Aiz propagandas priekškara: ir skaidrojums, kāpēc Krievija histēriski vēršas pret Baltiju

Līdz pat šā gada maijam apsūdzības pret Baltiju bija visai minimālas un pieklusinātos toņos un pārsvarā dezinformāciju par Latviju izplatīja Latvijas izcelsmes krievu propagandists Andrejs Mamikins. Bet galvenie "sliktie" bija Vācija ar Frīdrihu Mercu un Francija ar Emanuelu Makronu priekšgalā, kā arī, protams, Lielbritānija un britu specdienesti, kas krievu interpretācijā stāv teju aiz visiem ukraiņu "terora aktiem".

Par Baltiju tika runāts tikai nicīgos un izsmejošos toņos kā par mazām, piedodiet, utīm, kas visur lien, bet neko izdarīt nevar. Ne velti krievi lieto apzīmējumu "балтийские вымираты" ("вымираты" ir atvasinājums no Arābu Emirāti, kur "emirāti - эмираты" izkropļots ar vārdu "вымирать" - izmirt).

Jāpiebilst, ka pēdējais lielākais verbālais uzbrukums Latvijai notika 2023. gadā, kad Krievijas televīzijas "Pervij kanal" uz Rietumvalstu līderu diskreditāciju vērsts raidījums pilnībā bija veltīts Latvijas premjerei Evikai Siliņai un viņas nomelnošanai. Raidījums, kurā parasti Rietumvalstu līderi tika attēloti kā ASV marionetes, sākās ar tā vadītājas apgalvojumu, ka Siliņa jaunībā ir filmējusies pornofilmās ar vārdu Evita, kas tika izvērsts garos un apšaubāmos sižetos ar dažādiem viltus "ekspertiem".

Pēc tam par Baltijas valstīm izvērsti runāts netika, vien jau minētais Mamikins regulāri izplatīja melus par Latviju kā "lūzervalsti", kur apspiež krievus un ļoti gaida Maskavas palīdzību.

Taču kopš maija, kad ukraiņi sāka ar droniem aktīvi apšaudīt Krieviju, tostarp pat Maskavu un Pēterburgu, un daži droni nokrita Baltijas valstu teritorijās, krievi pret mums ir izvērsuši īstu ideoloģisku karu. To visu vēl pastiprina nesenie draudi vērsties starptautiskās tiesās pret Baltiju par "cilvēktiesību pārkāpumiem".

Krievu naidu vairo vājums

Gan pašmāju, gan starptautiskie eksperti norāda, ka krievu histēriskā vēršanās pret Baltiju saistībā ar Ukrainas dronu triecieniem vistiešākajā mērā ir saistīta ar Krievijas vājumu. Proti, Kremļa propagandisti, kas savai sabiedrībai visu laiku ir stāstījuši, ka Ukraina ir teju kapitulējusi, tai neesot nekādu resursu un tā ir vāja un nespēcīga, pēkšņi nespēj iedzīvotājiem izskaidrot, kā šie "nespējnieki" spēj veikt dronu uzbrukumus plašā Krievijas teritorijā.

Tādēļ radās stāsts, ka patiesībā jau tajā visā piedalās NATO un alianses dalībnieces Baltijas valstis, kas esot atvērušas savas gaisa telpas. Tas ir mēģinājums meklēt attaisnojumu, kādēļ ukraiņi spēj apdraudēt Krieviju, kas nespēj sevi pilnībā aizstāvēt.

Līdz ar to odiozais propagandists Dmitrijs Kiseļovs saistībā ar 3. jūnija ukraiņu triecieniem pa Sanktpēterburgas apkaimi steidza paziņot, ka nebūt nav droši zināms, vai šie triecieni nenāk no Baltijas valstīm, tāpat kā tas, vai tie nenāk no kuģiem, kas atrodas šo valstu, tostarp Somijas, teritoriālajos ūdeņos.

Savukārt raidījuma "60 minūtes" vadītāji Jevgeņijs Popovs un Olga Skabejeva minēja, ka Tallina faktiski noliedz, ka būtu atvērusi savu gaisa telpu Ukrainas bruņoto spēku droniem, tomēr uzsvēra, ka igauņi atzīstot, ka gatavojoties karam ar Krieviju. Proti, atkal jau krievi manipulē ar puspatiesībām, cenšoties iegalvot, ka igauņi nevis gatavojas Krievijas iebrukumam, bet paši gatavojas uzbrukt. Tikai "gebelsisku" melu izplatītāji var visā nopietnībā paziņot, ka valsts ar mazāk nekā pusotru miljonu iedzīvotāju gatavojas uzbrukt valstij ar teju 146 miljoniem iedzīvotāju.

