TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “saturīga saruna” par karu un mieru

Politiskās partijas "Kopā Latvijai" valdes loceklis Iļja Podkolzins aizturēts un vēlāk apcietināts izmeklēšanā par iespējamu informācijas nodošanu ar Krievijas specdienestiem saistītajai grupai "Baltijas antifašisti", svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Plašāk lasīt šeit.

Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim svētdien bijusi telefonsaruna ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, pavēstīja Ukrainas prezidenta padomnieks komunikāciju jautājumos Dmitro Litvins.

Pēc Litvina teiktā, tā bija "diezgan saturīga saruna par visu - no apsveikuma dzimšanas dienā līdz diplomātijai un karam un mieram".

Litvins piebilda, ka saruna ilgusi 30-35 minūtes, "varbūt nedaudz vairāk".

Tramps svētdien svin savu 80. dzimšanas dienu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publicējis fotogrāfijas ar, kā viņš apgalvo, iekšējiem Kremļa dokumentiem, ko ieguvusi Ukrainas izlūkošana. Tie, pēc Zelenska teiktā, norāda uz pieaugošu neapmierinātību ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pašā Krievijā.

Plašāk lasīt šeit.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis svētdien paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki septiņu dienu laikā uz Ukrainā radījuši gandrīz 2000 trieciendronu.

Papildus 1920 uzbrukuma droniem Krievija ir raidījusi 1790 vadāmās aviobumbas un 17 raķetes.

"Pretdarbībai šiem triecieniem jākļūst lielākai. Mēs gatavojamies sanāksmēm ar partneriem, lai stiprinātu mūsu aizsardzību pret šo Krievijas teroru. Priekšā ir G7, ES un NATO augstākā līmeņa sanāksmes. Un ir ļoti svarīgi, lai šīs sarunas beigtos ar konkrētiem risinājumiem. Mēs sagaidām jēgpilnas tikšanās ar partneriem," pavēstīja Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainai ir nepieciešams atbalsts pretgaisa aizsardzībai un tāla darbības rādiusa aizsardzībai.

Naktī uz svētdienu Krievija uzbruka Ukrainai ar 98 dažāda veida bezpilota lidaparātiem.

Ungārija un Ukraina panākušas vienošanos par Aizkarpatē dzīvojošās ungāru minoritātes izglītības, kultūras un politiskajām tiesībām, tādējādi novēršot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem Kijivas ceļā uz Eiropas Savienību. Par to paziņojis Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars, uzsverot, ka Eiropa rūpīgi sekos līdzi vienošanās izpildei un tās ievērošana būs viens no faktoriem, vērtējot Ukrainas progresu ceļā uz dalību ES.

Krievijas Valsts domes deputāts atzinis, ka karadarbības raksturs Ukrainā pēdējos gados būtiski mainījies, ievērojami sarežģījot operācijas frontes tuvumā. Pēc viņa teiktā, agrāk Krievijas karavīri varējuši brīvi piebraukt pie frontes līnijas un pat apmainīties saucieniem ar Ukrainas pozīcijās esošajiem karavīriem, taču tagad situāciju pilnībā mainījuši bezpilota lidaparāti. "Šodien to ir simti, rīt būs tūkstoši, bet parīt – simtiem tūkstošu. Tie spēs autonomi lidot jebkur, izmantojot mākslīgo intelektu," sūdzējās deputāts. Viņš arī atzina, ka dronu radīto draudu dēļ daudzviet nav iespējams pietuvoties frontei pat vairāku desmitu kilometru attālumā, un tas būtiski palēnina Krievijas spēku virzību uz priekšu.

Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Marina savu nākotni saistīja ar dzīvi Polijā. Viņa vairākus gadus studēja medicīnu, gatavojās strādāt par medmāsu un plānoja palikt ārvalstīs. Taču karš izmainīja visu. Atgriezusies Ukrainā, 29 gadus vecā sieviete pieņēma lēmumu pievienoties armijai un tagad dienē kā evakuācijas mediķe Harkivas apgabalā, palīdzot glābt ievainoto karavīru dzīvības.

Marinas darbs sākas tur, kur beidzas pirmā palīdzība kaujas laukā. Pēc tam, kad frontes tuvumā izvietotie mediķi aptur asiņošanu un stabilizē ievainotos, viņi tiek nogādāti pie Marinas komandas. Tur ievainotie saņem papildu medicīnisko palīdzību, pirms tiek transportēti uz slimnīcām. Tomēr kara gaitā šis process kļuvis ievērojami sarežģītāks. "Tagad viss ir atkarīgs no loģistikas. Pirms diviem gadiem mediķi varēja pietuvoties pozīcijām divu vai trīs kilometru attālumā. Tagad tie var būt 10 vai 20 kilometri," stāsta Marina, uzsverot, ka droni būtiski mainījuši gan karadarbību, gan ievainoto glābšanas iespējas.

