TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu armija cer nosaldēt Ukrainas lielpilsētu iedzīvotājus, lai viņi izdarītu to, ko krievu armija nespēj, un paši gāztu Zelenski
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 20, 2026
Naktī Ukrainas armijai neizdevās notriekt okupantu raidīto "Iskander-M" ballistisko raķeti. Ukrainas pretgaisa aizsardzība likvidēja 84 no 97 raidītajiem Krievijas bezpilota lidaparātiem.
❗️During the night, the 🇺🇦Ukrainian military shot down 0/1 ISKANDER-M ballistic missiles and 84/97 🇷🇺Russian UAVs. pic.twitter.com/GsVLrun9yb
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 21, 2026
Ukrainas militārpersonas no 8. gaisa triecienkorpusa veica triecienus divām Krievijas "Buk" pretgaisa aizsardzības sistēmām (M-2 un M-3) Slobožanskes ziemeļu virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian military personnel from the 8th Air Assault Corps struck two 🇷🇺Russian Buk air defense systems (M-2 and M-3) on the Northern Slobozhanskyi direction. pic.twitter.com/xVj9BlxR48
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 21, 2026
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta 2026. gada 12. janvāra preses relīze par Baltijas valstīm ir maigi sakot - pārsteidzoša. Tā vietā, lai minētu kādus reālus faktus un veiktu analīzi, tajā minēti tādi jēdzieni kā "velns miesā", "antikrists" un "melnā acs". Lasot šo tekstu rodas jautājums - vai tas ir oficiāls speciālo dienestu paziņojums vai šausmu filmas scenārijs. Vairāk lasi šeit.
Bijušais Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Budanovs apliecināja, ka Ķīna kopš kara sākuma Ukrainā nav nodevusi Krievijas Federācijai nevienu ieroci.
Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs Kirilo Budanovs Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka Ķīna ir guvusi labumu no sankcijām pret Krieviju. Vairāk lasi šeit.
Kopš Krievijas sāktā pilna apmēra kara Ukrainā 2022. gada sākumā Krievijas Centrālās bankas zelta rezervju vērtība pieaugusi par vairāk nekā 216 miljardiem dolāru, aplēsusi ziņu aģentūra "Bloomberg".
Aģentūra norāda, ka šī summa ir teju līdzvērtīga Eiropā iesaldēto Krievijas aktīvu apjomam.
Eiropas Savienībā (ES) ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā, un aptuveni 185 miljardi eiro no šīs summas glabājas finanšu iestādē "Euroclear" Beļģijā. Decembrī ES dalībvalstis ar lielu balsu vairākumu vienoās bloka jurisdikcijā esošos Krievijas aktīvus iesaldēt uz nenoteiktu laiku.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) trešdien devies darba vizītē uz Varšavu, lai ar Polijas aizsardzības ministru Vladislavu Kosinjaku-Kamišu pārrunātu abu valstu sadarbību aizsardzības jomā un reģionālās drošības jautājumus, informēja Aizsardzības ministrijā.
Sarunās uzmanība tiks pievērsta praktiskai militārajai sadarbībai, tostarp sadarbībai dronu koalīcijā, gaisa telpas aizsardzībai, kopīgai dalībai militārajās mācībās un koordinētai reaģēšanai uz drošības incidentiem reģionā. Tāpat tiks apspriesta iesaiste Labās gribas koalīcijā un iespējamā daudznacionālo spēku izvietošana Ukrainā pēc pamiera panākšanas.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 229 740 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1170 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 587 tankus, 23 938 bruņutransportierus, 36 463 lielgabalus un mīnmetējus, 1621 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1279 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 112 159 bezpilota lidaparātus, 4190 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 75 238 automobiļus un autocisternas, kā arī 4049 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
A bus driver in Lviv let a stray dog ride with him to keep the doggie warm.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 18, 2026
The driver is a war veteran.
A lot of businesses in Ukraine are letting stray animals stay with them during this freezing weather. pic.twitter.com/lRwiICUGRf
Tikmēr pašā Kijivā situācija ir briesmīga, krievi kārtējo reizi panākuši, ka milzīgai daļai pilsētas nav ne elektrības, ne apkures, ne ūdens.
Situation in Kyiv today. A Radio Liberty correspondent is showing apartment buildings on the Right shore without electricity. https://t.co/u4A1nWjkY9 pic.twitter.com/lqJc9Bi1Ep
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 20, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
