TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu dzīvā spēka zaudējumi tuvojas 1,3 miljoniem

Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 136 droniem, no kuriem 127 neitralizēti, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 136 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti piecu trieciendronu trāpījumi trīs vietās, un vēl trīs vietās trāpījušas dronu atlūzas, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 268 520 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 790 iebrucēji.

Starptautiskā Paralimpiskā komiteja aizliegusi Ukrainas nacionālajai komandai 2026. gada ziemas paralimpiskajās spēlēs startēt ceremoniju formās ar politisku dizainu. Par to intervijā aģentūrai “Ukrinform” paziņoja Ukrainas Nacionālās paralimpiskās komitejas prezidents Valērijs Suškevičs. “Mēs sagatavojām mūsu komandas ceremoniju formu. Taču Starptautiskā Paralimpiskā komiteja teica: ‘Nē, nē, nē – tas nederēs.’ Viņi paziņoja, ka forma ir politiska un neviens mums neļaus tajā parādīties,” sacīja Suškevičs. Pēc viņa teiktā, tērps bijis simbolisks un skaidri paudis, ka Ukraina pastāv ar visām savām teritorijām bez Krievijas okupācijas.

Formas dizainu izstrādājis pazīstamais ukraiņu dizainers Viktors Aņisimovs. Tajā attēlota Ukrainas karte ar 1991. gada robežām, turklāt šis attēls atkārtots vairākas reizes, radot globalizētas Ukrainas kartes iespaidu. Suškevičs uzskata, ka IPC lēmums faktiski spēlē agresorvalsts interesēs. “Ir paralimpiskie funkcionāri, kuri rūpējas par to, lai Ukraina nevarētu sevi prezentēt kā valsti bez okupācijas un startēt šādā formā pret agresorvalsti,” viņš norādīja. Viņš arī uzsvēra, ka lēmumu ietekmējusi pieaugošā iecietība pret Krieviju, tostarp atļauja Krievijas paralimpiskajiem sportistiem startēt zem savas valsts karoga.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka Francija pirmo reizi vairāku desmitgažu laikā palielinās savu kodolgalviņu skaitu. “Lai būtu brīvi - no mums jābīstas!" spēcīgā runā uzsvēra Francijas prezidents.

Makrons ar jaunumiem Francijas kodolatturēšanas stratēģijā medijus iepazīstināja no valsts militārās bāzes, kur izvietotas Francijas ballistisko raķešu zemūdenes. Savā uzrunā Makrons pauda, ka Francija ieiet jaunā kodolatturēšanas stratēģijas posmā, kas pastiprinās NATO kodolmisiju. Viņš aicināja kodolatturēšanas mācībās piedalīties arī Eiropas sabiedrotos.

“Es vēlētos, lai eiropieši atgūtu kontroli pār savu likteni,” sacīja Makrons, paziņojot, ka Francija pirmo reizi vairāku desmitgažu laikā gatavojas palielināt savu kodolgalviņu skaitu.

Prezidents uzsvēra, ka Francijas kodolspēks kalpos mieram, taču vienlaikus brīdināja par valsts spēju nepieciešamības gadījumā izmantot savu ievērojamo kodolarsenālu tādā veidā, “no kura neviena valsts, neviena vara, lai cik spēcīga tā būtu, nespētu atgūties”. 

Runā Makrons skaidroja, kā Francijas kodolieroči iekļaujas plašākā Eiropas drošības sistēmā, ņemot vērā jaunos izaicinājumus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un atkārtotajiem saasinājumiem ar ASV prezidentu Donaldu Trampu jautājumos par Ukrainu, Grenlandi un NATO. Eiropa tradicionāli paļaujas uz ASV kodolieroču aizsardzību, tomēr tagad aizvien vairāk ES līderu pauduši pārliecību, ka tai vajadzētu vairāk paļauties pašai uz sevi — un Francija šajā jautājumā ir galvenais spēlētājs. “Eiropai ir jāiemācās kļūt par ģeopolitisku lielvaru,” Makrons vēl nesen sacīja Minhenes drošības konferencē.

Francija ir ceturtā lielākā kodolvalsts pasaulē

Francija ir ceturtā lielākā kodolvalsts pasaulē pēc Krievijas, ASV un Ķīnas.  Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) un Amerikas zinātnieku federācijas (FAS) datiem, Francijai ir aptuveni 290 kodolgalviņas. Bet saskaņā ar "Bulletin of the Atomic Scientists" datiem, vairāk nekā 80% Francijas kaujasgalviņu tiek palaistas no zemūdenēm.

