TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija veikusi masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai

Krievijas triecienos Odesai un Harkivas apgabalam nogalināti trīs cilvēki, pirmdien paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Krievu droni izraisījuši Odesā vairākus ugunsgrēkus, un pilsētā cietuši vairāki dzīvojamie nami un gāzes cauruļvadi, paziņoja Odesas pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks.

"Nakts uzbrukuma rezultātā nomira 35 gadus vecs vīrietis. Divi cilvēki tika ievainoti, tostarp 19 gadus veca meitene," pavēstīja Lisaks.

Krievija naktī uz 9. februāri uzbrukusi Ukrainai ar 11 raķetēm "Iskander-M" un 149 droniem, pavēstīja Ukrainas gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši 116 dronus. Izdevies pārtvert arī vairākas raķetes.

No 149 droniem aptuveni 90 bijuši trieciendroni "Shahed".

Fiksēti raķešu un 23 dronu trāpījumi 15 vietās, kā arī dronu atlūzu nogāšanās sešās vietās.

Pirmdien Rīgas dome nolēma ziedot Ukrainai 100 000 eiro.

Kā ziņots, pašvaldība saņēmusi lūgumus no Kijivas reģionālās valsts administrācijas, Eiropas Reģionu komitejas un Ukrainas vēstniecības Latvijā par steidzamu un konkrētu atbalstu Ukrainai pašreizējā ārkārtas situācijā, kas ir izveidojusies Ukrainas enerģētikas nozarē.

Ukrainai nepieciešami ģeneratori, koģenerācijas iekārtas, enerģijas uzkrāšanas sistēmas vai līdzvērtīgs tehniskais aprīkojums.

Tādēļ pašvaldība no Rīgas domes rezerves fonda līdzekļiem fondam "Ziedot.lv" pārskaitīs 100 000 eiro ar mērķi atbalstīt Ukrainu pašreizējā ārkārtas situācijā, kas ir izveidojusies Ukrainas enerģētikas nozarē.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 247 580 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1250 iebrucēju.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) liegusi pieeju vēl piecām Krievijas propagandu izplatošām tīmekļa vietnēm, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Piekļuve liegta tīmekļa vietnēm "buryatia.mid.ru", "eurasiaru.org", "19rusinfo.ru", "historyrussia.org" un "rshu.ru".

NEPLP saņēmusi informāciju no kādas kompetentas valsts iestādes, ka šajās vietnēs izplatītais saturs ir pretrunā Latvijas informatīvās telpas drošības un nacionālās drošības interesēm. Tajās kopumā tiek izplatīta vienpusēja un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, mobilizēts informatīvais un sabiedriskais atbalsts Ukrainā karojošajiem Krievijas karavīriem, nostiprināta Krievijai labvēlīga vēstures izpratne, kā arī veidota piederības sajūta un pozitīva kopējā attieksme pret Krieviju.

Valstij ir tiesības un pienākums noteikt paaugstinātas drošības prasības kritiskajā infrastruktūrā nodarbinātajiem, tai skaitā paredzēt ierobežojumus atsevišķu valstu pilsoņu nodarbināšanai, tomēr šādu lēmumu īstenošanai ir jāatbilst Satversmē nostiprinātajiem tiesiskās paļāvības, samērīguma un sociālās atbildības principiem, sacīja tiesībsardze Karina Palkova.

"Nacionālās drošības apsvērumi demokrātiskā un tiesiskā valstī var būt leģitīms pamats šādiem ierobežojumiem," sacīja Palkova.

Vienlaikus viņa uzsver, ka persona, kura likumīgi ir nodarbināta, maksājusi nodokļus un pildījusi savus darba pienākumus, drīkst paļauties uz to, ka valsts, mainot tiesisko regulējumu, neuzliks tai nesamērīgu un pēkšņu slogu bez pārejas mehānismiem.

Pēc Palkovas teiktā, fakts, ka darba tiesisko attiecību izbeigšana notiek atbilstoši Darba likuma 115. panta piektās daļas nosacījumiem un formāli neparedz atlaišanas pabalsta izmaksu, pats par sevi vēl nenozīmē, ka situācija ir vērtējama kā cilvēktiesībām pilnībā atbilstoša.

"Manā ieskatā problēma šajā gadījumā nav tik daudz darba devēja rīcībā, cik likumdevēja izvēlētajā regulējumā un tā piemērošanas sekās," teica tiesībsardze.

Vjetnama, kas tradicionāli ir bijusi viena no lielākajām Krievijas ieroču pircējām Āzijā, veic būtiskus soļus, lai diversificētu savu bruņojumu un mazinātu atkarību no Maskavas, ziņo militārais portāls "Defense Express".

