TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atkal dronu uzbrukumā cietusi Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīca, kas esot viena no lielākajām pasaulē

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
— Татьяна (@Tatana00776516) October 20, 2025
In Poland, a minibus collided with a convoy of U.S. military vehicles, including Hummers. Four American soldiers and one civilian — the driver of the minibus — were injured. pic.twitter.com/bitg5WFBgP
— KyivPost (@KyivPost) October 20, 2025
Southern Russia's Rostov Oblast has been under a massive drone attack now
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 20, 2025
📹Supernova+, EtoRostov pic.twitter.com/1bfvZ2TcRv
"Z patrioti" žēlojas, ka no ukraiņu "nesodāmības" cieš mierīgie iedzīvotāji pašā Krievijā.
‼️ВСУки атаковали ростовский Батайск, в городе значительные разрушения
— Светалина (@yORNjKzE9aarGLY) October 20, 2025
В Батайске Ростовской области есть немалые повреждения в одном из кварталов после атаки БПЛА. На месте работают экстренные службы. Это будет продолжаться, так как снова тишина, безнаказанность😡🤔 pic.twitter.com/SonClI1sns
ASV informējušas Eiropas Savienību (ES), ka pagaidām nepievienosies iniciatīvai izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.
Kā sacīja viens no aģentūras sarunbiedriem, ASV pārstāvji atsaukušies uz riskiem, kas apdraud tirgus stabilitāti.
Tajā pašā laikā cits avots raksturoja Vašingtonas nostāju kā vienkārši "pagaidām neskaidru".
Eiropas valstis jau labu laiku apspriež jautājumu par to, kā izmantot ES iesaldētos Krievijas aktīvus aptuveni 140 miljardu eiro apmērā.
Kā vēsta laikraksts "Financial Times", ES līderi cer, ka par Krievijas Centrālās bankas iesaldēto aktīvu izmantošanu ieroču iegādei Ukrainai tiks lemts samitā šo ceturtdien, 23. oktobrī.
Krievijas diktatora Vladimira Putina lidmašīnai varētu tikt piešķirtas tiesības pārlidot pār Bulgāriju ceļā uz Ungāriju, kur tiek plānota Putina tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, pirmdien pavēstīja Bulgārijas ārlietu ministrs Georgs Georgijevs.
"Ja tiek pieliktas pūles, lai panāktu mieru, ja nosacījums ir, ka notiek tikšanās, tad visloģiskāk būtu, ka šāda veida tikšanās tiek veicināta īstenojamā veidā," ministra teikto citē valsts radio.
Georgijevs šādi izteicās Luksemburgā Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmes gaitā.
Viens no iespējamajiem lidojumu maršrutiem no Maskavas uz Budapeštu ir pāri Melnajai jūrai, Bulgārijai un Serbijai, taču Bulgārijas gaisa telpa ir slēgta Krievijas lidmašīnām kopš 2022. gada februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.
Ceturtdien Tramps platformā "Truth Social" publicēja paziņojumu, ka augsta līmeņa padomnieki tiksies, lai vienotos par tikšanos ar Putinu.
"Tad mēs ar prezidentu Putinu tiksimies norunātā vietā, Budapeštā, Ungārijā, lai noskaidrotu, vai mēs varam izbeigt šo kaunpilno karu starp Krieviju un Ukrainu," viņš piebilda.
Konkrētu datumu Tramps neminēja
Хочу напомнить людоедскою суть "русского мира", что использует детей в рекламе войны. pic.twitter.com/uczwyPHBm2
— Саша Кметт (@sashakmett1991) October 20, 2025
ASV valsts sekretāram Marko Rubio pirmdien bijusi telefonsaruna ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, un tās gaitā ārlietu resoru vadītāji sprieduši par "nākamajiem soļiem" pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina 16. oktobra telefonsarunas, pavēstīja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Tomijs Pigots.
Tramps un Putins telefonsarunas gaitā pagājušajā nedēļā vienojās drīzumā tikties Ungārijā, lai runātu par Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanas variantiem.
