TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu

Kuba pēdējā mēneša laikā ir mēģinājusi no Krievijas iegādāties bezpilota lidaparātus un citu militāro aprīkojumu, kā arī apspriež plānus uzbrukt ASV militārajai bāzei Gvantanamo līcī, mērķiem Kīvestā un ASV militārajiem kuģiem, 17. maijā ziņoja „Axios“, atsaucoties uz anonīmiem ASV amatpersonām.

Lietuvas policijas sagatavotais automašīnu konvojs šorīt sasniedzis Ukrainu, kur Ļvovas policijai oficiāli nodotas 79 dienesta automašīnas. Par to sociālajos tīklos pavēstījusi Lietuvas policija, publicējot arī aizkustinošu video no vēsturiskā brauciena.

Plašāk šeit.

NATO iznīcinātāji 7. maija naktī pamanīja otro dronu Rēzeknē, taču to nenotrieca, jo neizpildījās noteiktie kritēriji, turklāt lēmumu par tā notriekšanu patrulētāji pieņem neatkarīgi no Latvijas armijas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Plašāk lasīt šeit.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs svētdien, 17. maijā, paziņoja, ka Maskava varētu atsākt dialogu ar Eiropu par Krievijas karu Ukrainā. Viņš to sacīja sarunā ar Krievijas propagandistu Pāvelu Zarubinu pēc plaša Ukrainas dronu uzbrukuma Maskavas reģionam.

Plašāk lasīt šeit.

Pēc Zelenska paziņojuma detalizētāku informāciju par triecienā Krievijā cietušajiem mērķiem Ukrainas medijiem sniedza avoti Ukrainas Drošības dienestā (SBU).

"Maskavas apgabalā trāpīts rūpnīcai "Angstrem", kas piegādā pusvadītājus Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam un uz ko attiecas ASV sankcijas, Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai, kā arī naftas sūkņu stacijām "Solņečnogoroskaja" un "Volodarskaja"," ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" pastāstīja avots SBU.

Jau ziņots, ka Ukraina naktī uz svētdienu veikusi dronu triecienu Maskavai un Maskavas apgabalam, kas bijis viens no lielākajiem kopš Krievijas izvērstā pilna mēroga kara sākuma.

Krievijas varasiestādes ziņo par trim bojāgājušajiem un vairāk nekā desmit ievainotajiem, un vairākās vietās, arī Šeremetjevas starptautiskajā lidostā, pēc dronu triecieniem un atlūzu nogāšanās izcēlušies ugunsgrēki.

Dronu triecieniem bija pakļauti arī reģiona naftas rūpniecības objekti.

Zelenskis aizvadītajā nedēļā brīdināja, ka Ukraina noteikti atbildēs uz 13. un 14. maija Krievijas masveida dronu un raķešu triecieniem. To gaitā Kijivā tika nogalināti vairāk nekā 20 cilvēki.

 Ukrainas triecieni Maskavas reģionam bija taisnīga atbilde uz Krievijas kara turpināšanu un uzbrukumiem Ukrainas pilsētām, svētdien sociālajos tīklos pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Mūsu atbildes uz Krievijas kara turpināšanu un triecieniem mūsu pilsētām un apdzīvotajām vietām ir pilnīgi taisnīgas," norādīja Zelenskis.

"Šoreiz Ukrainas sankcijas ar tālas darbības iedarbību ir skārušas Maskavas reģionu, un mēs skaidri sakām krieviem - viņu valstij šis karš ir jāizbeidz," uzsvēra prezidents.

"Ukrainas dronu un raķešu ražotāji turpina darbu. Izsaku pateicību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem un visiem Ukrainas Aizsardzības spēkiem par precizitāti. Attālums no Ukrainas valsts robežas ir vairāk nekā 500 kilometru," pauda Zelenskis.

Krievijas pretgaisa aizsardzības līdzekļu koncentrācija Maskavas reģionā ir vislielākā, tomēr Ukrainas aizstāvji to pārvar, norādīja prezidents.

Jau ziņots, ka Ukraina naktī uz svētdienu veikusi dronu triecienu Maskavai un Maskavas apgabalam, kas bijis viens no lielākajiem kopš Krievijas izvērstā pilna mēroga kara sākuma.

Varasiestādes ziņo par trim bojāgājušajiem un vairāk nekā desmit ievainotajiem, un vairākās vietās, arī Šeremetjevas starptautiskajā lidostā, pēc dronu triecieniem un atlūzu nogāšanās izcēlušies ugunsgrēki.

Dronu triecieniem bija pakļauti arī reģiona naftas rūpniecības objekti.

Zelenskis aizvadītajā nedēļā brīdināja, ka Ukraina noteikti atbildēs uz 13. un 14. maija Krievijas masveida dronu un raķešu triecieniem. To gaitā Kijivā tika nogalināti vairāk nekā 20 cilvēki.

Nav pareizi koncentrēties uz konkrētiem termiņiem, kuros Krievija potenciāli varētu būt gatava konfrontācijai ar NATO, sabiedrotajiem jābūt gataviem aizsargāt sevi un aliansi jau tagad, aģentūrai LETA norādīja Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Jūhans Pekari.

