TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pie Polijas robežas krievi pieved "Iskander" raķetes

Krievijai veicot uzbrukumu infrastruktūrai Ukrainā, krievu drons ielidojis Rumānijas gaisa telpā, sestdien pavēstīja Rumānijas Aizsardzības ministrija.

Rumānija sestdienas vakarā pacēla gaisā divus iznīcinātājus F-16, lai monitorētu situāciju pēc triecieniem Ukrainai, teikts ministrijas paziņojumā.

Lidmašīnas "konstatēja dronu valsts gaisa telpā" un sekoja tam līdz brīdim, kad "tas pazuda no radara" netālu no Kilija Vekes ciema Donavas deltā, norādīja ministrija. Drons "nelidoja virs apdzīvotām vietām un neradīja tiešus draudus iedzīvotāju drošībai", teikts paziņojumā.

Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara laikā Rumānijā vairākkārt nogāzušies krievu dronu fragmenti.

Kā ziņots, trešdien Polijas gaisa telpā ielidoja vismaz 19 krievu droni. Tie, kas radīja draudus iedzīvotāju drošībai, tika notriekti.

Tā bija pirmā reize, kad virs NATO teritorijas tiek notriekti krievu droni.

Ungārijā noticis pasaules čempionāts kapu rakšanā, kurā šogad debitējusi Krievija, par spīti tās izslēgšanai no starptautiskās sporta aprites. Vairāk nekā trīsarpus gadu kara pieredze Ukrainā, kuras dēļ agresorvalstij nācies aprakt milzum daudz pašas karavīru, šoreiz par labu nenāca, jo ungāru kaprači izcīnīja visas medaļas.

Kā vēsta “Telegraph”, 6. septembra sacensībās Ungārijas pilsētā Seksārdā piedalījās kaprači no Ungārijas, Serbijas, Čehijas un pirmo reizi arī Krievijas. Vietējā Alsovāras kapsētā sacensības organizēja Ungārijas Kapsētu pārvaldnieku un operatoru asociācija.

Vairāk lasiet šeit.

Krievijā Baškortostānas republikas galvaspilsētā Ufā ukraiņu droni veikuši triecienu uzņēmuma "Baškņeftj" naftas pārstrādes rūpnīcai, platformā "Telegram" pavēstīja reģiona vadītājs Radijs Habirovs. Ufa atrodas 1400 kilometru attālumā no Ukrainas.

Baškortostānas reģions ir viens no pieciem lielākajiem naftas pārstrādes centriem Krievijā pēc kopējiem pārstrādes apjomiem.

Vairāk lasiet šeit.

ASV prezidents Donalds Tramps nesen izteicās, ka krievu lidrobotu ielaušanās Polijas gaisa telpā varēja būt kļūda. "Iespējams, tā bija kļūda, bet, neskatoties uz to, es neesmu apmierināts ar to, kas saistīts ar visu šo situāciju. Bet cerams, ka tas viss beigsies," ceturtdien Baltajā namā sacīja Tramps, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, kāda ir viņa reakcija uz Krievijas bezpilota lidaparātu ielaušanos Polijas gaisa telpā. Prezidenta sacīto citēja aģentūra "Bloomberg".

Atšķirīgu nostāju jau pēc Trampa spriedumu izskanēšanas, ka krievu droni Polijā, iespējams, ielidojuši kļūdas pēc, pauda Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

"Mēs arī vēlētos, lai dronu uzbrukums Polijai būtu kļūda. Taču tā nebija. Un mēs to zinām," piektdien platformā "X" uzsvēra Polijas premjers.

Kopš stāšanās amatā janvārī Trampam tiek pārmests, ka viņš izrāda pārāk lielu iecietību pret Maskavu un ļauj Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ar sevi manipulēt.

Kā norāda militārie analītiķi, ir maz ticams, ka krievu dronu ielidošana Polijas gaisa telpā būtu bijusi nejaušība.

Vismaz viens no droniem lidoja uz Ukrainai paredzētās militārās palīdzības sadales centru Žešovas lidostā, ziņu aģentūrai DPA apliecināja avoti NATO.

Jau ziņots, ka naktī uz trešdienu Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti. Tā bija pirmā reize, kad Krievijas droni tika notriekti virs NATO teritorijas.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis trešdien uzsvēra, ka notikušais nebija nejaušība.

"Kad to dara viens vai divi droni, iespējams, ka tā bijusi tehniska kļūme," norādīja ministrs. "Taču, kā jau teicu, šoreiz tie bija 19 [gaisa telpas] pārkāpumi, un vienkārši nav iedomājams, ka tā bijusi nejaušība."

Pie Polijas robežas Krievijas Kaļiņingradas apgabalā pamanītas vairākas mobilās raķešu sistēmas “Iskander-M”, kamēr Krievija un Baltkrievija rīko vērienīgas militārās mācības “Zapad 2025”. Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova paudusi sašutumu par Polijas lēmumu uz nenoteiktu laiku slēgt savu robežu ar Baltkrieviju un aicināja to nekavējoties atvērt.

Sociālajos tīklos izplatītajos video ir redzama kolonna ar vairākām “Iskander” palaišanas iekārtām, kas pārvietojas pa šoseju. Krievijas amatpersonas šo raķešu klātbūtni pie Polijas robežas nav komentējušas.

13. septembrī sākās “Zapad 2025” aktīvā fāze, kuras norise ir paredzēta līdz 16.septembrim galvenokārt Baltkrievijas teritorijā. Iepriekš mācībās “Zapad” abas agresorvalstis ne reizi vien ir izspēlējušas iebrukumu Baltijas valstīs, Suvalku koridora bloķēšanu un kodolieroču izmantošanu. Paredzams, ka līdzīgs scenārijs būs arī šī gada mācībās.

Vairāk lasiet šeit.

Pat iespējamās teritoriālās piekāpšanās Ukrainas pusē nozīmētu ieiešanu Krievijas lamatās. Šādu viedokli pauda ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa intervijā "Redaktionsnetzwerk Deutschland". Vairāk lasi šeit.