Tas padara Franciju par ceturto lielāko kodolvalsti pasaulē pēc Krievijas, kas ieņem pirmo vietu (ar vairāk nekā 4300 kaujas galviņām), kam seko Amerikas Savienotās Valstis (ar 3700) un Ķīnas (600). Otra Eiropas valsts, kurai ir kodolieroču atturēšanas līdzekļi ir Lielbritānija, un jūlijā Francija un Lielbritānija pieņēma kopīgu deklarāciju, kas ļauj abu valstu kodolieroču spēkiem būt “koordinētiem”, vienlaikus saglabājot neatkarību. 

Francijai ir četras ar kodolieročiem bruņotas zemūdenes: "Le Triomphant", "Le Téméraire", "Le Vigilant" un "Le Terrible". Kopš 1972. gada vismaz viena ar kodolieročiem bruņota zemūdene visu laiku ir patrulējusi, nodrošinot Francijas pastāvīgu spēju veikt triecienu. Tāpat Francijas aviācijas bāzes kuģis “Charles de Gaulle” ir vienīgais virszemes karakuģis Eiropā, kas spēj nest kodolieročus. No tā klāja ar katapultas sistēmas palīdzību paceļas iznīcinātāji “Rafale”, kuri var būt aprīkoti ar šādiem ieročiem.

Francijas kodolatturēšanas doktrīna balstās aizsardzības stratēģijā, un saskaņā ar konstitūciju prezidents ir bruņoto spēku virspavēlnieks un vienīgais, kurš var pieņemt lēmumu par iespējamu kodolieroču izmantošanu.

Vairāki Krievijas pārstāvji pauduši prieku, ka sabiedrotās Irānas bombardēšanas dēļ celsies Krievijas naftas cenas.

ASV un Izraēlas uzsāktā karadarbība pret Irānu novedusi pie Hormuza šauruma slēgšanas – šis šaurais ūdensceļš, kas savieno Persijas līci ar atklāto jūru ir viens no svarīgākajiem naftas un sašķidrinātās dabasgāzes tranzīta punktiem pasaulē. Šis notikums raisījis spekulācijas par strauju naftas cenu kāpumu, kas varētu palielināt Krievijas ieņēmumus.

“Drīz nafta maksās vairāk nekā 100 dolāru par barelu,” sestdien platformā “X” rakstīja Kremļa sūtnis Kirils Dmitrijevs. Pašlaik “Brent” jēlnaftas cena ir aptuveni 73 dolāri par barelu, bet “West Texas Intermediate” tā tiek tirgota par aptuveni 67 dolāriem. Papildus Hormuza šauruma slēgšanai ASV prezidents Donalds Tramps pārņēmis kontroli pār Venecuēlas naftu, kas varētu likt lielajiem importētājiem, piemēram, Indijai un Ķīnai, vēl vairāk paļauties uz Krievijas piegādēm, tādējādi papildinot Maskavas budžetu.

“Attiecībā uz mūsu budžetu [uzbrukums Irānai] ir liels pluss,” saviem skatītājiem klāstīja Kremļa pirmais propagandists Vladimirs Solovjovs. Viņš piebilda: “Ja Tramps uzbruks Irānas naftas laukiem, tad, lai cik skarbi tas izklausītos, mēs kļūsim par vienu no nedaudzajām atlikušajām naftas ieguves valstīm. Tādējādi mēs iegūstam trumpi šajā sarežģītajā spēlē,” viņš secināja. Arī prokremliskajā “Telegram” kanālā “MIG Rossii” tika publicēts ieraksts: “Celies, nafta, no ceļiem!”, kam bija pievienota emocijzīme ar lūgšanā saliktām rokām.

Tajā pašā laikā augstākajā politiskajā līmenī Krievijas amatpersonas formāli paudušas nosodījumu par ASV un Izraēlas uzbrukumu Irānai. Putins svētdien izteica līdzjūtību Irānai par Hamenei nāvi, nosaucot to par “slepkavību, kas ciniski pārkāpj visas cilvēces morāles un starptautisko tiesību normas”. Bet Krievijas Ārlietu ministrija atkārtoti aicinājusi pārtraukt karadarbību. 

Krievijas Augstākā tiesa apmierinājusi Ģenerālprokuratūras prasību atzīt trimdā dzīvojošo aktīvistu izveidoto Pretkara komiteju par teroristisku organizāciju un aizliegt tās darbību.

