TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauž bažas, ka ar ASV starpniecībāu tapušais miera plāns var kalpot Krievijai par "Trojas zirgu", ļaujot tai izmantot vienošanās nosacījumus, lai sagatavotos atkārtotam iebrukumam, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz Eiropas amatpersonām.

Aģentūras avoti norāda, ka galvenais satraukuma iemesls ir plānā paredzētā demilitarizētā zona. Pastāv bažas, ka Kremlis šo teritoriju varētu izmantot, lai slepeni izvietotu tur karaspēku. Tāpat amatpersonas brīdina, ka Maskava varētu īstenot hibrīduzbrukumus, lai grautu ASV sniegtās drošības garantijas un radītu priekšnoteikumus jaunai ofensīvai.

Saskaņā ar ASV piedāvāto miera plānu Krima, kā arī Luhanskas un Doneckas apgabali "de facto" tiktu atzīti par Krievijas kontrolētiem. Savukārt Hersonas un Zaporižjas apgabalos frontes līnija tiktu iesaldēta, daļai šo teritoriju paliekot Krievijas pakļautībā.

Eiropas amatpersonas uzsver, ka Krievija varētu ļaunprātīgi izmantot Ukrainas karaspēka atvilkšanu. Tādēļ Eiropas valstu prioritāte tuvākajās nedēļās ir nodrošināt, lai vienošanās par mieru  nesaturētu slēptus riskus.

Aģentūra atgādina Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iepriekš pausto nostāju, ka lēmums par iespējamiem teritoriāliem risinājumiem jāpieņem Ukrainas tautai vēlēšanās vai referendumā. Tomēr sarunbiedri aģentūrai norādījuši uz risku, ka Krievija varētu mēģināt iejaukties šajā procesā.

Bijušais Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieks Pīters Rikets sarunā ar žurnālistiem atzina, ka eiropiešu bažas par ASV piedāvāto demilitarizēto zonu ir pamatotas. Viņš brīdināja – tiklīdz ASV uzmanība pievērsīsies citiem jautājumiem, Vladimirs Putins varētu "radīt incidentus kā ieganstu" jaunam uzbrukumam. "Tas padarītu pārējo Ukrainas daļu neaizsargātu pret nākamo Krievijas ofensīvu. Tādēļ tas nav tikai tehnisks jautājums, bet gan fundamentāla problēma – gan Ukrainai, gan Eiropas drošībai," uzsvēra Rikets.

Krievija veikusi triecienu pa Turcijas civilo kuģi, paziņojuši Ukrainas Bruņoto spēku Jūras spēki.

Saskaņā ar sniegto informāciju uzbrukums noticis atklātā jūrā, Ukrainas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Jūras spēki norāda, ka incidents noticis teritorijā, kas atrodas ārpus Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu darbības rādiusa.

Ukraina ir iesniegusi Vašingtonai savu miera plānu, kas ir tiešā pretrunā ar ASV prezidenta Donalda Trampa priekšlikumiem par teritoriālu piekāpšanos kara izbeigšanai, vēsta laikraksts "The New York Times".

Ukrainas izstrādātais dokuments paredz saglabāt Kijivas kontroli pār visām teritorijām, kas pašlaik ir tās rīcībā, kā arī pieprasa saistošas juridiskas drošības garantijas no ASV un Eiropas partneriem.

Atsaucoties uz Eiropas diplomātiem un rietumvalstu amatpersonām, kas iepazinušās ar dokumentu, laikraksts norāda, ka Ukrainas piedāvājums ir atbilde uz pirms trim nedēļām publiskoto Trampa 28 punktu plānu. ASV prezidenta sākotnējais piedāvājums izraisīja asu reakciju Eiropā, jo tika uzskatīts par pārāk pietuvinātu Krievijas prasībām.

Ukrainas plāns sastāv no 20 punktiem, un diplomāti lēš, ka Maskavai tas gandrīz noteikti nebūs pieņemams. Vienlaikus Kijiva uzsver – prasība atdot vairāk teritoriju, nekā Krievija šobrīd ir okupējusi, nozīmētu faktisku agresora atalgošanu.

Kā norādījušas divas augsta ranga Eiropas amatpersonas un bijusī ASV amatpersona, no Ukrainas priekšlikuma ir izņemti tie Trampa plāna punkti, kurus Kijiva uzskatīja par nepieņemamiem. Proti, dokuments paredz saglabāt Ukrainas kontroli pār rajoniem valsts austrumos, kurus saskaņā ar Trampa plānu būtu bijis jānodod Krievijai.

