TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins parakstījis dekrētu par rezervistu iesaukšanu militārajās mācībās 2026. gadā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas bruņoto spēku vienības bija spiestas mainīt pozīcijas Mirnogradas-Pokrovskas aglomerācijas rajonā. Ienaidnieks dienas laikā uz Mirnohradu nometa vairāk nekā divus desmitus smagās artilērijas KAB bumbu.
8. decembrī 7. gaisa desanta triecienkorpuss, kurā ietilpst 25. atsevišķā gvardes brigāde, 79. gaisa desanta triecienbrigāde, 81. gaisa desanta brigāde, 77. gaisa desanta brigāde un 78. gaisa desanta triecienpulks, paziņoja par manevriem netālu no Mirnohradas Suhoi Jar un Lisovkas rajonā.
"Personāls ir pārvietots uz izdevīgākām pozīcijām," savā "Telegram" kanālā ziņoja korpuss, piebilstot, ka lēmumu pieņēmusi pavēlniecība.
7. korpuss paziņoja, ka atkāpšanās tika veikta, lai glābtu karavīru dzīvības, iztaisnotu frontes līniju un atjaunotu loģistikas piegādes maršrutus. Karaspēka pārvietošana tika veikta jau iepriekš, taču drošības apsvērumu dēļ informācija tika turēta slepenībā. Vien 8. decembrī Krievijas armija uz Mirnohradu nometa 21 aviācijas bumbu, un aviācijas aizsegā okupācijas spēku grupas mēģina ielauzties pilsētā no dienvidaustrumiem. 24 stundu laikā Ukrainas bruņotie spēki likvidēja 17 krievu okupantus un papildināja apmaiņas fondu ar ieslodzītajiem, kas tika aizturēti pārtikas meklēšanas laikā.
Ukrainas un Lietuvas tiesībaizsardzības iestādes ir atmaskojušas krievu karavīru, kurš okupētajā Melitopolē, Zaporižjas apgabalā, spīdzināja lietuviešu brīvprātīgo.
Izmeklēšanā atklāts, ka Kaspijas flotiles 177. atsevišķā jūras kājnieku pulka Krievijas militārās policijas vecākais inspektors Rabadans Abdulgaņevs cietumā spīdzināja ieslodzītos. Cietums tika izveidots okupētajā pilsētas lidlaukā, ziņo Ukrainas Drošības dienests (SBU). Vairāk lasi šeit.
СБУ та правоохоронці Литви викрили ще одного рашиста, який катував іноземного волонтера в Мелітополі
— СБ України (@ServiceSsu) December 8, 2025
➡️ https://t.co/0Vgr4gvqL0 pic.twitter.com/Y4gLzvvejI
Gruzijas parlamenta spīkers Šalva Papuašvili sacīja, ka Eiropa savā politikā pret Ukrainu ir nonākusi "pilnīgā strupceļā". Intervijā ar "Rustavi-2" viņš apsūdzēja Eiropas politiskos spēkus tikai simboliskā atbalsta sniegšanā: "Viņi apskauj Zelenski, paceļ Ukrainas karogu, dzied himnu, kliedz "Slava Ukrainai!", bet viņi nekad neliks Ukrainas intereses augstāk par savām."
Papuašvili apsprieda, ka ES "nav spējusi pamatot savus vārdus ar darbiem": kad Amerikas Savienotās Valstis atkāpās malā un sākās miera sarunas, kļuva skaidrs, ka Eiropai nav plāna un vēlmes maksāt par Ukrainas atjaunošanu. Viņš arī kritizēja diskusijas par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, apgalvojot, ka tas "iznīcinās finansiālo uzticību Eiropai".
Viņa galvenā apsūdzība ir tāda, ka Brisele it kā tiek "kontrolēta no ārpuses" un mēģina uzspiest Gruzijai tādu pašu pārvaldības modeli.
“Europe has no plan and no desire to pay for Ukraine’s reconstruction”: Georgia’s parliamentary speaker attacks the EU
— NEXTA (@nexta_tv) December 9, 2025
Georgia’s Parliament Speaker Shalva Papuashvili said that Europe has reached an “absolute dead end” in its policy toward Ukraine. In an interview with… pic.twitter.com/H3ihm0EHex
Upuru skaits Krievijas 19. novembra gaisa uzbrukumā Ternopiļai ir pieaudzis līdz 38 cilvēkiem pēc tam, kad izmeklētāji atrada vēl divu upuru mirstīgās atliekas, kuri bija atzīti par pazudušiem.
Reģiona policijas priekšnieks Serhijs Zubaņenko paziņoja, ka upuri tika atrasti 8. decembra vakarā, un atzīmēja, ka starp bojāgājušajiem ir astoņi bērni.
