Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa a...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 09:24
Francija arestē Krievijas "ēnu flotes" tankkuģi

Francijas varasiestādes trešdien piemērojušas administratīvo arestu naftas tankkuģim "Grinch", kas tika aizturēts aizdomās par piederību Krievijas "ēnu flotei", pavēstīja Marseļas prokuratūra.

Tankkuģa kapteinis, 58 gadus vecais Indijas pilsonis, ko Francijas iestādes iepriekš bija aizturējušas, ir atbrīvots un atgriezies uz kuģa.

Kā ziņo Francijas televīzijas kanāls BFMTV, tankkuģis brauca no Murmanskas zem Komoru Salu viltus karoga.

Pēc aizturēšanas kuģis tika nosūtīts uz Marseļas-Fosas ostu.

Šodien 09:00
SAB: Krievija, visticamāk, apslāpēs Baltkrievijas centienus atjaunot saites ar Eiropu

Krievijai patlaban nav tiešas ietekmes pār Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto iekšpolitiku, taču abas puses nevēlas pieļaut 2020. gada protestiem līdzīgu iekšpolitisko nestabilitāti, kas Krievijas izpratnē būtu apdraudējums tās interesēm, pirmdien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Vienlaikus ļoti iespējams, ka Krievija apslāpēs Lukašenko režīma centienus atjaunot attiecības ar Eiropas valstīm, ja tas nebūs izdevīgi Maskavai, uzskata SAB.

SAB informācija liecina, ka Krievija saasināti uztver pat minimālus Baltkrievijas režīma centienus īstenot neatkarīgāku politiku, neraugoties uz Krievijas ietekmes pieaugumu Baltkrievijā un tās izteikti prokrievisko kursu. Krievijas skatījumā Baltkrievijas atgriešanās pie ekonomiskās sadarbības ar Eiropas valstīm veicinās Lukašenko režīma multivektoru ārpolitiku un automātisku Krievijas ietekmes samazinājumu pār Baltkrieviju.

Savukārt potenciāla Lukašenko režīma maiņa, kas nebūtu tieši saskaņota ar Maskavu, tiks uztverta kā apdraudējums Krievijai un tās interesēm Baltkrievijā, norāda SAB.

SAB ieskatā ļoti iespējams, ka Baltkrievija ieņems arvien nozīmīgāku lomu ne tikai Krievijas militāro, bet arī militāri rūpniecisko mērķu sasniegšanai, ja Krievija saglabās agresīvu ārpolitiku pret Rietumvalstīm.

Šodien 08:30
Aptauja: liela daļa krievu jūtas naidīgu varu ieskauti un uzskata Krieviju par upuri

Krievijā daudzi cilvēki uzskata, ka viņus ieskauj naidīgas ārvalstu varas, bet paši savu valsti uzskata par upuri, liecina jauna aptauja.

Šāda uztvere ir rezultāts nemitīgai pret Rietumiem vērstai propagandai, otrdien Berlīnē, iepazīstinot ar aptaujas rezultātiem, sacīja krievu sociologs Ļevs Gudkovs no neatkarīgā sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Levadas centrs".

Krievijā "Levadas centrs" ir atzīts par ārvalstu aģentu. Uzņēmums bieži veic sabiedriskās domas aptaujas, tajā skaitā par tādiem jautājumiem kā atbalsts armijai un Kremlim. Šoreiz aptauja tika veikta pēc Vācijas Saharova fonda pasūtījuma.

Vairāk nekā 30 gadu laikā kopš Padomju Savienības sabrukuma Krievija ir piedzīvojusi tikai sešus gadus bez kara, norādīja Gudkovs, runājot par sabiedrības "apziņas militarizāciju".

No vairāk nekā 1600 respondentiem 62% par naidīgām valstīm atzina Poliju un Lietuvu, kam seko Lielbritānija, kuru par naidīgu uzskata 57% aptaujāto. Vāciju un Zviedriju par naidīgām atzina attiecīgi 50% un 40% krievu. Savukārt Savienotās Valstis pārsvarā tika uzskatītas par konkurentu, nevis ienaidnieku - šādu viedokli pauda 53% respondentu.

Lūgti nosaukt piecas draudzīgas valstis, respondenti visbiežāk minēja Baltkrieviju, Ķīnu, Kazahstānu, Indiju un Ziemeļkoreju. Izņemot Indiju, visas šīs valstis tiek uzskatītas par represīvām vai autoritārām.