Tāpat Ukrainas puse atteikusies no amerikāņu prasības fiksēt atteikšanos no iestāšanās NATO. Tā vietā Kijiva uzstāj uz alianses "atvērto durvju" principa saglabāšanu, lai gan atzīst, ka ASV varētu bloķēt Ukrainas dalību.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukrainas piedāvājumu veido trīs dokumenti. Viens no tiem attiecas uz valsts pēckara atjaunošanu, bet cits uzliek par pienākumu ASV un Eiropas valstīm sniegt Ukrainai palīdzību atkārtotas Krievijas agresijas gadījumā.

Zelenskis uzsvēra, ka dokumentu par drošības garantijām ir jānodod izskatīšanai ASV Kongresam, lai padarītu tās juridiski saistošas. Viņš akcentēja, ka jaunajām garantijām jābūt ievērojami spēcīgākām par 1994.gada Budapeštas memorandu, kuru Krievija pārkāpa. "Mums nepieciešamas efektīvas drošības garantijas, kas sniegtu skaidras atbildes uz jautājumu, ko darīs partneri, ja Krievija uzbruks vēlreiz," sacīja prezidents.

Vienlaikus Ukrainas prezidents atklāja, ka ASV sarunu vedēji jau uzstāj uz izmaiņām Ukrainas plānā. ASV piedāvā izveidot "brīvo ekonomisko zonu" Ukrainas kontrolētajā Donbasa daļā bez Ukrainas un Krievijas karaspēka klātbūtnes. Zelenskis paudis skepsi par šo ideju, jo tā neparedz pilnīgu Krievijas spēku izvešanu no reģiona.

Nākamais apspriežu raunds gaidāms Eiropas līderu tikšanās laikā Berlīnē. Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Līvita paziņojusi, ka Tramps ir "ārkārtīgi vīlies abās kara pusēs" un vēlas ātrus risinājumus, nevis turpmākas sarunas.

Krievijas līderis Vladimirs Putins ap sevi izveidojis "pielīdēju armiju", kas viņu nepārtraukti pārliecina par Krievijas nenovēršamo uzvaru un ekonomikas stabilitāti, tādējādi radot bīstamu realitātes izkropļojumu, kas ievērojami apgrūtina jebkādus kompromisus miera sarunās ar Ukrainu, vēsta laikraksts "The Washington Post".

Izdevums norāda, ka Putins atrodas sava veida "nomierināšanas filtrā". Ģenerāļi viņam ziņo, ka visi militārie mērķi ir sasniegti, ekonomisti klāsta par ekonomikas noturību, ignorējot reālos riskus un ierobežojumus, bet pat ASV prezidenta Donalda Trampa retorika Kremlī tiek tulkota kā Krievijas pārākuma apliecinājums.

Šī informatīvā izolācija, pēc ekspertu domām, padara Putinu gandrīz neuzņēmīgu pret racionāliem kompromisiem. Analītiķi uzskata, ka tieši šī mākslīgi uzturētā pārliecība par uzvaru un ekonomisko varenību ir iemesls, kāpēc Kremlis, visticamāk, noraidīs arī jaunāko ASV miera plānu, lai gan vairums rietumu novērotāju to uzskata par Krievijai labvēlīgu.

Bijušais Krievijas diplomāts Boriss Bondarevs situāciju raksturojis kā "atbalss kameru" ("echo chamber"), kurā līdz Putinam nonākošā informācija ir tikai paša Kremļa propagandas atspulgs. Viņš uzsvēra, ka diplomātiem gadiem ilgi dots uzdevums uz Maskavu sūtīt tikai pozitīvas atskaites, tādējādi izskaužot jebkādu alternatīvu viedokli vai patieso situācijas novērtējumu.

Tiek norādīts, ka pat Krievijas Drošības padomes sēdēs pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā amatpersonas tika piespiestas demonstrēt pilnīgu atbalstu Putina plāniem, padarot kritiku praktiski neiespējamu. Izņemot retus gadījumus, piemēram, Dmitriju Kozaku, kurš iebilda pret militāru rīcību, vairums vadības pakļāvās vienotajam viedoklim.

Baltkrievija nodevusi Ukrainai piecus tās pilsoņus, kuri atradās ieslodzījumā kaimiņvalstī, un šis solis ir daļa no plašākas vienošanās par 123 politieslodzīto amnestiju apmaiņā pret ASV sankciju atcelšanu, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Valsts galva norādīja, ka Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) priekšnieks Kirilo Budanovs sniedzis detalizētu informāciju par speciālās operācijas sagatavošanu civiliedzīvotāju atbrīvošanai no Baltkrievijas.

"Pateicoties aktīvai ASV iesaistei un mūsu specdienestu sadarbībai, šobrīd brīvībā atgriežas aptuveni simts cilvēku, tostarp pieci ukraiņi," uzsvēra Zelenskis.

Baltkrievijas varasiestādes paziņojušas, ka kopumā amnestija piemērota 123 politieslodzītajiem. Zināms, ka starp atbrīvotajiem ir arī baltkrievu opozīcijas līdere Marija Koļesņikova.

