TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas bruņotie spēki gūst taktiskus panākumus Huļajpoles tuvumā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Gandrīz mēnesi pēc skaļās autoavārijas Groznijā, kurā bija iesaistīts Ādams Kadirovs, ir parādījusies jauna informācija par Čečenijas līdera dēla stāvokli.
"Novaja Gazeta Evropa", atsaucoties uz avotiem, ziņo, ka Ādamam Kadirovam tika izņemta liesa un diagnosticēti vairāki citi ievainojumi. Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, pēc liesas izņemšanas Kadirova dēlam vismaz sešus mēnešus ir noteikta stingra diēta. Tā ietver pilnīgu taukainas gaļas, pikantu un sāļu ēdienu izslēgšanu no uztura.
Avoti ziņo arī par Ādama Kadirova redzes nerva bojājumiem, kas varētu izraisīt redzes zudumu vienā acī. Vairāk lasi šeit.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka pasākumā "būs starptautiski viesi".
Jautāts par Trampu, viņš atbildēja: "Vismaz mēs jautāsim, vai viņš var vai nevar apmeklēt."
9. maija parāde iezīmē Krievijas Uzvaras dienu, pieminot Padomju Savienības uzvaru pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Tā katru gadu notiek Sarkanajā laukumā un ir valsts galvenā militārā ceremonija.
🤡 The Kremlin has floated inviting Trump to the May 9 military parade in Moscow
— NEXTA (@nexta_tv) February 12, 2026
Kremlin spokesperson Dmitry Peskov said there «will be international guests» at the event.
When asked about Trump, he replied: «At the very least, we will ask whether he can or cannot attend.»
The… pic.twitter.com/xLo7VaDZWG
Komi Republikas pilsētā Uhtā pēc uzbrukuma "Lukoil-Uhtaneftepererabotka" naftas pārstrādes rūpnīcai degvielas uzpildes stacijās izveidojušās milzīgas rindas pēc degvielas.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 12, 2026
Latvija piedalīsies NATO sāktajā misijā "Arctic Sentry" jeb "Arktikas sardze", aģentūru LETA informēja Latvija Aizsardzības ministrijā (AM).
Ministrijā norādīja, ka patlaban ar sabiedrotajiem tiek precizēts iesaistes veids un apmērs.
Šī misija ļaus stiprināt NATO pozīcijas Arktikā un Tālajos Ziemeļos, vienlaikus paplašinot pastāvīgo alianses klātbūtni reģionā, uzsvēra AM.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzsvēra, ka Arktika kļūst par arvien nozīmīgāku drošības telpu, kur krustojas militārās, ekonomiskās un ģeopolitiskās intereses. Viņaprāt, misijas "Arktikas sardze" sākšana ir skaidrs signāls alianses apņēmībai aizsargāt savu teritoriju.
Ukraiņu lidrobotu uzlidojuma rezultātā naktī uz ceturtdienu izcēlies ugunsgrēks naftas pārstrādes rūpnīcā Uhtā Krievijas Komi Republikā, ziņo Ukrainas ģenerālštābs.
Ģenerālštābs norāda, ka rūpnīca atrodas 1750 kilometrus no Ukrainas robežas.
Rūpnīca pieder uzņēmumam "Lukoil" un tās produkcijas apjoms gadā sasniedz 4,2 miljonus tonnu.
⚡'A new range record'— Ukrainian drones strike oil refinery in Russia's Komi Republic, SBU source says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 12, 2026
Following the strike, a fire and heavy smoke were reported at the facility.https://t.co/d7YQfkWUA4
Krievija mēģinājusi pilnībā nobloķēt ziņapmaiņas lietotni "WhatsApp", lai piespiestu cilvēkus izmantot valsts kontrolētu pakalpojumu, trešdien paziņoja "WhatsApp", kas pieder uzņēmumam "Meta".
"Krievijas valdība šodien mēģināja pilnībā bloķēt "WhatsApp", cenšoties novirzīt cilvēkus uz valstij piederošu uzraudzības lietotni," platformā "X" pavēstīja "WhatsApp", norādot, ka "mēģinājums izolēt vairāk nekā 100 miljonus lietotāju no privātas un drošas saziņas ir solis atpakaļ, un tas var tikai samazināt cilvēku drošību Krievijā".
"WhatsApp" sola darīt visu iespējamo, lai lietotāji Krievijā varētu turpināt izmantot lietotni.
Vācija izvirzījusi Bundesvēra ģenerālinspektoru Karstenu Breieru NATO Militārās komitejas priekšsēdētāja amatam, ceturtdien Briselē paziņojis Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajām alianses amatpersonām līdzās Sabiedroto spēku virspavēlniekam Eiropā (SACEUR).
Būdams NATO ģenerālsekretāra galvenais militārais padomnieks, NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs darbojas kā saikne starp NATO un visu dalībvalstu aizsardzības ministriem.
Atmiņām nevajadzētu būt par iemeslu sodam, pauda Starptautiskā Kamaniņu sporta federācijas (FIL) prezidents Einars Fogelis, komentējot Starptautiskās Olimpiskās federācijas (SOK) lēmumu diskvalificēt Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču par kritušo Ukrainas sportistu pieminēšanu.
Fogelis apgalvoja, ka aizņemtības dēļ vēl nav pilnībā iepazinies ar SOK lēmumu, tādēļ nevarot to plašāk komentēt.
Viņš Ukraiņu skeletonista ķiveres stāstā vilka paralēles ar 1994. gada Lillehammeras ziemas olimpiskajām spēlēm. To noslēguma ceremonijā skatītājiem un klātesošajiem spēļu dalībniekiem tika izdalīti lukturīši, simbolizējot atbalstu un piemiņu tobrīd kara skartajai Sarajevai.
Uzvara ir jau tad, kad sportists aizstāv taisnību, cieņu un piemiņu, ceturtdien paziņoja Ukrainas Nacionālā olimpiskā komiteja, komentējot Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu diskvalificēt Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču, jo viņš vēlējās startēt ar ķiveri, uz kuras attēloti Krievijas agresijas karā nogalināti ukraiņu sportisti.
"Viņam bija jāstartē "piemiņas ķiverē", tā parādot cieņu mirušajiem ukraiņu sportistiem un visiem mūsu varoņiem. Šodien Vladislavs nestartēja, bet viņš nebija viens - kopā ar viņu bija, ir un būs visa Ukraina. Jo, kad sportists iestājas par patiesību, godu un piemiņu, tā jau ir uzvara. Uzvara Vladislavam. Uzvara visai valstij," Ukrainas Nacionālā olimpiskā komiteja paziņoja sociālajā tīklā "Facebook".
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) trešdien Briselē Eiropas Savienības Ārlietu padomes aizsardzības ministru sanāksmē uzsvēris nepieciešamību atbalstīt Ukrainas dalību Eiropas Aizsardzības fondā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.
Sanāksmes laikā dalībvalstu ministri diskutēja par militārā atbalsta palielināšanu Ukrainai un Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanu mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Sanāksmes pirmajā darba sesijā, kas bija veltīta Ukrainai, Sprūds uzsvēra nepieciešamību atbalstīt Ukrainas dalību Eiropas Aizsardzības fondā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



