TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ziemeļkorejas karaspēks atgriezies Kurskā, izmantojot jaunas taktikas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Līgums par derīgo izrakteņu izmantošanu starp Ukrainu un ASV var tikt parakstīts jau 22. februārī, ziņo "The Wall Street Journal", atsaucoties uz informētiem avotiem.
Amerikāņu izdevums "The Wall Street Journal", atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņoja, ka līgums starp Ukrainu un ASV par zemes dzīļu resursu izmantošanu varētu tikt parakstīts jau šo sestdien, 22.februārī.
ASV sarunās ar Ukrainu par priviliģētu piekļuvi Ukrainas dabas resursiem draudējusi atslēgt Ukrainu no "Starlink" satelītu termināļiem, ja Kijiva nepiekritīs Vašingtonas nosacījumiem, atsaucoties uz trim informētiem avotiem, ziņo aģentūra "Reuters".
Kijiva noraidīja pirmo vienošanās projektu, norādot, ka tajā nav iekļautas drošības garantijas Ukrainai.
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka atceļ no amata Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītāju ģenerāli Čārlzu Braunu.
Brauns tika iecelts šajā amatā uz četriem gadiem 2023.gada oktobrī.
Tramps ierakstā savā sociālo mediju platformā "Truth Social" pateicās Braunam par "viņa vairāk nekā 40 gadus ilgo kalpošanu mūsu valstij".
"Esmu pagodināts paziņot, ka nominēju Gaisa spēku ģenerālleitnantu Denu Keinu par nākamo Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītāju," rakstīja Tramps.
"Ģenerālis Keins ir izcils pilots, nacionālās drošībs eksperts, veiksmīgs uzņēmējs, un karotājs ar ievērojamu starpaģentūru un īpašo operāciju pieredzi," rakstīja Tramps.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs piektdien paziņojis, ka viņam bijušas "plašas un pozitīvas sarunas" ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par karu, un viņš slavēja Zelenski kā drosmīgu karā ierautas valsts līderi, vēsta aģentūra LETA.
Kellogs trešdien ieradās Kijivā. Ceturtdien viņam bija plānota kopīga preses konference ar Zelenski, bet pēdējā mirklī tā tika atcelta, aizstājot ar kopīgu fotografēšanos.
Komentējot vizīti Kijivā, Kellogs norādīja, ka ceturtdiena bija gara un intensīva diena, kurā viņš tikās ar Ukrainas augstākajām amatpersonām.
Savos izteikumos Kellogs bija daudz pozitīvāks nekā pēdējās dienās bijis ASV prezidents Donalds Tramps un citas augstākās ASV amatpersonas. Tramps pēdējās dienās Kijivai publiski veltīja absurdus un melīgus apvainojumus, cita starpā faktiski vainoja Ukrainu kara izraisīšanā, bet Zelenski nosauca par "diktatoru bez vēlēšanām".
Zelenskis savukārt norādījis, ka Tramps acīmredzot dzīvo Krievijas dezinformācijas telpā.
Eiropas valstis, kas arī kļuvušas nemierīgas par Ukrainas un Eiropas izslēgšanu no ASV sarunām ar Krieviju par Ukrainas kara izbeigšanu, centušās apliecināt savu atbalstu Zelenskim, vienlaikus izvairoties no transatlantisko attiecību pasliktināšanas.
Polijas prezidents Andžejs Duda pavēstīja, ka Zelenskis viņam šodien piezvanījis. Duda atklāja, ka ieteicis Zelenskim turpināt centienus veidot mierīgu un konstruktīvu sadarbību ar Trampu.
"Mēs uzskatām, ka nav cita veida, kā apturēt asinsizliešanu un panākt ilgstošu mieru Ukrainā, kā vien ar Savienoto Valstu atbalstu," Duda sacījis Zelenskim.
"Es ticu, ka ASV sarunu stratēģijas pamatā ir laba griba un godīgums. Es nešaubos, ka prezidentu Trampu vada dziļa atbildības sajūta par globālo stabilitāti un mieru," platformā "X" raksta Duda.
ES aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus šodien paziņoja, ka Eiropas Komisija (ES) plāno nākamnedēļ nosūtīt Ukrainai spēcīgu atbalsta vēstījumu, paziņojot par jaunu palīdzības paketi.
ES augstākās amatpersonas pirmdien dosies uz Kijivu, lai apliecinātu ES atbalstu Ukrainai kara trešajā gadadienā.
Kremļa pārstāvis piektdien paziņoja, ka pastāv savstarpēja izpratne par nepieciešamību pēc tikšanās starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, taču šādas tikšanās detaļas vēl ir jāizstrādā, ziņo “Reuters”.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka abas puses šonedēļ sarunās Rijādā — kas bija pirmās par to, kā izbeigt Ukrainas karu pirms oficiālākām sarunām — piekrita, ka diviem līderiem būtu jātiekas, taču "vēl nav konkrētu detaļu." Viņš norādīja, ka abi vīri ir pauduši vēlmi tikties klātienē.