Komentējot NATO dalībvalstu izlūkdienestu publiski izskanējušo informāciju, ka Krievija potenciāli varētu būt gatava konfrontācijai ar aliansi tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā, Pekari norādīja, ka konkrētu datumu noteikšana rada maldīgu drošības sajūtu.

Pekari uzsvēra, ka "ja tagad sakām, ka mums ir pieci vai desmit gadi, tad šķiet, ka tagad viss ir kārtībā, bet tā nav. Mums jābūt gataviem gan tagad, gan turpmākajos gados". Viņš norādīja, ka Zviedrijas un NATO uzdevums ir būt gataviem aizstāvēt sabiedrotās valstis nepārtraukti.

Pēc Pekari teiktā, galvenā uzmanība jāpievērš nevis iespējamiem termiņiem, bet gan pastāvīgai gatavībai un sadarbības stiprināšanai - gan nacionāli, gan kolektīvi.

Ģenerālmajors uzsvēra, ka pēc Zviedrijas pievienošanās NATO 2024. gadā, valsts galvenais aizsardzības uzdevums ir būtiski mainījies, jo Zviedrija vairs neaizsargā tikai savu teritoriju, bet arī sabiedrotos, līdz ar to valsts aizsardzība sākas ar Krievijas robežu.

Patlaban Latvijā norisinās militārās mācības "Aurora 2026", kurās piedalās aptuveni 18 000 karavīru no 13 NATO valstīm, tai skaitā Zviedrijas.

Pekari uzsvēra, ka mācību galvenais mērķis ir sagatavot bruņotos spēkus un stiprināt sadarbību ar NATO sabiedrotajiem Baltijas reģionā.

Pekari norādīja, ka "Aurora" ir Zviedrijas ikgadējās lielākās militārās mācības un to laikā īpaša uzmanība pievērsta obligātā dienesta karavīru sagatavošanai pirms viņu iekļaušanas Zviedrijas bruņotajos spēkos.

Ģenerālmajors norādīja, ka mācību scenārijs paredz arī drošības situācijas saasināšanos Ziemeļeiropas austrumu daļā. Tādējādi Zviedrija mācību laikā īsteno scenāriju, kurā no Zviedrijas uz Latviju veic stratēģisku karaspēka un ekipējuma pārvietošanu, nostiprinot savu vienību Latvijā kā daļu no sauszemes spēkiem ar aptuveni 350 karavīriem.

Pēc Pekari teiktā, stratēģiskais transports notiek pāri Baltijas jūrai, iekļaujot ne tikai Zviedrijas armiju, bet arī Jūras spēkus un Gaisa spēkus.

Mācību laikā ir iekļauts arī hibrīdkara apdraudējuma scenārijs, tomēr Pekari norādīja, ka parasti nelieto terminu "hibrīdkarš", jo, viņaprāt, tas nozīmē jaukt tradicionālos un netradicionālos kara līdzekļus.

"Mēs trenējam visu sistēmu, lai spētu reaģēt ne tikai uz hibrīduzbrukumiem, bet arī galvenokārt, uz tradicionālo karu," sacīja ģenerālmajors.

Viņš skaidroja, ka, mācībās iesaistīta arī civilā aizsardzība un tiek izspēlēti dažādi krīžu scenāriji. Viens no tiem paredz rūpes par 500 simulētiem cietušajiem, sākot no personu identificēšanas līdz apbedīšanai kapsētā. Tāpat dalībnieki tiek apmācīti, kā rūpēties par ieslodzītajiem un veikt cita veida aktivitātes, kas ietver visaptverošo aizsardzību.

Pekari skaidroja, ka karavīri mācās, kā darboties kopā un attīsta savstarpējo sadarbību. Tāpat, būdami sabiedrotie un kaimiņi, valstīm ir divpusējā sadarbība - nodomu vēstule, kas tika parakstīta janvārī starp abu valstu aizsardzības ministriem.

Vēstule paredz padziļināt sadarbību gaisā, jūrā un uz sauszemes.

Runājot par obligāto militāro dienestu, Pekari atzīmēja, ka sekmīgas iesaukšanas sistēmas pamatā ir sabiedrības gatavība aizstāvēt savu valsti pret bruņotu uzbrukumu.

"Ir svarīgi, lai plašāka sabiedrība, ne tikai jaunieši, justos gatavi aizstāvēt savu valsti pret bruņotu uzbrukumu," uzsvēra ģenerālmajors.

Pēc viņa teiktā, vēlme aizstāvēt savu nāciju Zviedrijas pilsoņiem ir augsta un, viņaprāt, tas ir būtisks priekšnoteikums obligātā militārā dienesta veiksmīgai nodrošināšanai.

Pekari skaidroja, ka nozīmīga loma ir arī tradīcijām un vēsturiskajai pieredzei. Zviedrija obligāto militāro dienestu bija apturējusi uz septiņiem gadiem, atjaunojot to 2017. gadā, taču, kā norādīja Pekari, ilgāks pārtraukums būtu ievērojami apgrūtinājis sistēmas atjaunošanu.

