TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams

Krievija pirmdienas vakarā uzbrukusi Kramatorskas centram ar divām aviācijas bumbām "FAB-250", ievainojot 12 cilvēkus, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Ievainoto vidū ir arī astoņus gadus vecs bērns.

"Notikuma vietā strādā visi atbildīgie dienesti, turpinās meklēšanas un glābšanas operācija," pavēstīja Doneckas apgabala kara administrācijas vadītājs Vadims Filaškins.

Pirmdienas rītā Krievija nometa uz Kramatorsku piecas "FAB-250", nogalinot divus cilvēkus un trīs ievainojot.

Ukrainas aizsardzības spēki ir laikus apzinājušies Krievijas vasaras plānus, nostiprinot aizsardzības līnijas un pastiprinot triecienus dziļi agresora teritorijā, izdevumam "Bild" pavēstījis Ukrainas armijas 7. korpusa komunikācijas nodaļas vadītājs pulkvedis Volodimirs Polovijs.

Pulkvedis uzsvēra, ka Ukraina ir laikus sapratusi pretinieka nodomus un jau nostiprinājusi savas aizsardzības līnijas, lai būtu gatava vasaras periodam.

Vienlaikus Polovijs norādīja, ka Ukraina ir ievērojami palielinājusi savas spējas dot triecienus dziļi Krievijas teritorijā. Šo uzbrukumu galvenais mērķis ir mēģinājums pārraut un sagraut ienaidnieka militārās loģistikas maršrutus.

Kā atzīmē izdevums, Ukrainas izvēlētā stratēģija dod rezultātus – pēdējo nedēļu laikā, izmantojot tālās darbības bezpilota lidaparātus, gandrīz ik dienu tiek veikti sekmīgi triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, degvielas bāzēm un citiem rūpniecības objektiem, tādējādi vājinot agresora spējas uzturēt karadarbību.

Karadarbības iznākumu Ukrainā izšķirs nevis precīzs frontes līnijas novietojums, bet gan diplomātiskie, ekonomiskie un politiskie aspekti, intervijā Vācijas izdevumam "Bild" paudis britu militārais eksperts Kīrs Džailss.

Atšķirībā no citiem analītiķiem, Džailss norāda, ka pagaidām neredz pazīmes, kas liecinātu par Krievijas gatavošanos ļoti liela mēroga vasaras ofensīvai. Turklāt eksperts uzsver, ka Maskavai jau iekarotajām teritorijām pašlaik nav izšķirošas nozīmes.

"Precīzs frontes līnijas novietojums galu galā paliek otršķirīgs kara iznākumam. Izšķiroši ir drīzāk diplomātiskie, ekonomiskie un politiskie aspekti," skaidroja Džailss.

Pēc eksperta teiktā, Krievijas galvenais mērķis ir apspiest Ukrainas pretošanās spējas. Lai to panāktu, Maskava vērš nežēlīgus triecienus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī cer panākt pastiprinātu spiedienu no Amerikas Savienoto Valstu puses pret Kijivu.

Krievijas nesenie triecieni Kijivai un spiediena palielināšana vairākos frontes sektoros varētu būt daļa no plašāka vasaras ofensīvas plāna, kura galvenais mērķis joprojām ir pilnīga Doneckas apgabala ieņemšana, vēsta Vācijas izdevums "Bild".

Kā norāda izdevums, Maskava turpina masīvus uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai, un nesen Krievijas Ārlietu ministrija izteikusi draudus par jauniem triecieniem pa Ukrainas galvaspilsētu. Neskatoties uz Ukrainas spēku izrādīto pretestību, Kremlis no sava mērķa ieņemt visu Donbasu neatkāpjas.

Austrijas militārais eksperts Markuss Reisners sarunā ar "Bild" žurnālistiem skaidroja, ka Krievija pašlaik koncentrējas galvenokārt uz austrumu frontes centrālo daļu, vienlaikus pastiprinot spiedienu Harkivas, Sumu un Zaporižjas apgabalos.

"Mērķis ir uzbrukt Ukrainai vietās, kur tās aizsardzība ir vājināta. Ukrainai jābūt spiestai pārsviest karaspēku uz ziemeļiem, lai Krievijai vēlāk būtu vieglāk uzbrukt un ieņemt Doneckas apgabalu," norādīja Reisners.

Pirmo reizi kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara Kaļiņingradas lidostā izsludināts ārkārtas drošības plāns  "Paklājs" (Ковёр). Šī lēmuma dēļ lidostas darbs ir pilnībā paralizēts.  

Saskaņā ar pieejamo informāciju gaisa telpa virs pilsētas ir slēgta, kā rezultātā desmitiem pasažieru lidmašīnu ir spiestas bezpalīdzīgi riņķot debesīs, gaidot atļauju nosēsties vai norādes doties uz citām rezerves lidostām.  

Šāds režīms tiek ieviests gadījumos, kad pastāv draudi lidojumu drošībai — visbiežāk bezpilota lidaparātu vai neidentificētu objektu dēļ.  Plāna "Paklājs" darbības laikā lidosta stingri ievēro protokolu un pilnībā aptur savu darbību -  netiek veikta nedz lidmašīnu nosēdināšana, nedz to pacelšanās, faktiski apturot visu gaisa satiksmi reģionā.

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien parakstījis likumu, kas ļauj izmantot armiju, lai aizsargātu Krievijas pilsoņus ārvalstīs.

