TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Ukrainas Speciālo operāciju spēku operatori apšauda Krievijas pozīcijas no granātmetēja. Video filmēts Zaporižjas apgabala Stepnohirskā.

Šāviens tika veikts ar .308 Win kalibru, kas ir iens no populārākajiem un pieejamākajiem vītņstobra ieroču kalibriem pasaulē.

Augsta ranga ASV sūtnis, kas iesaistīts centienos izbeigt Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu, slēgtā sarunā ar nelielu reportieru grupu demonstrējis pamatzināšanas trūkumu par Ukrainas politisko sistēmu un pašu karu, ziņo laikraksts "Kyiv Independent".

Amatpersona ir iesaistījusies augsta līmeņa sarunās gan ar Maskavu, gan ar Kijivu, jo Ukraina, Krievija un Amerikas Savienotās Valstis atkal iesaistās aktīvā diplomātiskajā fāzē prezidenta Donalda Trampa atjaunoto centienu ietvaros izbeigt karu.

Nesenajās sarunās ar reportieriem ASV amatpersona nepareizi apgalvoja, ka Kirilo Budanovs, nesen ieceltais prezidenta biroja vadītājs un bijušais militārās izlūkošanas vadītājs, tagad ir Ukrainas viceprezidents.

"Ģenerālis Budanovs tagad ir viņu viceprezidents," sacīja amatpersona.

Ukrainai nav viceprezidenta. Saskaņā ar konstitūciju valsts vadītājs ir prezidents, un, ja prezidents nevar pildīt savus pienākumus, vara uz laiku tiek nodota parlamenta priekšsēdētājam.

Prezidenta biroja vadītājs ir prezidenta galvenais palīgs un štāba vadītājs, pārraugot ikdienas darbību, koordinējot politiku starp valdības aģentūrām un pārvaldot attiecības ar parlamentu, drošības iestādēm un ārvalstu partneriem.

Šī loma ir ietekmīga, taču tai nav konstitucionālu izpildvaru.

Tas pats ASV ierēdnis arī, šķiet, nezināja galvenos faktus par kara laika grafiku. Kad viņam jautāja, vai Trampa miera centieni bija vērsti uz kara izbeigšanu līdz tā ceturtajai gadadienai 24. februārī, ierēdnis norādīja, ka viņi nezināja, kad sākās pilna mēroga iebrukums.

"Es nezināju, kāds ir šis gadadienas datums," atbildēja ASV augstākais sūtnis. "Es nedomāju, ka mēs jūtam spiedienu, jo mums ir četru gadu gadadiena."

Amatpersona gāja vēl tālāk, neprecīzi apgalvojot, ka Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu norit ilgāk nekā Otrais pasaules karš.

"Es domāju, ka tas ir garākais karš tagad. Tas bija ilgāks par Otro pasaules karu. Šajā brīdī tas notiek."

Šis apgalvojums ir maldinošs. Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu 2022. gada 24. februārī, un nākamajā mēnesī karš sāks savu ceturto gadu.

Lai gan tas tagad ir ildzis ilgāk nekā 1941.–1945. gada Vācijas un Padomju Savienības karš, Otrais pasaules karš kopumā sākās 1939. gada septembrī ar nacistiskās Vācijas iebrukumu Polijā un beidzās 1945. gadā, padarot to par ilgāku konfliktu kopumā.

Šie izteikumi ir pastiprinājuši bažas Kijivā par Vašingtonas sarunu komandas sastāvu un sagatavotību.

Trampa sūtņiem, kuriem uzdots atrisināt Krievijas karu, trūkst tradicionālās diplomātiskās pieredzes, kas atšķiras no iepriekšējās ASV prakses. Ukrainas parlamenta ārlietu komitejas vadītājs Oleksandrs Merežko raksturoja situāciju kā dziļi satraucošu.

"Šī ir nopietna problēma," laikrakstam "Kyiv Independent" sacīja Merežko. "(Sūtnis) jau ir pieļāvis vairākas lielas kļūdas – gan tehniskas, gan būtībā nopietnas diplomātiskas."

