TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"

Kijivas Pačerskas Lavras nacionālā rezervāta ēkas, kas iekļautas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, tika bojātas Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā Ukrainas galvaspilsētai, paziņoja rezervāta ģenerāldirektors.

Maksims Ostapenko aģentūrai "Interfax Ukraine" pastāstīja, ka ēkas militāras darbības rezultātā tika bojātas "pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara".

Ēkā izsisti daži logi un durvis, un vairākās vietās nodarīti bojājumi. 

Kremlis uzstāj, ka Ukrainai jāatdod visu Donbasas reģionu, pirmdien paziņoja Krievijas valsts mediji.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs teica, ka sarunas starp Krieviju, Ukrainu un ASV bijušas “konstruktīvas”, bet atkārtoti uzsvēra teritorijas nozīmi veiksmīgas vienošanās panākšanai.

Vācija un Latvija ir vienisprātis par Krieviju kā draudu eiroatlantiskajai drošībai, un tā ir jāierobežo visos iespējamos veidos, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura pirmdien Ārlietu ministrijā uzņēma Vācijas ārlietu ministru Johanu Vādefūlu.

Vairāk lasi šeit. 

Lai risinātu ieilgušās problēmas kaujas laukā, Krievija plāno frontē ieviest uz mākslīgo intelektu (MI) balstītu sistēmu "Svod", taču tās efektivitāti var būtiski iedragāt Ukrainas armijas neparedzamā taktika, vēsta žurnāls "Forbes".

Izdevums norāda, ka četru kara gadu laikā Krievijas spēkiem, neskatoties uz militāro pārsvaru, nav izdevies atrast efektīvu veidu Ukrainas aizsardzības pārraušanai. Kā viens no galvenajiem cēloņiem minēta virsnieku nespēja pieņemt kritiskus lēmumus tieši kaujas laukā – to kavē gan Krievijas militārā doktrīna, kas balstās uz stingru centralizāciju, gan jaunāko virsnieku pieredzes trūkums.

Šo problēmu iecerēts risināt ar sistēmu "Svod". Tā paredzēta dažādu izlūkošanas datu (no pavadoņiem, aerofotoattēliem, ziņojumiem un atklātajiem avotiem) apkopošanai vienotā informācijas telpā. Pēc tam sistēma, izmantojot MI, analizē datus, modelē iespējamos operacionālos scenārijus un piedāvā komandieriem rīcības variantus. "Svod" visticamāk nav atsevišķa ierīce, bet gan programmatūra, kas darbosies jau esošajos komandieru planšetdatoros un datoros.

Sistēmas operatīvie testi noslēgušies 2025. gada decembrī. Plānots, ka armija to sāks saņemt 2026. gada aprīlī, un pirmās to izmēģinās 2. un 41. apvienotās armijas vienības, kas šobrīd veic uzbrukuma operācijas Pokrovskas virzienā.

Tomēr "Forbes" analītiķi izceļ būtisku niansi, kas var liegt Krievijai gūt cerēto pārsvaru. Proti, MI lēmumu atbalsta rīki parasti ir efektīvi pret pretinieku, kas izmanto stingru un paredzamu doktrīnu. Turpretī Ukrainas pieeja karam balstās uz nepārtrauktu adaptāciju, ātru mācīšanos un jaunu tehnoloģiju ieviešanu.

"Šī dinamika apgrūtina Ukrainas rīcības precīzu modelēšanu, samazinot sistēmas "Svod" spēju analizēt kaujas lauku un ģenerēt reāli izmantojamus ieteikumus," secina izdevums.

 Krievijas karaspēks turpina izmisīgus mēģinājumus nostiprināties Kupjanskā, Harkivas apgabalā, izmantojot netradicionālus iekļūšanas ceļus, tostarp pazemes gāzesvadu, telekanāla "Kyiv24" ēterā atklājis Ukrainas Nacionālās gvardes 13. brigādes "Hartija" bataljona taktiskās grupas galvenais seržants ar segvārdu "Ajačo".

Karavīrs norāda, ka ienaidnieks cenšas iefiltrēties pilsētā pa vienam vai nelielās grupās.

"Viņi cenšas izmantot pazemes gāzesvadu kā savu galveno iekļūšanas ceļu pilsētas nomalēs. Mēs šo cauruli kontrolējam, pārzinām gāzesvada tehniskās stacijas un visas taktiskās īpatnības. Cenšamies darīt visu, lai neviens ienaidnieks netiktu līdz pilsētai," stāsta "Ajačo".

Situāciju frontē ietekmē arī laikapstākļi – aizsalusī Oskilas upe radījusi vēl vienu potenciālu ceļu iebrucējiem. Tomēr Nacionālās gvardes pārstāvis uzsver, ka arī šis maršruts tiek stingri uzraudzīts, un ienaidnieka grupas, kas mēģina to izmantot, tiek iznīcinātas.

Runājot par situāciju pašā pilsētā, "Ajačo" atzina, ka Kupjanskas robežās joprojām atrodas ienaidnieka spēki, taču to precīzu skaitu grūti noteikt, jo tie slēpjas un neizrāda aktivitāti.

"Viņu galvenais taktiskais uzdevums ir mēģināt uzkrāt spēkus pilsētas robežās. Mūsu uzdevums – nepieļaut to, pārraut pieejas ceļus un neļaut virzīties dziļāk," skaidroja militārpersona, piebilstot, ka pilsētā jau esošo okupantu likvidēšana ir tikai laika jautājums.