Par smagāko frontes dzīvē viņa neuzskata pastāvīgās briesmas vai sprādzienus. "Tu vairs nepiederi sev. Tu nezini, kad būsi vajadzīgs. Nezini, kas notiks rīt vai pat pēc dažām stundām. Nav normālu brīvdienu," saka mediķe. Viņasprāt, tieši šī nepārtrauktā nenoteiktība un kontroles zaudēšana pār savu dzīvi psiholoģiski ir daudz smagāka nekā apziņa, ka jebkurā brīdī iespējams nonākt zem uguns.

Lēmums pievienoties armijai nebija spontāns. Lai gan Marina atgriezās Ukrainā tikai uz neilgu laiku, lai apciemotu vecākus, karš pakāpeniski lika viņai pārskatīt savus plānus. "Pirms kara domāju, ka mana nākotne būs ārzemēs," viņa atceras. "Saprotu, ka mani vecāki bija vajadzīgi man, bet sapratu arī to, ka man vajag būt šeit." 2024. gadā viņa parakstīja līgumu ar bruņotajiem spēkiem un tika nosūtīta uz Donbasu, kur bieži vien vienas dienas laikā nācās evakuēt sešus vai pat astoņus ievainotos karavīrus.

Neraugoties uz zaudējumiem, nogurumu un ikdienas risku, Marina nenožēlo savu izvēli. Viņa atzīst, ka karš neatgriezeniski mainījis viņas attiecības ar dzimteni. "Kad sākās karš, es sapratu, ka man jābūt šeit. Ukrainai ir savas problēmas, bet tā joprojām ir mana valsts," saka mediķe. Dzīvojot starp evakuācijas izsaukumiem, dronu draudiem un glābtām dzīvībām, viņa iemācījusies nedomāt pārāk tālu uz priekšu. "Vienīgais veids, kā izturēt karu, ir dzīvot dienu no dienas."

Krievija turpina strauji palielināt ballistisko raķešu un bezpilota lidaparātu ražošanas apjomus, bet tās militārā rūpniecība šobrīd spēj saražot vairāk raķešu mēnesī, nekā ASV saražo "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmu pārtvērējraķetes, secināts ASV domnīcas Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Analītiķi norāda, ka Krievijas arvien plašākie un daudzveidīgākie triecienu viļņi pret Ukrainu vēl vairāk uzsver Rietumu palīdzības nozīmi Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanā. ISW ieskatā Ukrainas spēja aizsargāt savas pilsētas un kritisko infrastruktūru arvien lielākā mērā būs atkarīga no sabiedroto piegādātajām pretgaisa aizsardzības sistēmām un munīcijas.

Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka Krievija turpina palielināt militāros izdevumus, lai gan valsts budžeta ieņēmumi samazinās. Tas liecina par Kremļa gatavību saglabāt augstus kara tēriņus pat uz ekonomisko grūtību rēķina.

Kaujas laukā 13. jūnijā būtiskas izmaiņas nav fiksētas – ne Ukrainas, ne Krievijas spēkiem nav izdevies panākt teritoriālus ieguvumus. Tomēr gaisa karš turpinās ar nemainīgu intensitāti. Naktī uz 13. jūniju Krievija pret Ukrainu palaida 118 bezpilota lidaparātus, savukārt Ukrainas spēki veica triecienus enerģētikas un militārās infrastruktūras objektiem Krievijas teritorijā.

ISW ziņojumā minēts arī incidents okupētajā Doneckā, kur 12. jūnijā nezināmas personas mēģināja sarīkot atentātu pret kādreizējo pašpasludinātās Doneckas tautas republikas amatpersonu, izmantojot paštaisītu spridzekli. Plašāka informācija par notikušo pagaidām nav sniegta.

Analītiķi secina, ka, lai gan frontes līnija pēdējās dienās saglabājusies salīdzinoši nemainīga, Krievijas pieaugošās spējas ražot raķetes un dronus rada arvien lielākus izaicinājumus Ukrainas aizsardzībai, padarot Rietumu militāro atbalstu vēl nozīmīgāku nekā līdz šim.