Trīs pieaugušie joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem. Pēc Zubaņenko teiktā, izmeklēšanas darbi notikuma vietā turpinās, varas iestādēm cenšoties noskaidrot visas Krievijas uzbrukuma sekas.
The confirmed death toll from Russia’s Nov 19 air attack on Ternopil has risen to 38 after investigators located the bodies of two more victims who had been missing since the strike.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 9, 2025
Regional police chief Serhii Ziubanenko said the discovery was made late on 8 December and… pic.twitter.com/WMACzMBQUd
Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena mudina Trampu nodrošināt, lai jebkāds miers Ukrainā būtu taisnīgs un ilgstošs. "Tas nav Trampa karš, bet tas būs Trampa miers," viņa sacīja "Bloomberg", brīdinot, ka netaisnīgi darījumi nebūs spēkā. Helsinki atbalsta Ukrainas nostāju: miers, jā, bet nekad par katru cenu.
Finnish Foreign Minister Elina Valtonen urged Trump to ensure any peace in Ukraine is just and lasting. “It’s not Trump’s war, but it will be Trump’s peace,” she told Bloomberg, warning that unjust deals won’t hold. Helsinki backs Ukraine’s position: peace, yes, but never at any… pic.twitter.com/dyGuAMB6I0
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 8, 2025
Ukrainas Drošības dienests (SBU) apstiprinājis, ka viņu droni 5. decembrī ietriecās sašķidrinātās gāzes terminālī Krievijas Temrukas ostā, izraisot plašu ugunsgrēku, kas plosījās trīs dienas. Cieta vairāk nekā 20 no 30 lielajām gāzes tvertnēm, kā arī dzelzceļa vagoni, degvielas uzpildes iekārta un iekraušanas platforma. Ugunsgrēks aptvēra 3000 m².
SBU confirmed their drones struck the liquefied gas terminal at Russia’s Temryuk port on December 5, igniting a massive fire that raged for three days. Over 20 of 30 large gas tanks were hit, along with railway cars, a refueling unit, and a loading rack. The fire covered 3,000… pic.twitter.com/em6okrsxqA
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 9, 2025
ASV saņems jaunu 20 punktu plānu, atsaucoties uz Zelenski, ziņo laikraksts "Bild".
Vakar Londonā notikušajā sanāksmē apspriestie miera priekšlikumi ASV tiks iesniegti otrdienas vakarā.
❗️Today, the US will receive a new 20-point plan, – Bild citing Zelenskyy.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 9, 2025
The peace proposals discussed at yesterday's meeting in London will be presented to the US on Tuesday evening. pic.twitter.com/t6K8wjtqas
Starptautiskā Tiesa ir lēmusi, ka Krievijas pretprasības Ukrainas iesniegtajā genocīda lietā ir pieņemamas un tiks izskatītas tiesvedības ietvaros. Ukraina atbildēs līdz 2026. gada decembrim, Krievija — līdz 2027. gada decembrim. Neskatoties uz Kijivas iebildumiem, tiesa saskata juridisku un faktisku saikni starp prasībām.
Visticamāk Maskava vēlāk pieprasīs, lai šīs prasības tiktu atceltas "kā daļa no vienošanās", tāpat kā viņi vēlas atcelt sankcijas. Pagaidām viņiem ir izdevies novilcināt tiesu.
The ICJ has ruled that Russia’s counter-claims in the genocide case brought by Ukraine are admissible and will be heard as part of the proceedings. Ukraine will respond by Dec 2026, Russia by Dec 2027. Despite Kyiv’s objections, the court sees a legal and factual link between the… pic.twitter.com/CTbRv5y2Er
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 9, 2025
Zelenskis ar Leonu XIV aizvadīja 30 minūšu ilgu privātu audienci Vatikānā. Pēc tikšanās Ukrainas prezidents uz īsu brīdi parādījās uz balkona, bet nesniedza nekādus publiskus paziņojumus.
Zelensky met with Pope Leo XIV during a 30-minute private audience at the Vatican. After the meeting, the Ukrainian president appeared briefly on a balcony but gave no public statements. https://t.co/vXaAEZgfrO pic.twitter.com/Km2BGiNeGS
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 9, 2025
Krievijā Ivanovas apgabalā avarējusi militārā transportlidmašīna An-22, vēsta Krievijas mediji.
Lidmašīnā atradās septiņi cilvēki. Viņu liktenis nav zināms.
"Lidmašīna nogāzās neapdzīvotā vietā. Uz vietu, kur lidmašīna nogāzās, devusies meklēšanas un glābšanas komanda, lai noskaidrotu apkalpes likteni," paziņoja Aizsardzības ministrija.
A Russian MoD An-22 military transport aircraft crashed in the Furmanovsky District of the Ivanovo Region of Russia
— Ukraine Battle Map (@ukraine_map) December 9, 2025
All 7 crew members did not survive pic.twitter.com/PEAgnkbfu8
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



