TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis: Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu

Arī 14. Nacionālās gvardes brigāde "Červona Kalina" ir publicējusi videoierakstus no saviem triecieniem operatīvajā dziļumā pret Krievijas loģistikas nozari.

Ukrainas MiG-29 iznīcinātājs, izmantojot amerikāņu augstas precizitātes aviācijas bumbu GBU-62, iznīcina Krievijas trieciengrupu bāzes vietu.

2025. gada 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica plaša mēroga speciālo operāciju ar kodēto nosaukumu "Pavutyna" (Zirnekļtīkls).

Pēc 1,5 gadu ilgas sagatavošanās 117 bezpilota lidaparāti (FPV) vienlaikus uzbruka četriem stratēģiskiem Krievijas lidlaukiem — Belaja, Djagiļeva, Olenja un Ivanova.

Tika trāpīts 41 stratēģiskai lidmašīnai, tostarp Tu-95, Tu-22M3, Tu-160 bumbvedējiem un A-50 lidmašīnām. Zaudējumi pārsniedza 7 miljardus dolāru.

Daļa no Krievijas "kodolieroču triādes" tika iznīcināta. SBU turpina uzbrukumus dziļi ienaidnieka teritorijā.

Ukrainas 422. bezpilota sistēmu pulks divreiz uzbruka Krievijas kravas kuģim, kas Berdjanskas ostā pārvadāja munīciju. Triecieni notika 3. piestātnē, kur kuģis, visticamāk, izkrāva kravu.

Zelenskis: Ukraina ir oficiāli iesniegusi Amerikas Savienotajām Valstīm licenci "Patriot" raķešu ražošanai iekšzemē.

Ukrainas bruņotie spēki ir intensificējuši vidējas darbības rādiusa triecienus, kas traucē Krievijas militāro loģistiku visā okupēto teritoriju platībā – no Luhanskas apgabala līdz pat Krimai, secināts ASV Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Ukrainas 3. armijas korpuss ziņo, ka ar bezpilota lidaparātu palīdzību izdevies nodibināt  uguns kontroli pār Luhansku, Starobiļsku, Alčevsku, Brjanku un Kadejevku. Šie objekti atrodas 50 līdz 90 kilometrus aiz frontes līnijas. Minētās darbības ir daļa no plašākas Ukrainas operācijas, kuras mērķis ir pārtraukt Krievijas militārās loģistikas ķēdes Luhanskas apgabalā.

Eksperti norāda, ka pēdējos mēnešos īstenotā triecienu kampaņa ir izraisījusi ķēdes reakciju, kas palēninājusi Krievijas spēku virzību.

Ukrainas bruņotie spēki ir uzsākuši Krievijas militārās loģistikas graušanu 200 kilometru dziļumā aiz frontes līnijas, kas varētu izrādīties izšķirošs faktors Krimas pussalas tālākā liktenī, norāda kara veterāns un militārais analītiķis Jevhens Dikijs.

Kā skaidro Dikijs, līdz šim Ukrainas rīcībā nebija pietiekamu līdzekļu apgādes ceļu pārgriešanai, taču situācija mainījusies, pateicoties jaunās paaudzes bezpilota lidaparātiem.

"Mēs esam izveidojuši 200 kilometru tālas darbības triecienu zonu, kas faktiski nošķir Krimu no cietzemes. Iepriekš, 2023. gadā, mums šādu iespēju nebija, jo artilērija nespēja sniegties tālāk par 40 kilometriem, ko Krievija izmantoja, attīstot infrastruktūru Azovas jūras piekrastē," radio stacijai Radio NV sacīja Dikijs.

Francija un tās sabiedrotie svētdien Atlantijas okeānā aizturējušu sankcijām pakļautu krievu tankkuģi, pirmdien paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Kuģis "Tagor" tika aizturēts svētdienas rītā starptautiskajos ūdeņos. Francijai šajā operācijā palīdzēja Lielbritānija un citi partneri, sociālajos tīklos paziņoja Makrons.

Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 265 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 228 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti 27 trieciendronu trāpījumi 18 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās 12 vietās, norādīja Gaisa spēki.