Militārais propagandists Igors Korotčenko pat aizrunājās, ka igauņi pret Krieviju esot veikuši militāras agresijas aktu un tādēļ "mums ir jāuzbrūk Igaunijas naftas termināļiem, jāveic pieci triecieni ar eskorta kuģiem, un šī valsts zinās savu vietu globālajā hierarhijā. Mums ir apzināti jāeskalē, jo diplomātiskās pārliecināšanas, sarkano līniju un paziņojumu taktika ir sevi izsmēlusi".

Domnīca "Atlantic Council" uzskata, ka Maskava aktīvi izmanto šos dronu incidentus, lai palielinātu spiedienu pret Baltijas valstīm, tādējādi "cenšoties novirzīt Ukrainas veiksmīgās kampaņas politiskās izmaksas prom no sevis uz NATO austrumu flangu".

Domnīcas ieskatā Krievijai kļūst arvien grūtāk slēpt savu ievainojamību, jo Ukraina arvien vairāk liek Maskavai izjust kara sekas. Tas notiek visjūtīgākajā jomā - bojājot un iznīcinot ekonomisko infrastruktūru, kas saistīta ar naftas pārstrādi un finansē tās agresiju.

Nesenie Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi ir skāruši Krievijas naftas pārstrādes bāzes no Permas un Tuapses līdz Ņižņijnovgorodai, Kirišiem, Saratovai, Volgogradai un Ufai. Ukrainas uzbrukumi ir arī traucējuši gāzes pārstrādes un kondensāta ražotnes Astrahaņā un Ustjlugā; un tie ir bijuši vērsti pret naftas sūknēšanas stacijām, eksporta termināļiem, tankkuģiem un ar ēnu floti saistītu jūras infrastruktūru Baltijas un Melnajā jūrā.

Šajā kontekstā ļoti labi iederas naratīvi, kas vērsti pret Baltijas valstīm. "Krievijas acīmredzamais mērķis ir novirzīt politiskās izmaksas no sevis uz Ukrainas spēcīgākajiem atbalstītājiem. Krievija vēlas, lai Baltijas pilsoņi jautātu, vai atbalsts Ukrainai tagad neienes karu viņu pašu debesīs. Tā vēlas, lai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sabiedrība zaudētu uzticību savām institūcijām. Tā vēlas, lai valdības, kas jau darbojas spiediena apstākļos, īpaši Latvija, kas tagad tiek galā ar politisko nestabilitāti, tiktu spiestas sniegt aizsardzības skaidrojumus, nevis nodotos stratēģiskām darbībām. Pirmām kārtām Maskava vēlas radīt berzi starp Baltijas valstīm, citiem NATO sabiedrotajiem un Ukrainu tieši tajā brīdī, kad Ukrainas tālas darbības kampaņa izrādās efektīva," norāda "Atlantic Council".

Graut baltiešu uzticību

Kremlis vienmēr ir rīkojies pēc principa - skaldi un valdi. Par to liecina gan lielā vēlme, kuru daži ideologi dēvē pat par misiju, iedzīt ķīli starp ASV un Eiropu, gan centieni sanaidot Eiropas valstis savstarpēji, kā arī sēt naidu to iekšienē.

Jāatgādina, ka jau 2019. gadā, kad Francijā notika plaši tā sauktie "dzelteno vestu" protesti, kas pārauga vardarbībā, Francijas izlūkdienesti secināja, ka starp protestētājiem bija provokatori, kas īpaši kūdīja uz vardarbību un kuriem bija pierādīta saikne ar Krieviju.

Jaunizveidotā Baltijas Starptautiskā drošības centra direktora Edvarda Lūkasa vērtējumā "šī PR ofensīva, tāpat kā Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukumi, ir mērķis pats par sevi, lai grautu sabiedroto militāro apņēmību, sētu šaubas un bailes iedzīvotāju vidū un palīdzētu prokrieviskajiem politiskajiem spēkiem Eiropā aicināt piekāpties Krievijas režīmam".

"Atlantic Council" ieskatā Maskava cer, ka Baltijas valstu iedzīvotāju bailes un apjukums vājinās solidaritāti tur, kur spēks to nav spējis. Tā vēlas, lai nomaldījies drons izraisītu valdības krīzi un liktu Baltijas sabiedrībām apšaubīt, vai Ukrainas cīņa ir arī viņu pašu cīņa. "Nedrīkst pieļaut, ka Krievijas elektroniskā karadarbība un dezinformācija pārvērstu Baltijas valstu debesis par šantāžas instrumentiem," uzsver domnīca.