Tramps pēc tikšanās Saūda Arābijā otrdien paziņoja, ka, visticamāk, tiksies ar Putinu pirms mēneša beigām. Putins trešdien norādīja, ka tikšanai ir jāsagatavojas rūpīgi, lai gūtu rezultātus.
Ceturtdien ASV valsts sekretārs Marko Rubio sacīja, ka tikšanās starp Putinu un Trampu lielā mērā būs atkarīga no tā, vai var panākt progresu karā, un Tramps vēlējās noskaidrot, vai Putins ir nopietns šajā jautājumā.
Krievijas amatpersonas šonedēļ Saūda Arābijā tikās bez Ukrainas vai ES dalības, radot bažas, ka Vašingtona un Maskava varētu vienoties par miera līgumu, kas būs izdevīgs Krievijai.
Ķīnas ārlietu ministrs Vangs Ji ir izteicis atbalstu "nesenajam konsensam" starp Ameriku un Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā, saskaņā ar 21. februārī izplatītu Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumu, ko citējis “Politico”.
Savā paziņojumā Ķīna turpināja dēvēt Krievijas iebrukumu Ukrainā par "Ukrainas krīzi." Vanga komentāri izskanēja pēc tam, kad amerikāņu un krievu amatpersonas šonedēļ Saūda Arābijā tikās bez Ukrainas vai ES dalības, radot bažas, ka Vašingtona un Maskava varētu vienoties par miera līgumu, kas būs izdevīgs Krievijai.
Runājot G20 samitā Johanesburgā, Vangs teica, ka Pekina "cer, ka attiecīgās puses var atrast ilgtspējīgu un pastāvīgu risinājumu, kas ņem vērā katras puses bažas," kā minēts paziņojumā. Ministrs apgalvoja, ka iespējas sasniegt mieru ir pavērušās, raksta “Euromaidan”.
"Ķīna atbalsta visus centienus, kas veltīti miera sasniegšanai, tostarp neseno konsensu, ko panākušas Amerikas Savienotās Valstis un Krievija," piebilda Vangs, sakot, ka Ķīna ir gatava spēlēt "konstruktīvu lomu krīzes politiskajā risināšanā."
Ķīna ir bijusi viena no Krievijas nozīmīgākajām sabiedrotajām tās uzbrukuma laikā Ukrainai. Rietumu amatpersonas ir apsūdzējušas Pekinu materiālu un tehnoloģiju piegādē, lai stiprinātu Krievijas armiju, apgalvojumiem, kurus Ķīna konsekventi noliedz, vienlaikus uzsverot savu neitralitāti.
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien izteicies, ka neuzskata par būtisku Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska klātbūtni sarunās ar Krieviju par kara izbeigšanu.
NATO sabiedrotajiem Eiropā ir jādubulto savi izdevumi aizsardzībai, jo ASV līdz šim ir uzņēmušās pārāk lielu atbildības daļu, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
"Es piekrītu ASV apgalvojumiem, ka šobrīd slogs ir sadalīts netaisnīgi, ASV sedz lauvas tiesu NATO budžeta sloga, tāpēc Eiropai būtu jāiegulda vismaz divreiz vairāk nekā tagad," Nausēda teica žurnālistiem piektdien Viļņā.
Viņš sacīja, ka ar cerību un ticību gaida NATO samitu Hāgā šovasar.
"Es domāju, ka mums izdosies stiprināt NATO, mums izdosies visiem uzņemties taisnīgu sloga daļu," pārliecību pauda Nausēda.
"Ukrainas valdības leģitimitāte ir ekskluzīva Ukrainas tautas prerogatīva," teikts Ukrainas NVO paziņojumā.
⚡️ Over 130 Ukrainian NGOs say elections 'impossible' during war.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 21, 2025
"The legitimacy of the Ukrainian government is the exclusive prerogative of the Ukrainian people," the statement of the Ukrainian NGOs read.https://t.co/bFKWnAZ70x
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs tā paziņoja, reaģējot uz "Financial Times" rakstu, kurā tika apgalvots, ka 18. februāra sarunās Rijādā Krievijas delegāti pieprasīja NATO atkāpšanos kā nosacījumu "attiecību normalizēšanai".
Krievi arī ziņoja, ka netaisās iebrukt Ukrainā.
⚡️ Kremlin denies demanding NATO eastern rollback in talks with US.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 21, 2025
Kremlin spokesperson Dmitry Peskov said this in reaction to an article by the Financial Times claiming that during the talks in Riyadh on Feb. 18, Russian delegates asked for the NATO rollback as a condition for…
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".