Pašlaik Vjetnamas kaujas aviācijas pamatā ir tikai padomju un Krievijas lidmašīnas, tostarp "Su-22", "Su-27", "Su-30" un "Jak-130". 

Vjetnamas atteikšanās no Krievijas ieročiem skars arī citas jomas. Tā vietā, lai iepirktu papildu tankus "T-90S", valsts ir izvēlējusies sadarbībā ar Izraēlu modernizēt savus vecos "T-54" un "T-55" modeļus.

Tāpat Vjetnama ir pasūtījusi Dienvidkorejas 155 milimetru pašgājējhaubices "K9", kas, pēc ekspertu domām, apliecina valsts nodomu pakāpeniski pāriet uz NATO standartiem atbilstošu bruņojumu.

Kopš 2016. gada, kad ASV atcēla ieroču tirdzniecības embargo Vjetnamai, valsts ir iepirkusi amerikāņu bruņojumu aptuveni 400 miljonu dolāru vērtībā. Hanoja plāno iegādāties arī transportlidmašīnas "C-130J" un iepriekš izvērtējusi iznīcinātāju "F-16" iegādi.

 Neskatoties uz oficiālajiem centieniem diversificēt piegādes, izdevums "The New York Times" savā izmeklēšanā noskaidrojis, ka Vjetnama joprojām veic slepenus ieroču iepirkumus no Krievijas. Saskaņā ar informētām personām, darījumu summa sasniedzot astoņus miljardus dolāru un ietver 40 jaunus iznīcinātājus.

Tāpat 2024. gadā Vjetnamai bija plānots saņemt no Krievijas deviņas radioelektroniskās cīņas sistēmas iznīcinātājiem "Su-35", bet 2025. gadā – komponentus mobilajām sauszemes sistēmām aptuveni 190 miljonu dolāru vērtībā.

Vairāk nekā 50% Vācijas iedzīvotāju uzskata, ka Rietumiem ir spēcīgāk jāatbalsta Ukraina, lai piespiestu Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu sēsties pie sarunu galda, liecina socioloģisko pētījumu aģentūras "Insa" aptauja, kas veikta pēc laikraksta "Bild" pasūtījuma.

Palīdzības palielināšanu Ukrainai atbalsta 52% respondentu. Gandrīz trešdaļa jeb 28% aptaujāto norādījuši, ka šim atbalstam jāietver gan militārā, gan finansiālā palīdzība.

Krievija neplāno uzbrukt Eiropai, taču ir gatava sniegt "pilnvērtīgu militāru atbildi" nepieciešamības gadījumā, intervijā Krievijas televīzijai paziņojis valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

"Mēs neplānojam uzbrukt nekādai Eiropai, mums tas pilnīgi nav vajadzīgs. Taču, ja pēkšņi Eiropa sāks uzbrukt Krievijas Federācijai, prezidents ir teicis, ka no mūsu puses tā nebūs speciālā militārā operācija, tā būs pilnvērtīga militāra atbilde ar visiem pieejamajiem militārajiem līzekļiem," Lavrovu citē aģentūra TASS.

 Eksperti norāda, ka šie Lavrova izteikumi ir teju identiski solījumiem, ko Kremlis pauda īsi pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Vēl 2021. gada novembrī, kad Krievijas tanki jau tika koncentrēti pie robežas, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Krievijai nav agresīvu plānu. Līdzīgi Peskovs izteicās arī četras dienas pirms iebrukuma sākuma 2022. gada februārī, apgalvojot, ka Krievija nekad nevienam nav uzbrukusi, lai gan vienības pie robežas jau saņēma kaujas uzdevumus darbībai Ukrainā.

Francija nodos Ukrainai papildu radaru pretgaisa aizsardzības sistēmai SAMP/T, kas kalpos kā aizvietotājs laikā, kamēr viena no pašlaik izmantotajām iekārtām atrodas remontā, brīfingā Kijivā paziņoja Francijas bruņoto spēku un veterānu lietu ministre Katrīna Votrēna.

"Mēs strādājam pie šī jautājuma, jo īpaši pie SAMP/T radara remonta, un plānojam nodrošināt rezerves radaru, kamēr esošais tiek labots," norādīja ministre.

Votrēna uzsvēra, ka jaunu radaru pieejamība ir tieši atkarīga no ražotāja jaudām. Šī iemesla dēļ Francija pašlaik prioritāri koncentrējas uz jau rīcībā esošo radaru un kompleksu remontu un uzturēšanu, kas jau tiek aktīvi izmantoti frontē.

Francijas puse arī solīja darīt visu iespējamo, lai palielinātu raķešu un aprīkojuma ražošanu šīm zenītraķešu sistēmām.