foreigners to serve in Russian army during mobilization.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 8, 2025
Russian President Vladimir Putin's partial mobilization decree from Sept. 21, 2022, remains in force and has never been formally rescinded.https://t.co/sQR8IOBJgu
SBU neitralizēja FDD aģentu, Ukrainas Bruņoto spēku rezerves pulkvežleitnantu, kurš spiegoja Sumu apgabalā, vervēja jaunus informatorus un palīdzēja izveidot aģentu tīklu Krievijas Federācijai.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) novērsa ienaidnieka aģentu tīkla izveidi frontes līnijas tuvumā Sumu apgabalā, aizturot bijušo militārpersonu, kurš strādāja FDD. Rezerves pulkvežleitnants ar savu pieredzi un pakāpi vāca datus par Ukrainas karaspēka izvietošanu un atlasīja jaunus "aģentus" Krievijas specdienestiem, ziņoja SBU preses dienests. Pēc atlaišanas 2023. gadā viņš pārgāja okupantu pusē un sāka sadarboties ar Krievijas izlūkdienestiem.
Krievijas dronu operatori nogalināja putnu, visticamāk, retu balto pelikānu. Tiek ziņots, ka viņi to izdarīja apmācības nolūkos.
Un viņiem nebija nekādu problēmu publicēt savu noziegumu tiešsaistē.
Russian drone operators killed a bird, likely a rare white pelican. Reportedly, they did it for training.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) July 8, 2025
And they had no problem with posting their crime online. pic.twitter.com/3Trx08pLRl
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir piedāvājis Vācijai pārdot Ukrainai vienu no tās pretgaisa raķešu sistēmām "Patriot", vēsta "Axios".
Kā stāsta amatpersonas, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs piedāvājis Trampam, lai Berlīne iegādājas no Vašingtonas vienu "Patriot" bateriju un nosūta to Ukrainai. Savukārt amerikāņu līderis piedāvājis Berlīnei pārdot Kijivai tieši vienu no savām baterijām. Turklāt, kā apgalvo avoti, ASV un Eiropas sabiedrotie sadalīs iegādes izdevumus.
"Tramps un Mercs vēl nav panākuši vienošanos, taču amatpersonas apgalvo, ka diskusijas turpinās. Vācijas amatpersonas apgalvo, ka Vācija ir devusi Ukrainai ļoti lielu daļu savu "Patriot" spēku — pat vairāk nekā ASV relatīvā izteiksmē," skaidro "Axios".
Saskaņā ar "The Guardian", atsaucoties uz avotiem, ASV pašlaik ir tikai 25% no "Patriot" pārtvērējiem, kas nepieciešami Pentagona militārajiem plāniem.
Pēdējos mēnešos šo raķešu krājumi Tuvajos Austrumos ir ievērojami samazinājušies, radot bažas Aizsardzības ministrijā. Aizsardzības ministra vietnieks Stīvs Feinbergs, kā ziņots, lika pārtraukt "Patriot" piegādes Ukrainai, gaidot krājumu pārskatīšanu — lēmumu, ko apstiprināja aizsardzības ministrs Pīts Hegsets.
Pentagona monitorings jau bija parādījis, ka kritiskās munīcijas rezerves gadiem ilgi ir bijušas zem nepieciešamā līmeņa, īpaši kopš Baidena administrācija sāka sniegt militāro palīdzību Ukrainai.
Saskaņā ar avotiem prezidents Tramps telefoniski paziņoja prezidentam Zelenskim, ka viņš ir licis tikai pārskatīt ASV rezerves, nevis iesaldēt piegādes. Šī pārskatīšana sākās jau februārī.
U.S. has only a quarter of required Patriot missiles left — The Guardian
— NEXTA (@nexta_tv) July 8, 2025
The United States now has just 25% of the Patriot interceptors needed for the Pentagon’s military plans, according to The Guardian, citing sources.
In recent months, stockpiles of these missiles have been… pic.twitter.com/AUd2Z7greG
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam paziņots par bijušā satiksmes ministra Romāna Starovoita pašnāvību, informēja valsts galvas preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
"Tas nevar nešokēt normālus cilvēkus. Dabiski tas šokēja arī mūs," viņš paziņoja, raksturojot reakciju. Peskovs lika noprast, ka Kremlis nekomentēs tik jūtīgu informāciju pēc būtības, bet uz "visiem jautājumiem" atbildēs izmeklēšana, tomēr nosauca šo notikumu par "traģisku un bēdīgu". "Kamēr tā [izmeklēšana] iet, var spriedelēt, bet drīzāk to var darīt mediju pārstāvji, politologi un tā tālāk. Bet tas nav jādara mums," secināja Peskovs. Vairāk lasi šeit.
Briselē steidzami tiek meklēti veidi, kā segt Ukrainas 19 miljardu dolāru lielo budžeta deficītu, ziņo "Financial Times". Iespējas ietver divpusējas dotācijas Kijivai, gaidot izmaksas no G7 50 miljardu dolāru aizdevumu shēmas vai izmantojot peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.
ES amatpersonas steidzas nodrošināt finansējumu pirms Ukrainas atveseļošanās konferences Romā, kas paredzēta 10.–11. jūlijā.
Tikmēr ir atklājies, ka "BlackRock" ir apturējis investoru meklēšanu Ukrainas atveseļošanās fondam, kuru sākotnēji bija plānots atklāt konferencē.
EU scrambling to cover Ukraine’s $19 billion budget gap — Financial Times
— NEXTA (@nexta_tv) July 8, 2025
Brussels is urgently exploring ways to fill Ukraine’s $19 billion budget shortfall, Financial Times reports. Options on the table include bilateral grants to Kyiv, awaiting payouts from the G7’s $50… pic.twitter.com/qWPKnc4W9v
Ukrainas nesen veiktie triecieni pa okupantu radariem ir pavēruši dronu koridoru uz Krimu. Tās rietumu gaisa telpa ir atklāta.
Eksperts: "Tas nav tikai caurums — tas ir koridors." No jūras droniem palaistie droni trāpīja precīzi. Krievija tos nespēja apturēt.
Ukraine's recent radar strikes just opened a drone corridor into Crimea. It's western airspace is exposed.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 8, 2025
Expert: “It’s not just a hole—it’s a corridor.” Drones launched from unmanned boats hit with precision. Russia couldn’t stop them.https://t.co/BGpswXN4k4
"Poļi nopietni nostiprina robežu. Un ir acīmredzams, kāpēc. Viņi mūs apkrāpa. Un, ja viņi to izdarīja, vai viņiem vajadzētu uzbrukt? Viņiem vajadzētu. Un viņi to zina — agrāk vai vēlāk mēs viņus sodīsim. Nav svarīgi, cik daudz mīnu viņi izvieto gar robežu vai ko citu viņi dara — esmu vairāk nekā pārliecināts — pienāks laiks, un viņi tiks sodīti," viņš teica.
Russian MP Andrey Gurulev hints that Russia might soon attack Poland:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) July 8, 2025
"The Poles are seriously reinforcing the border. And it's obvious why. They screwed us over. And if they did, should they get hit? They should. And they know it — sooner or later, we'll punish them. Doesn't… pic.twitter.com/lajOFlU1sg
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), balstoties uz "valsts drošības iestādes rekomendācijām", tā dēvētajā "melnajā sarakstā" jeb ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, iekļāvis Krievijas pilsoni, kreisās ideoloģijas atbalstītāju Vladislavu Romaņenko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".