TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā;
Kopš šī gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit.
Krievijas agresija Ukrainā
Harkivas apgabalā, proti, Veļikij Burluka ciemā, likumsargi atklāja Krievijas militārpersonu izveidotu spīdzināšanas kameru. Iebrucēji aprīkoja policijas nodaļu nocietinātā bāzē, kurā tika spīdzināti pilsētnieki, norāda Valsts policijas telegram kanāls.
"Ārā - tranšejas aizsardzībai, iekšā - viss salauzts, atkritumi un netīrumi. Šeit bāzējās krievi, nelikumīgi aizturēja un ņirgājās par vietējiem iedzīvotājiem," raksta policijas preses dienests.
"Teroristi" poligonā Belgorodā atklāja uguni uz Krievijas "brīvprātīgajiem", kas gatavojās cīnīties pret Ukrainu, vēsta Krievijas valsts kontrolētā "RIA Novosti".
Novosti rakstīja, ka tas ir "terora akts", ko pastrādājuši divi vienas no postpadomju valsts pilsoņi.
⚡️ Russian media: 11 Russian soldiers killed, 15 injured at training ground in Belgorod.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) October 15, 2022
"Terrorists" opened fire at Russian "volunteers" preparing to fight against Ukraine at a training ground in Belgorod, Russian state-controlled RIA Novosti reported, citing the country's DM.
Akcijā piedalījās vairāki tūkstoši ukraiņu, poļu un citu tautību pārstāvju, kuri uz pasākumu ieradās ar Ukrainas un Polijas karogiem un plakātiem pret Krievijas agresiju, vēsta ziņu aģentūras "Ukrinform" korespondents.
Pie Krievijas vēstniecības tika uzstādīta vēlēšanu urna, un "vēlēšanu komisija" izdeva "balsošanas biļetenus" uz blakus novietotā galda.
"Balsošanas biļetenā" bija jautājums: "Vai jūs atbalstāt Krievijas Federācijas vēstniecības ēkas un tai piegulošās teritorijas Belvederska 49 aneksiju un to nodošanu Polijas varas iestādēm pastāvīga Polijas un Ukrainas sadarbības centra izveidei?
In #Warsaw, a "referendum" was held on the transfer of the #Russian embassy to the ownership of the city. pic.twitter.com/litPZU9MFN
— NEXTA (@nexta_tv) October 15, 2022
To paziņoja Kanādas premjerministra vietniece Kristija Frīlenda.
Viņasprāt, Krievijai nevajadzētu apmeklēt Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules Bankas sanāksmes.
Canada insists on the complete exclusion of the Russian Federation from international organizations
— NEXTA (@nexta_tv) October 15, 2022
This was stated by Deputy Prime Minister of Canada Chrystia Freeland.
According to her, Russia should not attend meetings of the IMF and the World Bank. https://t.co/PJKIuMSsbN
"Pie velna... lai gan "Starlink" joprojām zaudē naudu, kamēr citi uzņēmumi saņem miljardus nodokļu maksātāju dolāru, mēs turpināsim bez maksas finansēt Ukrainas valdību," Īlons Masks rakstīja tviterī.
The hell with it … even though Starlink is still losing money & other companies are getting billions of taxpayer $, we’ll just keep funding Ukraine govt for free
— Elon Musk (@elonmusk) October 15, 2022
Iepriekš vēstīts, ka amerikāņu miljardiera Īlona Maska kompānija "SpaceX" ir brīdinājusi Pentagonu, ka tā var pārtraukt "Starlink" satelītu sakaru finansēšanu Ukrainā, ja Pentagons nesegs šos izdevumus ar desmitiem miljonu ASV dolāru mēnesī, ziņoja ASV telekanāls CNN.
Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka biroja Stratēģiskās komunikācijas departaments publiskojis video, kurā redzams, kā atsevišķa jūras kājnieku izlūku bataljona karavīri iznīcina ienaidnieka pašpiedziņas artilērijas gabalus.
"Jūras kājnieki veica izlūkošanas misiju vienā no valsts aizsardzības virzieniem un atklāja Krievijas artilēriju, kas apšauda mūsu spēku pozīcijas. Dažu minūšu laikā nodibināja mijiedarbību ar Ukrainas "kara dieviem". Rezultāts redzams video: divi šāvieni - mīnus divi okupantu pašpiedziņas ieroči,» teikts ziņojumā.
"Ar prieku paziņoju, ka Rumānija ir piešķīrusi līdz 1,4 miljoniem ASV dolāru kā brīvprātīgu ieguldījumu NATO trasta fondos, lai uzlabotu mūsu partneru noturību un aizsardzības spējas Melnajā jūrā un ārpus tās: Ukrainas, Moldovas, Gruzijas un Jordānijas," to tviterī pavēstījis Rumānijas ārlietu ministrs Bogdans Auresku.
Glad to announce that #Romania🇷🇴 allotted up to $1.4mln as voluntary contribution to @NATO Trust Funds for enhancing #resilience & #defence capacities of our partners in #BlackSea &beyond:#UA🇺🇦, R.#Moldova🇲🇩, #GE🇬🇪, #Jordan🇯🇴 @DmytroKuleba @nicupopescu @iliadarch @AymanHsafadi pic.twitter.com/hCHFlk2eSH
— Bogdan Aurescu (@BogdanAurescu) October 15, 2022
Few days ago in Apostolove, Russians targeting residental areas with civilian population using their so-called "precision-guided" munition pic.twitter.com/s7cFQqgmz6
— ТРУХА⚡️English (@TpyxaNews) October 15, 2022
Exhibition on Sophia Square in #Kyiv in memory of the fallen heroes of #Mariupol. pic.twitter.com/dDoWyVCvHT
— NEXTA (@nexta_tv) October 15, 2022
Kuģi ir piekrauti ar 101 000 tonnu pārtikas preču, kas tiks piegādātas uz valstīm Āzijā un Eiropā, par to "Facebook" ierakstā pavēstījis Ukrainas Infrastruktūras ministrijas preses dienests.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimirs Putins ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