Vienlaikus medija "Deutsche Welle" Baltijas korespondents Konstantīns Egerts uzskata, ka pilna mēroga iebrukums Baltijas valstīs šķiet maz ticams. Pat, ja Krievija domā, ka tā neizraisīs NATO 5. panta kolektīvu atbildi (milzīgs risks), tā nevarētu savākt pietiekamus spēkus šādai ofensīvai. Turklāt nebūtu iespējams noslēpt sagatavošanos.

Tajā pašā laikā Egerts uzdod retorisku jautājumu, kas notiktu, ja Krievija sāktu bezpilota lidaparātu un ballistisko raķešu uzbrukumus pret kādu no (vai varbūt visām) Baltijas valstīm? Tas ir kaut kas tāds, ko neviens nevarēja paredzēt tikai vien pirms trim gadiem. Šādu triecienu mērķis būtu izraisīt civilo paniku, kas savukārt sarežģītu militāro reakciju. Un, lai gan šāda uzbrukuma galvenais mērķis būtu sabiedrības trauksme, tas arī pārbaudītu NATO apņēmību un iekšējo saskaņotību.

Sūdzības starptautiskajās tiesās

Krievi ir paziņojuši, ka varētu vērsties pret Baltijas valstīm starptautiskajās tiesās par "cilvēktiesību pārkāpumiem", ar to saprotot "krievvalodīgo diskrimināciju".

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) savā pēdējā ziņojumā par šo tēmu norāda, ka Krievijas amatpersonas ANO Starptautisko tiesu uzskata par Krievijai labvēlīgu, līdz ar to Krievijas skatījumā tā tiesvedībā varētu panākt sev labvēlīgu rezultātu.

Neskatoties uz tiesvedības iespējamo iznākumu, Krievijas skatījumā jau pietiekams panākums ir pati prasības iesniegšana, kas ļautu propagandas vēstījumiem par Baltijas valstīm un to diskreditācijai izskanēt pēc iespējas plašāk, it īpaši, ja tā kļūst par daļu no starptautisko tiesu darba kārtības.

SAB izlūkošanas informācija liecina, ka Krievijas amatpersonu skatījumā Irāna ir valsts, no kuras tā var mācīties, kā veiksmīgi īstenot juridisko karadarbību pret Rietumvalstīm. Krievija pastiprināti analizē Irānas precedentu un līdzšinējās tiesu prakses dažādās Irānas tiesvedībās pret Rietumvalstīm. Mērķis - pārņemt Irānas pieredzi Krievijas aktivitātēs pret Rietumvalstīm starptautiskajā vidē un uzlabot Krievijas institūciju iekšējo organizatorisko darbu, plānojot un īstenojot juridisko karadarbību.

"Krievijas maksimālais mērķis ir panākt, ka starptautiskā sabiedrība uz Baltijas valstīm izdara pietiekami lielu spiedienu, lai tās mainītu savu attieksmi un rīcībpolitiku pret Krieviju. Šādus juridiskus argumentus Krievija pastāvīgi izmanto savas agresijas attaisnošanai - arī karš Ukrainā tika pasniegts kā Donbasa iedzīvotāju aizstāvība. Līdz ar to Krievija nepieciešamības gadījumā apsūdzības pret Baltijas valstīm var izmantot kā ieganstu daudz agresīvākām darbībām," teikts SAB ziņojumā.

Kādreizējais Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Antons Geraščenko sociālajā tīklā X 27. maijā ievietojis karti ar iespējamiem Krievijas uzbrukuma Baltijai virzieniem un tekstā vēsta: "Krievija uzsāk jaunu spiediena fāzi uz Baltijas valstīm. Maskava ir paziņojusi par savu nodomu vērsties Starptautiskajā Tiesā par "krievvalodīgo tiesību apspiešanu" Latvijā, Lietuvā un Igaunijā."

Uz to reaģēja Edvards Lukass, kura vārdi ir ļoti mierinoši baltiešiem: "Lūdzu, dārgie Ukrainas draugi, neizplatiet šīs stulbās kartes. Tā ir aizbildnieciska biedēšana. Baltijai ir ārkārtēja augsta modrība un gatavība. Un tai ir sabiedrotie."