Viņš piebilda, ka lielākā daļa jauniešu, kuri tiek iesaukti dienestā, ir motivēti un ar labām iemaņām.

Pēc Pekari teiktā, obligātais militārais dienests var būt efektīvākais veids, kā nodrošināt pietiekamu personāla skaitu bruņotajos spēkos.

Eiropas valstīm nevajadzētu iesaistīties sarunās ar Krieviju, sestdien runājot Lennarta Meri konferencē Tallinā, sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

"Krievija tagad meklē svārstīgās valstis, lai panāktu, ka tās sēžas pie sarunu galda, jo mēs redzam Krieviju nedrošā situācijā," sacīja ministrs.

"Tomēr es neredzu, ka viņu mērķis mainītos," viņš piebilda.

"Uzskatu, ka viņu galvenā ideja tagad ir iesaistīt Eiropu tā sauktajās sarunās, lai nostādītu to starpnieka pozīcijā, bet ne tādā, ka tiktu izdarīts spiediens uz Krieviju un atbalstīta Ukraina," norādīja Cahkna.

Sarunās ar Maskavu jābūt ļoti uzmanīgiem, pretējā gadījumā tā varēs iegūt laiku, sacīja ministrs.

Eiropieši nedrīkst laist garām iespēju vājināt Krieviju ar jaunām sankcijām un spiedienu, viņš mudināja.

Cahkna arī noraidīja Krievijas diktatora Vladimira Putina priekšlikumu iecelt bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu par Eiropas sarunvedēju Ukrainas jautājumā.

"Šrēders - tā ir Putina ideja. Es uzskatu, ka viņi ir ļoti tuvi. Gerhards Šrēders nepārstāvēs Eiropu," sacīja Igaunijas ministrs.

Reaģējot uz Krievijas lēmumu vienkāršot pilsonības piešķiršanas procedūru neatzītās Piedņestras iedzīvotājiem, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzdevis Ārlietu ministrijai sākt konsultācijas ar Moldovu, lai kopīgi izvērtētu situāciju un koordinētu turpmāko rīcību.

Par to valsts galva paziņojis videouzrunā saziņas platformā „Telegram”.

Zelenskis norādīja, ka iepriekšējā dienā Krievija spērusi „jaunu soli” attiecībā pret Piedņestru, atvieglojot Krievijas pases iegūšanu šī Moldovas reģiona iedzīvotājiem. Pēc prezidenta teiktā, šim solim ir „specifisks raksturs”, un tas vērtējams ne tikai kā mēģinājums piesaistīt jaunus pilsoņus, bet gan kā mērķtiecīgs centiens nostiprināt Maskavas ietekmi Piedņestras teritorijā, faktiski iezīmējot to kā savējo.

Ukrainas līderis arī atgādināja par Maskavas biežajiem apgalvojumiem, ka tās intereses aprobežojas tikai ar Donbasu, taču reālā politika, viņaprāt, aptver daudz plašāku reģionu un apliecina Krievijas teritoriālās ambīcijas.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas militārpersonu un specdienestu klātbūtne Piedņestrā rada reālu apdraudējumu, savukārt Ukraina ir tieši ieinteresēta, lai kaimiņos atrastos stabila un spēcīga Moldova. Šajā sakarā prezidents uzdevis Ukrainas Ārlietu ministrijai izveidot ciešu sadarbību ar Moldovas pusi kopīgas pozīcijas izstrādei, kā arī sagaida no valsts specdienestiem un izlūkdienesta konkrētus priekšlikumus atbildes soļiem.

Ukrainas spēki devuši sekmīgu triecienu Krievijas kuģim ar munīcijas kravu uz laiku okupētās Berdjanskas ostā, televīzijas kanāla „24 Kanal” ēterā paziņojis Okupācijas izpētes centra vadītājs Petro Andrjuščenko.

Pēc eksperta teiktā, fiksēti vismaz trīs tieši trāpījumi. Krievijas karavīri esot mēģinājuši notriekt mērķus, taču viņu pūliņi bijuši nesekmīgi. Rezultātā virs ostas pacēlušies biezi dūmu mutuļi, kas liecina par sprādzieniem un spēcīgu ugunsgrēku.

Andrjuščenko precizēja, ka trieciens ostā pietauvotajam kuģim ar militāro kravu ticis dots 14. maijā. Sākotnējā informācija liecina, ka peldlīdzeklis, visticamāk, ieradies no Jeiskas, kur atrodas pretgaisa aizsardzības vienību mācību poligons un no kurienes regulāri tiek nosūtīti kuģi ar militārās apgādes materiāliem.

Analītiķis arī uzsvēra, ka šis ir ārkārtīgi nozīmīgs notikums ienaidnieka militārās loģistikas graušanā. Tik sekmīgi uzbrukumi kuģiem ostu akvatorijās notiek salīdzinoši reti.

Viņš piebilda, ka Krievijas puse nav spējusi izrādīt nekādu efektīvu pretdarbību gaisa uzbrukumam. Ukrainas droni darbojušies brīvi un precīzi, un pats trieciens pretiniekam izrādījies pilnīgi negaidīts.