TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupantam Ukrainā piespriež mūža ieslodzījumu par karagūstekņa nošaušanu

Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) droni veica precīzu triecienu vienai no Krievijas galvenajām naftas ķīmijas rūpnīcām Baškortostānā.

6. novembrī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes tālās darbības trieciendroni veiksmīgi trāpīja Sterļitamakas naftas ķīmijas rūpnīcai (SNKhZ), kas atrodas Baškortostānā, Krievijā.

Rūpnīca ir galvenais objekts Krievijas naftas ķīmijas kompleksā un aktīvi apkalpo agresorvalsts armijas vajadzības.

Šī rūpnīca ražo stratēģiski svarīgus produktus Krievijas armijai: jonolu, aviācijas benzīnu un sintētiskos polimērus.

Saskaņā ar HUR sniegto informāciju, pēc Ukrainas dronu trieciena agidola ražošanas iekārtā izcēlās ugunsgrēks, kas ir svarīga piedeva aviācijas degvielai, ko izmanto Krievijas lidmašīnas.

Šādas iekārtas iznīcināšana būtiski ietekmē Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa loģistiku un ražošanas iespējas. HUR operācija vēlreiz apstiprināja Ukrainas spēju uzbrukt ienaidnieka stratēģiskajiem mērķiem ievērojamā attālumā.

Bulgārija gatavo likumprojektu, lai pārņemtu kontroli pār Krievijas naftas kompānijas "Lukoil" aktīviem valstī, ziņo Bulgārijas ziņu aģentūra "Capital".

Saskaņā ar ierosināto likumprojektu valsts iecelts vadītājs pārņemtu pilnīgu "Lukoil" pārstrādes rūpnīcas un degvielas operāciju kontroli, ar tiesībām pārdot aktīvus un iemaksāt ieņēmumus valdības kontos, faktiski apturot Krievijas īpašumtiesības.

Šis solis seko oktobrī paziņotajām ASV sankcijām, kas bija vērstas pret Krievijas lielākajiem naftas ražotājiem, aizliedzot Rietumu uzņēmumiem tirgoties, piegādāt vai apdrošināt Krievijas naftu.

"Lukoil" bija plānojis pārdot savus Bulgārijas aktīvus, tostarp Balkānu lielāko pārstrādes rūpnīcu, kā daļu no piespiedu aiziešanas no starptautiskajiem tirgiem. Bulgārijas nacionalizācijas likumi pilnībā apietu šo procesu.

Likumprojekts atspoguļo pieaugošo spiedienu uz Eiropas valdībām ievērot ASV sankcijas un likvidēt Krievijas ietekmi enerģētikas nozarē.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns laikrakstam "Magyar Nemzet" sacīja, ka Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanās Budapeštā varētu notikt "dažu dienu laikā" — tiklīdz abas puses būs atrisinājušas "vienu vai divus jautājumus".

Orbāns šodien tiekas ar Trampu Baltajā namā. Viņa mērķis ir panākt Ungārijas atbrīvojumu no ASV sankcijām pret Krievijas enerģētiku un pārliecināt Trampu apmeklēt Budapeštu. Tā kā šī gada aprīlī Ungārijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, šāda ASV prezidenta vizīte dotu Orbānam lielu politisku stimulu.

Okupētajā Luhanskā tika atrasts pakārts Kirils Grekovs, tā sauktais "LNR ģenerālprokurora vietnieks".

Ukraina noteikusi sankcijas Krievijas uzņēmumiem, kas iesaistīti Arktikas resursu ieguvē, vēršoties pret nozari, kas ģenerē desmitiem miljardu Maskavas karam, vienlaikus paātrinot fosilā kurināmā attīstību vienā no planētas klimata ziņā jutīgākajiem reģioniem.

Iepriekšējās sankciju paketes Arktikas ieguves nozari joprojām ir ietekmējušas mazāk, neskatoties uz tās divējādo ietekmi: tā nodrošina Kremlim kritiski svarīgus kara ieņēmumus un paplašina fosilā kurināmā darbības vienā no Zemes trauslākajām klimata zonām.

Prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja par šiem pasākumiem, nosaucot Arktikas ieguvi par vienu no Krievijas ienesīgākajiem pasākumiem. "Jebkurš veids, kā ierobežot Krievijas ienākumus, ir efektīva pretošanās karam," sacīja Zelenskis, norādot, ka Ukraina sagaida, ka partneri pagarinās līdzīgus ierobežojumus.

Oļegs Savitskis, klimata eksperts no Ukrainas NVO Razom "We Stand", sacīja, ka Ukrainas lēmums "runā skaļāk nekā solījumi samazināt emisijas līdz 2050. gadam". Viņš aicināja "pašpasludinātās klimata līdervalstis" rīkoties, lai "sāktu sakopt Kremļa gadu desmitiem ilgās impēriskās laupīšanas radīto haosu šajā planētas trauslākajā reģionā".

Ģenerālis Oleksandrs Sirskis uzsāka mērķtiecīgu pretuzbrukumu netālu no Dobropiļļas, lai novērstu Krievijas uzmanību no brutālā uzbrukuma Pokrovskai, izmantojot novatorisku taktiku, lai atbrīvotu ielenktās Krievijas kabatas.

Ukrainas bezpilota lidaparātu operatori uzstādīja skaļruņus uz bezpilota lidaparātiem (FPV), kas lidoja zemu virs Krievijas tranšejām un pārraidīja padošanās instrukcijas. Pēc pārraidēm desmitiem krievu karavīru padevās, un videoierakstos redzams, kā viņi izpilda dronu norādījumus Ukrainas līnijām.

Pēc nedēļas ilgas cīņas ceļi netālu no Zatišokas ik pēc 10–15 metriem bija pilni ar Krievijas upuriem. Ukrainas spēki izmantoja artilēriju, bezpilota lidaparātus un slazdu taktiku, lai izpostītu Krievijas pozīcijas, piespiežot masveida padošanos, kad karaspēks saprata, ka viņu situācija ir bezcerīga.

Krievijas vadība mēģināja nosūtīt pastiprinājumus no Pokrovskas un Mirnohradas, lai novērstu izrāvienu, taču rudens dubļi ieradās visnepiemērotākajā laikā. Krievijas kolonnas, tostarp bruņumašīnas, iestrēga izmirkušajā reljefā. Ukrainas HIMARS triecieni un droni iznīcināja iestrēgušos konvojus.

Operācija sasniedza savu mērķi – piespiest Krievijas karaspēku pārdalīt spēkus prom no Pokrovskas. Sirska plāna mērķis ir atjaunot elpas vilcienu Ukrainas aizstāvjiem Pokrovskā un Mirnohradā, izdarot spiedienu uz Krievijas ziemeļu flangu.

Beļģijas pilsētas Ljēžas lidostā, kas tiek izmantota galvenokārt kravu pārvadājumiem, ceturtdien un piektdien uz neilgu laiku tika pārtraukta lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās, jo tika pamanīti droni, paziņoja lidostas amatpersonas.

Lidojumi bija pārtraukti no ceturtdienas plkst.. 21 līdz piektdienas plkst. 1 un no piektdienas plkst. 7 līdz 8 pēc vietējā laika, kas par stundu atpaliek no Latvijas laika.

Ir radušās aizdomas par iespējamu Krievijas saistību ar palielināto dronu aktivitāti Eiropā.

Viņš apmācības izgāja Apvienotajā Karalistē operācijas "Interflex" ietvaros — apguva medicīnu, topogrāfiju, komandvadību un mīnu neitralizēšanu.

"50 gadu vecumā ar vienu roku tas ir izaicinājums, bet es varu izdarīt vairāk, nekā domāju," viņš saka.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute mudināja dalībvalstis un to aizsardzības nozares "pārspēt ieroču, ražošanas un gudrības ziņā tos, kas cenšas mums kaitēt vai mūs noniecināt".

Polija un Rumānija ir sākušas izvietot ASV ražoto pretdronu sistēmu "Merops", kas jau ir pārbaudīta Ukrainā, ziņo AP. "Merops" ir pietiekami kompakta, lai ietilptu pikapā, un tā spēj atklāt un neitralizēt dronus pat signālu traucēšanas apstākļos. NATO mērķis ir galu galā aprīkot visu savu austrumu flangu ar šo sistēmu, lai atturētu jebkādu Krievijas uzbrukumu.