"[Rubio] uzsvēra plānoto sarunu nozīmi kā iespēju Maskavas un Vašingtonas sadarbībai, kas vērsta uz Krievijas un Ukrainas kara ilgtermiņa atrisinājumu atbilstoši prezidenta Trampa redzējumam," sacīja Pigots.
Par Rubio un Lavrova sarunu iepriekš ziņoja Krievijas Ārlietu ministrija.
Tramps kopš atgriešanās Baltajā namā šī gada sākumā centies panākt ātru Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu, uzstājot uz virkni tiešu sarunu starp Ukrainas un Krievijas amatpersonām un uzņemot Putinu samitā Aļaskā, taču šie diplomātiskie centieni nav noveduši ne pie nekāda izrāviena.
Krievijas Valsts domē satraukušies, ka diktatoru Vladimiru Putinu varētu Eiropā arestēt, tādēļ piemin oriģinālu veidu viņa aizsardzībai – lidot uz Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu vienā lidmašīnā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
“Nav maršruta, pa kuru Putins varētu lidot no Krievijas uz Ungāriju, nešķērsojot to valstu gaisa telpu, kur viņu ar lielu varbūtību varētu mēģināt pārtvert,” savā “Telegram” kanālā pavēstīja Krievijas Valsts domes deputāts Mihails Deļagins.
Atliek divi “pasakaini varianti” - suborbitāls lidojums vai vienā lidmašīnā ar Trampu, norāda Deļagins. “Vienalga saglabājas problēma: Ungārija atzīst Putina aresta orderi izrakstījušās Starptautiskās krimināltiesas lēmumus.”
Vairāk lasiet šeit.
Šis pats Deļagins stāsta, ka Eiropa to vien alkst, kā sagrābt Krievijas resursus, tādēļ gluži kā Hitlers tai uzbruks pavisam drīz, citādi tai beigas.
Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa pirmdiena pauda nepatiku, ka ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora sarunām izraudzīta ES dalībvalsts Ungārija.
"Nē, tas ir nepatīkami, ka cilvēks, attiecībā uz kuru ir Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) orderis, ierodas kādā Eiropas valstī," pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Luksemburgā sacīja Kallasa.
"Jautājums ir, vai no tā būs kāds rezultāts," viņa piebilda.
Trampa centieni panākt mieru noteikti ir pelnījuši atbalstu, taču svarīgi arī ir tas, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiekas ar Putinu, norādīja Kallasa.
"Amerikai ir pietiekami daudz sviru, lai piespiestu Krieviju sēsties pie sarunu galda. Ja tas palīdzēs apturēt karu - protams, tas ir labi," sacīja Kallasa.
Viņa arī norādīja, ka ES tuvākajās dienās pieņems 19. sankciju paketi pret Krieviju.
Arī citu ES valstu ministri ir negatīvi noskaņoti par perspektīvu, ka Putins apmeklēs Ungāriju, lai tiktos ar Trampu.
Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris sacīja, ka "vienīgā vieta Putinam Eiropā ir Hāga, tribunāla priekšā, nevis kādā no mūsu galvaspilsētām".
Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena arī pauda bažas.
"Mēs redzēsim, kur un kādā formātā tikšanās notiks, bet ir skaidrs, ka tādam kara noziedzniekam kā Putins nedrīkst būt vietas ES teritorijā," sacīja ministre.
Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro norādīja, ka Putina vizītei varētu būt jēga tikai tad, ja tiktu panākts "tūlītējs un beznosacījumu pamiers".
Zelenskis, komentējot Budapeštas izvēli kā vietu iespējamām ASV un Krievijas līderu sarunām, sacīja, ka Budapešta "nav labākā vieta", ņemot vērā politisko un vēsturisko kontekstu.
Ja tikšanās varētu palīdzēt panākt mieru, principā nav svarīgi, kur tā notiks, norādīja Zelenskis.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".