ASV tēls krievu vidū gadu desmitu gaitā ir mainījies. Tas pasliktinājās bijušā ASV prezidenta Džo Baidena laikā, jo ASV atbalstīja Ukrainu, norādīja Gudkovs, bet uzlabojās, kad prezidenta amatā atgriezās Donalds Tramps, radot cerības uz ātru Krievijas sāktā kara pret Ukrainu izbeigšanu.

Šodien 08:08
Tikmēr mūsdienu Krievijas fašisma ideoloģijas "krusttēvs" Aleksandrs Dugins iedala Krievijas vēsturi divos posmos

Protams, pirms "speciālās militārās operācijas" Ukrainā un pēc tās, kad Krievija, viņa ieskatā, sākusi dzīvot pēc jauniem noteikumiem.

Šodien 07:50
Savu kaimiņu teritorijas pastāvīgi kampjošā Krievija apsūdz Igauniju agresīvos nolūkos

Krievija žēlojas par Igaunijas vēlmi “nokampt” tās “vēsturiskās teritorijas” sakarā ar Igaunijas lēmumu savu pilsoņu pasēs un identifikācijas kartēs dzimšanas vietu Pečorus norādīt kā Igauniju.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar 1920. gada Tartu miera līgumu Pečoru (Petseru) pilsētu un tās apkārtni iekļāva Igaunijas sastāvā, bet 1931. gadā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija igauņi. Otrā pasaules kara laikā, līdzīgi kā Latvijas Abrenes apvidu, Petseru apvidu neilgi pēc tā otrreizējās okupācijas 1944. gada 23. augustā pievienoja Krievijai.

Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Igaunijā Kamrans Abilovs paziņojis, ka Igaunijas pretenzijas uz Pečoru rajonu Pleskavas apgabalā esot pilnīgi nepieņemamas, to tā ir neatņemama Krievijas daļa. “Provokatīvie izlēcieni, kas būtībā ietver teritoriālas prasības (..), ir pilnīgi nepieņemami,” viņš sūdzējās par naidīgo Igauniju intervijā “RIA Novosti”.

Vairāk lasiet šeit.

Šodien 07:30
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto sola, ka viņa valsts nepieļaus Ukrainas uzņemšanu ES

Viņš arī apsūdzēja Ukrainu, ka tā mēģina panākt tai naidīgās Ungārijas valdības nomaiņu.

Šodien 07:07
Krievu propagandisti nobijušies: ja Ukrainai ļaus saglabāt karā pret okupantiem norūdīto armiju, tā ar laiku kļūs par noteicēju Eiropā
Vakar 23:50
Lietuva piešķirs vairāk nekā 14,5 miljonus eiro četriem Ukrainas atjaunošanas projektiem

Lietuva ir apstiprinājusi vairāk nekā 14,5 miljonus eiro četriem Ukrainas atjaunošanas projektiem, raksta LRT. Finansējums tiek piešķirts no Lietuvas Attīstības sadarbības un humānās palīdzības fonda, un valdība to apstiprināja 28. janvārī. Projekti ietver Krievijas uzbrukumos cietušo skolu atjaunošanu, patversmju būvniecību, bērnunama renovāciju, modulāru mājokļu izveidi, audžuģimeņu atbalstu un rehabilitācijas un garīgās veselības centra izveidi. Papildu līdzekļi tiks novirzīti Poltavas DNS laboratorijas modernizācijai.

Vakar 23:37
Desmitiem tankkuģu, kas pārvadā Krievijas naftu, ir iestrēguši jūrā

"Bloomberg" ziņoja, ka desmitiem tankkuģu, kas pārvadā Krievijas naftu, ir iestrēguši jūrā pēc tam, kad Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas atteicās iepirkt kravas. Kopš augusta kuģos, kas nespēj izkraut kravu, ir uzkrājušies aptuveni 60 miljoni barelu Krievijas naftas. Ziņojumā teikts, ka dīkstāve ir tieši saistīta ar to, ka Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas atsakās no Krievijas piegādēm, atstājot naftu peldošu jūrā bez tūlītējiem pircējiem. Netika norādīts laika grafiks, kad vai vai kravas tiks izkrautas.

Vakar 23:14
Ukrainas aizstāvji ar droniem likvidē krievu iebrucējus
Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".