Kā ziņots, Krievijas Valsts dome 13. maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par iespēju izmantot bruņotos spēkus ārvalstīs, lai "aizsargātu Krievijas pilsoņu tiesības" viņu aizturēšanas vai kriminālvajāšanas gadījumos, tostarp ar starptautisku tiesu iestāžu lēmumu, kurās Krievija nepiedalās.

Likums paredz, ka armija var tikt izmantota ārpus Krievijas ar prezidenta lēmumu. Dokumentā nav norādīts, ko tieši varētu ietvert bruņoto spēku izmantošana ārvalstīs aizturēto personu aizsardzībai.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirmdien paziņoja, ka nenodos Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam krievu režisora Andreja Zvjaginceva Kannu kinofestivālā pausto aicinājumu izbeigt karu.

Ceremonijā sestdien, saņemot festivāla "Grand Prix" par filmu "Mīnotaurs", emigrācijā dzīvojošais režisors vērsās pie Krievijas diktatora, sakot, ka Putins ir "vienīgais cilvēks", kas var izbeigt karu.

Jautāts, vai aicinājums tika nodots Krievijas līderim, Peskovs sacīja: "Es to nedarīšu. Man nešķiet, ka to darīs kāds cits." Peskovs klāstīja, ka Zvjagincevam "nav tiesību" paust šādus aicinājumus, jo viņš nav kritizējis Kijivu.

Čehijas likumsargi aizturējuši Krievijas Pareizticīgās baznīcas metropolītu Ilarionu, teikts paziņojumā garīdznieka kanālā platformā "Telegram".

Aizturēšana notikusi svētdien, kad policisti apturējuši garīdznieka auto, lai to pārmeklētu.

"Pārmeklēšanas gaitā bagāžas nodalījumā atrasti četri nelieli konteineri ar baltas krāsas vielu. Vielas sastāvu, izcelsmi un raksturu vajadzētu noteikt tikai kompetentai ekspertīzei," teikts paziņojumā.

Garīdznieks "kategoriski noraida jebkādu saistību ar aizliegto vielu nelikumīgu glabāšanu un uzskata šo incidentu par provokāciju", norāda Ilariona aizstāvji.

Ilarions ilgu laiku vadījis Krievijas Pareizticīgās baznīcas ārpolitikas departamentu.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Ilarions tika pārcelts uz Ungāriju Budapeštas-Ungārijas diecēzes vadīšanai.

Pēc tam, kad Ungārijā garīdznieka palīgs apsūdzēja Ilarionu seksuālā uzmācībā, garīdznieks tika pārcelts uz Čehiju.

Čehijas un Ungārijas mediji ziņojuši par Ilariona sakariem ar Krievijas drošības dienestiem.

Cita starpā tika publicēts video, kurā redzams, kā Ilarions šautuvē šauj ar ieroci.

Kā vēstīja Čehijas izdevums "Denik N", atsaucoties uz bijušo metropolīta līdzgaitnieku, Ilarions atzinis, ka šaušana notikusi Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) galvenajā mītnē Maskavā.

Krievija pirmdien aicinājusi ārvalstu pilsoņus un diplomātus pamest Kijivu, draudot ar jauniem triecieniem Ukrainas galvaspilsētai.

"Triecieni būs vērsti gan pret lēmumu pieņemšanas centriem, gan komandpunktiem (..). Mēs brīdinām ārvalstu pilsoņus, tajā skaitā diplomātisko misiju un starptautisko organizāciju personālu, atstāt pilsētu, cik ātri vien iespējams," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Maskava gatavojas vērsties Starptautiskajā tiesā pret Baltijas valstīm, kas "atsakās pārtraukt krievu tiesību ierobežošanu", jo sarunas ar tām bijušas bez rezultātiem, pirmdien laikrakstam "Izvestija" pavēstījis Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Baltijas valstis, īpaši Latvija, krasi paaugstinājušas spiedienu uz tur dzīvojošajiem krieviem un noticis "straujš rusofobijas uzliesmojums, kas tiek kultivēts valsts līmenī", apgalvojis ministrijas pārstāvis.

"Izglītības sistēmā aizliegta krievu valoda, tiek grauti pieminekļi, pārdēvētas ielas un vēsturiskie rajoni. Uzturēšanās atļauju apstiprināšanai tagad jānoliek latviešu valodas eksāmens," žēlojusies amatpersona.

Ministrijas pārstāvis arī apgalvojis, ka Krievija daudzkārt Baltijas valstis "saukusi pie starptautiskas atbildības par šiem ilgstošajiem pārkāpumiem". Ārlietu ministrija sūtījusi iesniegumus ANO cilvēktiesību komisāra birojam un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstākajam komisāram nacionālo minoritāšu jautājumos, taču neesot izdevies saņemt "saturīgu atbildi".

Kā krievu vajāšanas piemēru ministrijas pārstāvis piesaucis prokremliskā aktīvista, sevi par Latvijas Nepilsoņu kongresa līderi dēvējošā Aleksandra Gapoņenko lietu. Viņam janvārī tiesa piesprieda desmit gadu ieslodzījumu par nacionālā naida kurināšanu un palīdzību ārvalstij īstenot pret Latviju vērstas darbības.

Krievijas Ārlietu ministrija gatavojoties Gapoņenko jautājumu ierosināt apspriešanai ANO Cilvēktiesību padomes nākamajā sēdē.