Krievijas karaspēks nemitīgi turpina uzbrukumus Limanas un Borovas virzienos ar stratēģisko mērķi ieņemt Limanu, lai pēc tam izvērstu ofensīvu pret Slovjanskas un Kramatorskas aglomerāciju, paziņojis Ukrainas 3. atsevišķās triecienbrigādes robotizēto kompleksu rotas komandieris ar segvārdu "Makars".

Militārpersona norāda, ka ienaidnieka mērķi šajā frontes sektorā nemainās jau vairākus mēnešus. Papildus Limanas ieņemšanai, Borovas virzienā okupantu spēki cenšas izlauzties līdz Oskilas upei.

"Tomēr visi šie mēģinājumi pilnībā atduras pret mūsu noturīgo aizsardzību," uzsvēra komandieris. Viņš skaidroja, ka krievi nepārtraukti mēģina iesūtīt mazas grupas 4–5 karavīru sastāvā, meklējot vājās vietas aizsardzībā un pielāgojoties laikapstākļiem. Šie iefiltrēšanās mēģinājumi tiekot laikus pamanīti un likvidēti, tādēļ frontes līnija šajā atbildības zonā saglabājas nemainīga.

Tikmēr analītiskais projekts "DeepState" ziņo par situācijas pasliktināšanos citos sektoros. Analītiķi fiksējuši Krievijas spēku virzību Doneckas apgabalā netālu no Predtečines un Stupočkiem.

Tāpat "DeepState" vērš uzmanību uz sarežģīto situāciju Vovčanskas rajonā (Harkivas apgabals), kur krieviem izdevies nodarīt bojājumus Ukrainas loģistikas ķēdēm, kas apgrūtina pilsētas aizsardzību.

Ukrainas bezpilota lidaparāti naktī uz pirmdienu uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novada Slavjanskā pie Kubaņas, vēsta Ukrainas "Telegram" kanāls "Exilenova+".

Krasnodaras novada varasiestādes apgalvo, ka dronu atlūzas nokritušas divu uzņēmumu teritorijā, kā rezultātā izcēlies ugunsgrēks, taču konkrēti uzņēmumi netika nosaukti. Varasiestādes ziņo par vienu cietušo.

Tikmēr "Exilenova+" vēsta, ka trieciena rezultātā Slavjanskas naftas pārstrādes rūpnīcā aizdedzies viens no rezervuāriem.

Rūpnīcā pēc dronu uzbrukuma jau 17. decembrī aizdegās tehnoloģiskās iekārtas un cauruļvadi.

Slavjanskas naftas pārstrādes rūpnīca pieder uzņēmumam "Slavjansk EKO". Tās ražošanas jauda ir 5,2 miljoni tonnu gadā, taču pēdējos gados pārstrādes apjoms bijis 4,1 miljons tonnu.

Krievijas karaspēks cenšas paplašināt aktīvās karadarbības zonu un ielauzties Ukrainā jaunos valsts robežas iecirkņos Dienvidslobožanskas virzienā, kas aptver plašāku teritoriju nekā līdz šim intensīvo kauju skartais Vovčanskas sektors.

Ukrainas robežsardzes brigādes "GART" preses pārstāvis Oleksandrs Daņilenko nacionālajā telemaratonā norādījis, ka ienaidnieks visu pagājušo nedēļu turpinājis triecienus, mēģinot pārraut brigādes pozīcijas tieši uz valsts robežas vairākos virzienos.

"Šim mērķim tiek piesaistīti lieli kājnieku spēki, kurus atbalsta artilērija, droni un aviācija," uzbrukumu intensitāti raksturoja Daņilenko.

Militārpersona uzsvēra, ka vērojama taktikas maiņa, salīdzinot ar situāciju pirms mēneša. Ja iepriekš aktīva karadarbība norisinājās galvenokārt Vovčanskā un tās tuvumā, bet citos posmos tika fiksēta vien diversantu grupu darbība un apšaudes, tad tagad Krievijas spēki mēģina "taustīt" vājās vietas plašākā perimetrā, lai izvērstu jaunas uzbrukuma līnijas.

Neskatoties uz spiedienu, Ukrainas aizstāvjiem pagaidām izdodas veiksmīgi atvairīt šos uzbrukumus.

 Pēc divu dienu sarunām Abū Dabī starp Ukrainas, ASV un Krievijas delegācijām par iespējām izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu dokuments par ASV drošības garantijām Kijivai ir "simtprocentīgi sagatavoti", svētdien Viļņā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Sarunā ar žurnālistiem vizītes laikā Lietuvā Zelenskis norādīja, ka Ukraina gaida, kad partneri noteiks datumu vienošanās parakstīšanai. Pēc tam dokumentu būs jāratificē ASV Kongresam un Ukrainas parlamentam.

Zelenskis arī uzsvēra Ukrainas centienus pievienoties Eiropas Savienībai (ES) līdz 2027. gadam, sakot, ka dalība ES ir Ukrainas "ekonomikas drošības garantija".

Kā ziņots, preses konferencē Viļņā Zelenskis arī izteicās, ka sarunās Ukrainas, Krievijas un ASV delegācijas apspriedušas 20 punktu plānu kara izbeigšanai un ka pēc sarunām Abū Dabī problemātisku jautājumu kļuvis mazāk, taču Ukraina nedomā atdot savas teritorijas.

Naktī uz pirmdienu Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 138 uzbrukuma lidrobotiem un droniem imitatoriem, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

110 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem.

Reģistrēts 21 uzbrukuma lidrobota trāpījums 11 apkaimēs. Vienā apkaimē postījumus nodarījušas notriekta drona atlūzas.