Otrdien, 9.decembrī, Krievija no lidlauka "Ukrainka" pacēla gaisā piecus stratēģiskos bumbvedējus "Tu-95MS", tomēr šoreiz tie nevis devās Ukrainas virzienā, bet gan veica spārnoto raķešu "H-101" triecienu imitāciju Japānas salu tuvumā, ziņo monitoringa grupa "AviVector".

Lidlauks "Ukrainka" ir viens no galvenajiem punktiem, no kura Krievija regulāri veic masīvus raķešu uzbrukumus Ukrainai. Tomēr šajā gadījumā pēc nosacītās "trieciena" fāzes izpildes daļa Krievijas bumbvedēju pievienojās Ķīnas bumbvedējiem "H-6", veicot kopīgu patrulēšanu virs Austrumķīnas jūras un vēlāk arī Klusajā okeānā.

Portāls "Defense Express" norāda, ka, lai gan šis lidojums primāri šķiet saistīts ar Klusā okeāna reģionu, tam ir netieša saistība arī ar karu Ukrainā. Analītiķi uzsver, ka Krievija jau vairākus gadus konsekventi īsteno militāra spiediena kursu pret Japānu.

Tiek atgādināts, ka 2023.gada martā Krievija pacēla gaisā "Tu-95MS" laikā, kad Japānas premjerministrs apmeklēja Ukrainu, savukārt 2024.gada oktobrī četri Krievijas bumbvedēji pietuvojās Japānas salām kritiski liela tuvumā. Turklāt 2025.gada augustā Krievijas propaganda atklāti apsprieda scenārijus masīviem raķešu triecieniem pa Japānas aizsardzības infrastruktūru, izmantojot raķetes "H-101", "Kalibr", "Kinžal" un "Iskander".

Pēdējais "Tu-95MS" izlidojums tiek vērtēts kā loģisks šīs demonstratīvā spiediena politikas turpinājums. Maskava turpina izmantot stratēģisko aviāciju kā militāri politiskās šantāžas instrumentu, neraugoties uz ievērojamiem zaudējumiem pēc 2025.gada 1.jūnijā notikušās operācijas "Zirnekļtīkls" ("Pautina"), kuras laikā no ierindas tika izsista aptuveni trešdaļa tās tāldarbības bumbvedēju flotes. Lai gan Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss nespēj ātri atjaunot zaudēto floti, Kremlis, visticamāk, šādus demonstratīvus lidojumus uzskata par pamatotiem.

Krievija Baltkrievijā izvieto vidējā darbības rādiusa ballistisko raķešu sistēmu "Orešņik", un šis solis primāri ir vērsts uz spiediena izdarīšanu pret Eiropas Savienību (ES) un NATO, nevis Ukrainu, komentārā aģentūrai "Ukrinform" paziņojis Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta  priekšnieks Oļegs Ivaščenko.

Dienesta vadītājs norādīja, ka tiek fiksēti sagatavošanās darbi "Orešņik" izvietošanai kaimiņvalsts teritorijā. "Krievija un Baltkrievija būvē militāros objektus palaišanas iekārtai, kā arī novērošanas un sakaru sistēmām, kas ir "Orešņik" sistēmas elementi. Tomēr šobrīd šie pasākumi vēl nav pilnībā realizēti," skaidroja Ivaščenko.

Viņš precizēja, ka fiziski Krievija jau šobrīd varētu Baltkrievijā izvietot  palaišanas iekārtu, taču bez pārējo nepieciešamo elementu izbūves tā pildītu tikai maketa funkciju.

Ivaščenko uzsvēra, ka Baltkrievijai nebūs iespēju pielietot "Orešņik" patstāvīgi. Pēc viņa teiktā, šī raķešu sistēma būs integrēta vienotajā Krievijas Federācijas Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka vadības sistēmā.

Ivaščenko pauda pārliecību, ka raķešu izvietošana Baltkrievijā paredzēta, lai pastiprinātu spiedienu uz Eiropu, kā arī lai pasargātu pašu sistēmu "Orešņik" no iespējamiem Ukrainas triecieniem.

""Orešņik" izvēršana Baltkrievijas teritorijā ir spiediena līdzeklis pirmkārt pret ES un NATO, nevis Ukrainu. Šāds solis ļaus Krievijai paplašināt savas spējas veikt pēkšņu triecienu pa jebkuras Eiropas valsts galvaspilsētu un ievērojami samazinās raķešu lidojuma laiku, salīdzinot ar palaišanu no "Kapustinjaras" poligona," viņš brīdināja.

Šengenas vīzai bija ierobežojumi — ieceļošana ir aizliegta Čehijā, Francijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. “Godīgi sakot, visvairāk mani pārsteidza Francija,” žēlojas sieviete.