TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti žēlojas par "ciniskajām" baltiešu un poļu snaiperēm

Ukrainas armijas snaiperes, kuru skaitā esot gana daudz pārstāvju no Baltijas valstīm un Polijas, izceļas ar īpašu nežēlību pret Krievijas karavīriem, izdevumam “aif.ru” paziņoja Krievijas ģenerālleitnants Sergejs Lipovojs.

“Viņas uzvedas ārkārtīgi izsmalcināti, ciniski, nežēlīgi attiecībā uz mūsu karavīriem. Ja kāds mūsu karavīrs nonāk snaiperes tēmēklī, viņa to nekavējoties nenogalina, bet ievaino, turklāt vienmēr šauj zem jostasvietas,” žēlojās okupantu ģenerālis. “Ar tādu aprēķinu, lai viņam palīgā nāktu viņa biedri. Un tad sākas visu viņa glābēju iznīcināšana. Un snaiperes nez kādēļ vienmēr zem jostasvietas.”

Šādas “ļaunās snaiperes” ir ne tikai vietējās, bet arī atbraukušās no citām valstīm, galvenokārt Baltijas valstīm un Polijas. “Algotnes nāk uz Ukrainas bruņotajiem spēkiem no visām Eiropas valstīm, bet galvenokārt no Polijas, Baltijas valstīm, ja runājam par snaiperiem. Baltijas valstīs ir attīstīts slēpošanas sports, un visi sportisti, kuri vairs nevar piedalīties sacensībās, paraksta līgumu. Lielas naudas meklējumos viņas ierodas šeit, cerot nopelnīt vairāk un atgriezties atpakaļ. Bet ne visām izdodas to izdarīt. Turklāt algotnes Ukrainas bruņotajos spēkos ir arī kā sapieres un tās, kas prot rīkoties ar sarežģītu kaujas tehniku, kas ir paredzēta tieši maksimāla kaitējuma nodarīšanai,” okupants neslēpa sašutumu.

Vairāk lasiet šeit.

ASV prezidents Donalds Tramps atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai personīga tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu nāktu par labu attiecībām līderu starpā un sekmētu pamiera panākšanu Ukrainā, sacīja, ka sarunās vairs nav ieinteresēts.

"Es vairs neesmu ieinteresēts sarunās," sacīja ASV prezidents.

Tramps skaidroja, ka jau vairākkārt runājis ar Putinu, taču arī pēc šīm sarunām Krievija turpina uzbrukt Ukrainai.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, pirmdien runājot ar žurnālistiem, neizslēdza iespēju, ka septembrī Ķīnā varētu notikt Putina un Trampa tikšanās.

Putins septembra sākumā apmeklēs Ķīnu, lai piedalītos svinībās par godu Otrā pasaules kara beigu 80.gadadienai.

"Nekādi būtiski sagatavošanās darbi [Putina un Trampa] tikšanās norisei nenotiek, jo nav saskaņotu kontaktu," atbildot uz žurnālistu jautājumu par iespējamo Krievijas un ASV līderu tikšanos, sacīja preses sekretārs.

"Ja tā notiks, ka galu galā ASV prezidents nolems apmeklēt Ķīnu tajos pašos datumos, tad, protams, teorētiski nevar izslēgt šādu tikšanos, ja valstu vadītāji nonāks vienā pilsētā," piebilda Peskovs.

Tramps un Putins šogad jau vairākkārt ir sazvanījušies, bet vēl nav tikušies.

Pagājušās nedēļas beigās Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka plāno pielikt pūles, lai Stambulā organizētu Krievijas un ASV līderu tikšanos, kurā tiktu apspriests Ukrainas kara noregulējums.

Ukraina NATO mācību laikā apmāca Gruziju kaujas apstākļos pārbaudītā bezpilota lidaparātu karadarbībā pēc tam, kad abas valstis zaudēja teritorijas Krievijai.

Gruzija varētu sekot Sīrijai un Azerbaidžānas rokasgrāmatai, izmantojot teritoriālos ieguvumus, kamēr Krievijas spēki joprojām ir aizņemti ar Ukrainu.

Krievijā strauji pieaug gadījumu skaits, kad uzņēmumi atsakās maksāt par precēm un pakalpojumiem – krīzes apmēri ir salīdzināmi ar pandēmijas kulminācijas mēnešiem.

Mazie un vidējie uzņēmumi Krievijā ir uz bankrota robežas nemaksājumu lavīnas pieauguma dēļ. Katrs ceturtais uzņēmums pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskāries ar partneru negodīgu rīcību, un 15% uzņēmēju ir novērojuši ievērojamu šādu gadījumu pieaugumu. Par to ziņoja Krievijas izdevums "The Moscow Times". Krievijas tirgus nav pieredzējis tik nožēlojamu situāciju kopš 2020. gada koronavīrusa pandēmijas. Galvenā problēma ir finansiālo saistību pārkāpumi. No tiem, kas jau ir cietuši, 79% norādīja uz nopietniem maksājumu kavējumiem, bet 58% – uz pilnīgu izvairīšanos no maksājumiem par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.

Grūtības skar ne tikai mazos dalībniekus. Pat lielie uzņēmumi atsakās savlaicīgi norēķināties saskaņā ar līgumiem, kas izraisa ķēdes reakciju. "Maksājumu ķēdes sabrūk, tostarp tāpēc, ka pat lielie uzņēmumi kavē maksājumus par piegādēm," atzina Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības vadītājs Aleksandrs Šohins.

Pieaugot raķešu skaitam, Ukrainas izdzīvošana ir atkarīga no trāpīšanas okupantu mērķiem.

Eiropa nespēj turēt līdzi Krievijai pretraķešu ražošanā Ukrainai. Tāpēc ir pienācis laiks pāriet no aizsardzības uz pretuzbrukumiem, ziņo "Defense Express".

Krievija negrasās pārtraukt karu pret Ukrainu. Gluži pretēji, Krievijas diktators Vladimirs Putins ir paziņojis ASV prezidentam Donaldam Trampam, ka militārās darbības vasaras ofensīvas laikā saasināsies. 2025. gada pirmajā pusē Krievija Ukrainā nogalināja vai ievainoja 6754 civiliedzīvotājus, kas ir lielākais skaits sešu mēnešu periodā kopš 2022. gada.

24. jūlijā Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefuls paziņoja, ka Ukrainas spēki saņems slepenus ieročus, lai "ietekmētu" Krievijas teritoriju. Tikmēr "Taurus" tālas darbības rādiusa raķešu piegādes tika izslēgtas.

Vadefuls uzsvēra, ka Eiropas partneri intensīvi strādā pie ieroču piegādes Ukrainai. Jautājums nebija par finansēm, bet gan par aizsardzības nozares ražošanas jaudu.

Pats uzņēmums to turpina dēvēt par "kļūmi IT sistēmā".

Divu gadu programma Maskavā, kuras izmaksas ir 6000 ASV dolāru gadā, ir paredzēta, lai sagatavotu studentus darbam valsts uzņēmumos, lai viņi orientētos starptautiskajos ierobežojumos un to apiešanā.

"Mēs uzstājam uz to, kas ir mūsu likumīgā prasība, proti, nodrošināt mūsu drošību, nepieļaut Ukrainas integrāciju NATO un vispār nekādu NATO paplašināšanos. Tā jau ir paplašinājusies līdz pat mūsu robežām, neskatoties uz visiem solījumiem un pieņemtajiem dokumentiem," izteicās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Krievija marķējusi pazudušos karavīrus par dezertieriem, lai slēptu kara zaudējumus un izvairītos no pabalstu izmaksas viņu ģimenēm, ziņo IStories.