TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins pasludina "Lieldienu pamieru", pusotru dienu apņemoties neslepkavot Ukrainā

Ukraina saremontēs naftas cauruļvadu "Družba", ja tiks atrisināts jautājums par Eiropas finansējumu apmaiņā pret iespēju piegādāt naftu, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, piebilstot, ka remontu varētu pabeigt jau šopavasar.

"Ja sekos jautājums par Eiropas finansējumu apmaiņā pret iespēju piegādāt naftu, mēs pateicām, kad remontēsim naftas cauruļvadu "Družba". Un atbildība par piegādēm būs eiropiešu ziņā. Mēs saremontēsim, jo tāda ir vienošanās. Es viņiem teicu, ka mēs to pabeigsim šopavasar," žurnālistiem sacīja Zelenskis.

Ukrainas aizstāvji saņēmuši mērogojamas uzbrukuma rokas granātas (SOHG).

Ukraina nesen ir saņēmusi jaunu pretgaisa raķešu partiju "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmām, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Pašlaik partneri piegādā raķetes "Patriot" sistēmām. Konkrēti, šajās dienās ieradās jauna partija. Un mēs turpinām sadarboties ar visiem partneriem, lai stiprinātu mūsu pretgaisa aizsardzību."

Ukrainas karavīri no "Signum" bataljona uzbrūk Krievijas kājniekiem mežā Limanas virzienā.

Sestdien, 11. aprīlī, Saeimas namā notiks NATO Parlamentārās asamblejas Pastāvīgās komitejas sēde, informēja Saeimas Preses dienestā.

Tā pulcēs vairāk nekā 30 nacionālo parlamentu delegāciju vadītāju no NATO dalībvalstīm. Parlamentāriešus uzrunās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS). Viņa sestdien arī tiksies ar NATO Parlamentārās asamblejas prezidentu Markosu Perestrello.

Rīgā paredzēts apspriest virkni būtisku drošības jautājumu, tostarp Krievijas turpinātā kara Ukrainā ietekmi uz eiroatlantisko drošību, kā arī Arktikas reģiona nozīmi. Sanāksmes darba kārtībā iekļauta arī viedokļu apmaiņa ar ārlietu ministri Baibu Braži (JV) un saruna ar NATO Parlamentārās asamblejas Ukrainas delegācijas vadītāju Jehoru Čerņevu.

Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs paziņojis, ka Ukraina nākamajā nedēļā sagaida vizītē ASV delegāciju, lai turpinātu sarunas par Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu.

Pēc Budanova teiktā, ASV delegācijas locekļi, kas ir iesaistīti sarunu procesā, visticamāk, ieradīsies Ukrainā "plus mīnus nedēļā pēc [pareizticīgo] Lieldienām".

Budanovs uzsvēra, ka sarunu process par kara izbeigšanu Ukrainā nav iesaldēts, tas turpinās un turpināsies.

"Ja Ukrainas vienotība tiks iedragāta, Putins mēģinās jaunu "zibenskaru", lai ātri okupētu valsti. Un, ja nē, viņš izmantos pauzi, lai sagatavotu jaunus spēkus un stiprinātu savu militāro bāzi."

Zelenskis uzsvēra, ka pamiera formāts "mēs stāvam, kur stāvam" ir svarīgs ne tikai Ukrainai, bet arī tās partneriem.

Kremļa sūtnis Kirils Dmitrijevs devies uz ASV laikā, kad Putins izziņojis "Lieldienu pamieru".

Kā ziņo "Reuters", vizītes patiesais mērķis būs apspriest iespējamo vienošanos par Ukrainu un Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu ekonomiskās sadarbības perspektīvas. Galvenā tēma varētu būt sankcijas pret Krievijas naftas eksportu, konkrētāk, to iespējamā atcelšana. Vairāk lasi šeit.

Ja ASV patiešām domās par izstāšanos no NATO, tad Eiropas drošība balstīsies tikai uz Eiropas Savienību. Taču ne tās pašreizējā formā. Es domāju, ka ES ir situācijā, kad tai ir nepieciešamas vairāk valstu.

Apvienotā Karaliste, Ukraina, Turcija un Norvēģija. Tās ir četras spēcīgas valstis, kas ir daļa no Eiropas. Kopā Apvienotajai Karalistei, Ukrainai un Turcijai ir armijas, kas ir spēcīgākas par Krievijas armiju. Bez Ukrainas un Turcijas Eiropa nevar konkurēt ar Krieviju. Ar šīm četrām valstīm uz klāja jūs varat pārņemt kontroli pār jūrām, nodrošināt drošas debesis un lielākos sauszemes spēkus.

Runa nav par uzbrukumu, jo, kad Krievija pieņems lēmumu līdz 2030. gadam izveidot 2,5 miljonu cilvēku lielu armiju, Eiropai ir jādomā par drošību un to, kā saglabāt savu neatkarību. Apvienotā Karaliste kādreiz bija ES dalībvalsts. Pastāv bažas par lauksaimniecību, runājot par Turciju. Taču jūs varat visu to pārvaldīt, ja jums ir patiešām lieliska ekonomika. Taču drošība ir pirmajā vietā, ekonomika otrajā. Nevis otrādi.

Zelenskis teica intervijā podkāstā "The Rest Is Politics".

Polijas F-16 iznīcinātāji un Francijas Rafale lidmašīnas virs Baltijas jūras pārtvēra Krievijas militāro izlūkošanas lidmašīnu Il-20.