Slēgtā sēdē šādu lēmumu pieņēmis tiesnesis Oļegs Ņefjodovs, kas iepriekš par ekstrēmistisku atzinis neeksistējošo "starptautisko LGBT kustību" un "starptautisko sātanisma kustību". Viņš pieņēmis arī lēmumu, ar ko par teroristisku organizāciju atzīts cietumā nomērdētā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija dibinātais Pretkorupcijas fonds.

Starp Ņefjodova nesenajiem lēmumiem ir Navaļnija prasību noraidīšana pret Krievijas Tieslietu ministriju un aizliegums Borisam Nadeždinam un Jekaterīnai Duncovai kandidēt tā dēvētajās prezidenta vēlēšanās.

Krievijas Pretkara komiteju 2022. gada 27. februārī pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nodibināja krievu sabiedrisko darbinieku un pilsonisko aktīvistu grupa. Grupas manifestā norādīts, ka tās mērķi ir apturēt karu un pretoties diktatora Vladimira Putina režīmam. Daudzi kustības dalībnieki pēc kara sākuma pameta Krieviju.

Pagājušajā gadā Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) ierosināja krimināllietu pret visiem Pretkara komitejas dalībniekiem, kuru vidū ir Kremļa kritiķis Mihails Hodorkovskis, bijušais Krievijas premjerministrs Mihails Kasjanovs, šahists un sabiedriskais darbinieks Garijs Kasparovs, politiķi Dmitrijs Gudkovs un Maksims Rezņiks, sabiedriskie darbinieki Leonīds Gozmans un Vladimirs Kara-Murza, politoloģe Jekaterina Šulmane, rakstnieks Viktors Šenderovičs un citi. Viņi visi dzīvo ārvalstīs.

Lietu ierosināja saskaņā ar pantu par teroristisku kopienu un varas pārņemšanu, un kā viens no iemesliem tās ierosināšanai tika minēta palīdzība Ukrainai, tā sauktā 2023. gada Berlīnes deklarācija, kurā nosodīta karadarbība, kā arī Pretkara komitejas locekļu līdzdalība Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) platformas izveidē, kas apvieno Krievijas demokrātiskos spēkus.

Krievijas Ģenerālprokuratūra 2024. gada janvārī Pretkara komitejai piešķīra tā dēvētās nevēlamās organizācijas statusu. Tas nozīmē, ka tās darbība Krievijā ir aizliegta, un par sadarbību ar to paredzēta administratīvā un kriminālatbildība.

Kremlis bieži izmanto apgalvojumus un apsūdzības par "terorismu" vai "ekstrēmismu", lai apspiestu opozīciju un sauktu pie atbildības kritiķus, un šī prakse ir pastiprinājusies pēc iebrukuma Ukrainā.

Pagājušajā nedēļā, pieminot ceturto gadskārtu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Pretkara komiteja norādīja, ka "terorisma" apzīmējums ir "politiska atriebība, kuras mērķis ir iebiedēt sabiedrību, apklusināt neatkarīgas balsis un slēpt patiesību par karu".

Krievija februārī ieņēma tikai 126 km², salīdzinot ar 245 km² janvārī, un uzbrukumi gandrīz nemazinājās, ziņo "Deep State".

Tas pats uzbrukuma temps, puse no zemes platības. Krievija maksā vairāk par mazākiem ieguvumiem.

Prezidenta biroja vadītāja vietniks Pavlo Palisa izklāstīja: Maskava vēlas Zaporižjas, Mikolajivas un Odesas okupāciju. Tas nozīmē okupēt gandrīz pusi no Ukrainas.

Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka kopējie krievu zaudējumi trīs ziemas mēnešos ir aptuveni 92 850 nogalināto un ievainoto karavīru jeb 1031 cilvēks dienā.

"Trīs ziemas mēnešu laikā mēs likvidējām vairāk ienaidnieka karavīru, nekā ienaidnieks piesaistīja savās rindās," norādīja virspavēlnieks.

Ukrainas armija veic efektīvas aktīvas darbības Oleksandrivkas un Huļaipoles virzienā un pastiprina kontroli pār Kupjansku, norādīja Sirskis. "Mēs turpinām atturēt ienaidnieku Pokrovskas-Mirnohradas aglomerācijas rajonā. Mēs turpinām cīnīties," uzsvēra armijas virspavēlnieks.