Merežko sacīja, ka ASV amatpersona šķiet uzņēmīga pret Krievijas naratīviem un sarunām pieiet caur darījumu prizmu, nevis politisku vai juridisku.

"Piemēram, (viņi) uzskata teritoriālos jautājumus par nekustamo īpašumu," sacīja Merežko. "Tas ir pilnīgi nepareizi. Viņi nezina pamatus - politikas, vēstures, starptautisko tiesību pamatus."

Bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Stīvens Paifers laikrakstam “Kyiv Independent” pastāstīja, ka ASV amatpersonai trūkst arī pieredzējušu padomnieku Krievijas un Ukrainas jautājumos.

"Turpretī Putinu, kuram ir dziļa izpratne par šo sarunu detaļām, parasti pavada viņa ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs, kurš deviņus gadus bija Krievijas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs,” piebilda Paifers.

Ukrainas karavīri no SIGNUM bataljona Limanas virzienā uzbrūk Krievijas kājniekiem mežā.

Krievijas spēki ir pārvietojuši komandpunktus no netālu esošās Novohrodivkas uz pilsētu un izveidojuši komandantūru, laikrakstam "Ukrainska Pravda" pastāstīja Ukrainas jūras kājnieku virsnieks.

Ukraina joprojām kontrolē pilsētas ziemeļus, savukārt "otrā pilsētas daļā jau ir viņu artilērija, aprīkojums, piloti — viss, ko vēlaties," sacīja virsnieks. "Notiek nopietna masveida spēka uzkrāšana. Tuvākajā laikā mēs sagaidām ienaidnieka mehanizētus uzbrukumus."

Tikmēr ģeolokācijas videoieraksti liecina, ka Ukrainas karaspēks 28. janvārī guva panākumus Pokrovskas ziemeļrietumos.

Vācijas kanclers Mercs ir noraidījis iespēju, ka Ukraina tuvākajā nākotnē varētu pievienoties Eiropas Savienībai.

"Pievienošanās 2027. gada 1. janvārī nav iespējama. Tas nav iespējams... Mēs varam lēnām tuvināt Ukrainu Eiropas Savienībai. Tas vienmēr ir iespējams, taču tik strauja pievienošanās vienkārši nav reāla.

Jebkurai valstij, kas vēlas pievienoties ES, vispirms ir jāatbilst Kopenhāgenas kritērijiem, un šis process parasti ilgst vairākus gadus."

Daži Krievijas kanāli raksta par enerģētikas pamieru un savstarpēju uzbrukumu infrastruktūrai pārtraukšanu no abām pusēm. Arī daži Ukrainas militārie kanāli apstiprina šo informāciju. Oficiāla apstiprinājuma pagaidām nav.

"Wall Street Journal" publicējis trīs scenārijus par to, kā notikumi varētu attīstīties.

• 1. scenārijs: kara turpināšanās. Kremlis, tāpat kā iepriekš, ir pārliecināts, ka Ukrainas bruņotie spēki sabruks ātrāk nekā Krievijas ekonomika, taču Ukraina joprojām ir tālu no sabrukuma;
• 2. scenārijs: Kijiva padodas pirmā. Ja Ukraina izsmels savus spēkus, tai, iespējams, būs jāpiekrīt neērtam darījumam. Tas varētu ietvert Maskavas prasību izpildi attiecībā uz teritoriju, armijas lieluma ierobežošanu un Krievijas ietekmes atjaunošanu valstī, savukārt Amerikas Savienotās Valstis sniegtu tikai vājas drošības garantijas;
• 3. scenārijs: Krievija zaudē spēku. Krievijas biznesa elite jau sen ir neapmierināta ar to, kā karš deformē ekonomiku, padarot to pārāk atkarīgu no militārās ražošanas un Ķīnas. Tajā pašā laikā pašlaik nav pazīmju, ka Putins būtu noraizējies par elites vai sabiedrības negatīvo reakciju.

Ukrainas armija izmanto Vampire/BRAWLR pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai notriektu krievu "Shahed" tipa kamikadzes dronus.