TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā apgalvo, ka Baltijas valstis "oficiāli" ļauj savu gaisa telpu izmantot Sanktpēterburgas apšaudei

Polija amnestējusi pilsoņus, kas bez īpašas valsts atļaujas saņemšanas dienējuši Ukrainas armijā.

Saskaņā ar jauno likumu amnestēti Polijas pilsoņi, kas laikā no 2014. gada, kad sākās Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, līdz 2026. gadam dienējuši Ukrainas armijā.

Polijā pilsoņiem ar likumu aizliegts dienēt citu valstu bruņotajos spēkos, iepriekš nesaņemot īpašu Aizsardzības ministrijas atļauju.

Likumu par to brīvprātīgo nesodīšanu, kas aizstāvējuši Ukrainas brīvību un neatkarību, atbalstīja gan valdošā koalīcija, gan opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS).

Galēji labējā partija "Konfederācija" un galēji labējā monarhistu partija "Polijas kroņa konfederācija" balsošanā nepiedalījās.

Seima deputāti norāda, ka ceturtdien prezidenta Karola Navrocka parakstītā likuma mērķis nav mudināt poļus karot Ukrainas armijā, bet gādāt, lai tie, kas iepriekš izšķīrušies par šādu soli, netiktu pakļauti kriminālvajāšanai.

Likums nosaka, ka pilsoņiem, kas karojuši Ukrainas armijā, joprojām jāiesniedz Aizsardzības ministrijai ziņojums, norādot sava dienesta laiku un tā raksturu.

Likumā arī norādīts, ka līdz ar cīnītāju amnestēšanu tā mērķis ir iegūt informāciju par Polijas pilsoņu prasmēm un kaujas pieredzi, kas iegūta, karojot pret krievu iebrucējiem Ukrainā.

Likums attiecas tikai uz poļiem, kas dienējuši Ukrainas bruņoto spēku oficiālajās vienībās, nevis paramilitārajos formējumos vai algotņu organizācijās.

Lai gan nav publicētu datu par to Polijas pilsoņu skaitu, kas dienējuši Ukrainas armijā, izdevums MILMAG, kas raksta par aizsardzības jautājumiem, ziņojis, ka cīņā ar krievu iebrucējiem Ukrainā krituši 23 poļi.

Somijas dienvidos Kimenlākso reģionā svētdienas rītā nogāzušies divi lidroboti, ziņo policija.

"Lidroboti iemaldījušies Somijas teritorijā. Mēs to uztveram ļoti nopietni. Drošības iestādes tūlītēji reaģējušas. Izmeklēšana turpināsies, un sīkākas ziņas tiks sniegtas, tiklīdz fakti gūs apstiprinājumu," paziņojis aizsardzības ministrs Anti Herkenens.

Viens no droniem nokritis uz ziemeļiem no Kouvolas, bet otrs - uz austrumiem no pilsētas.

Kouvola atrodas aptuveni 130 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Helsinkiem un apmēram 70 kilometrus uz rietumiem no robežas ar Krieviju.

Policija ziņo, ka incidentā cietušo nav.

Kā informējusi Aizsardzības ministrija, svētdienas rītā Somijas gaisa telpā nelielā augstumā virs jūras un virs sauszemes valsts dienvidaustrumos tika fiksēti vairāki mazi lidojoši objekti. Lidojošo objektu identificēšanai gaisā tika pacelti iznīcinātāji F/A-18.

Gaisa spēki apstiprinājuši, ka tie ir Ukrainas lidroboti.

Kā ziņots, naktī uz svētdienu notika kārtējais ukraiņu lidrobotu uzlidojums Krievijas Ļeņingradas apgabalam, kura rezultātā izcēlās ugunsgrēks Ustjlugas ostā.

Iepriekš šonedēļ Ukrainas droni ielidoja un eksplodēja arī visās trijās Baltijas valstīs. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tika novirzīti no kursa.

Ukraiņi jau trešo reizi nedēļas laikā uzbrukuši Krievijas Ustjlugas ostai, no kuras pacēlušies melni dūmi.

Ukraiņu lidroboti naktī uz svētdienu atkal uzbrukuši Krievijas Ļeņingradas apgabalam, paziņojis apgabala vietvaldis Aleksandrs Drozdenko.

Nodarīti postījumi Ustjlugas ostai, kur atkal izcēlies ugunsgrēks, apstiprinājis Drozdenko, apgalvojot, ka virs apgabala teritorijas notriekts 31 lidrobots.

Ukraiņu bezpilota lidaparāti uzbrukuši arī citiem Krievijas reģioniem, un Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka kopumā notriekti 203 lidroboti.

Ukraiņu lidroboti Ustjlugas ostai uzbrukuši jau trešo reizi nedēļas laikā. Iepriekšējie uzbrukumi notika trešdien un piektdien, kad ostā arī izcēlās ugunsgrēki.

Ustjluga ir lielākā Krievijas eksporta osta Baltijas jūrā, caur kuru tiek transportēta jēlnafta un naftas produkti, kā arī ogles, dzelzsrūda, mākslīgais mēslojums un šķidrās ķimikālijas.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 295 830 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1360 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 820 tankus, 24 313 bruņutransportierus, 39 001 lielgabalu un mīnmetēju, 1707 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1337 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 204 060 bezpilota lidaparātus, 4491 spārnoto raķeti, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 85 977 automobiļus un autocisternas, kā arī 4105 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 442 lidrobotus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Aptuveni 300 no bezpilota lidaparātiem bija uzbrukuma lidroboti "Shahed".

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 380 no krievu lidrobotiem.

Fiksēti 16 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi septiņās apkaimēs. Vēl 14 apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Karš Ukrainā ir pierādījusi, ka lētu ieroču masveida pielietošana kaujas laukā dod ievērojamu priekšrocību, liekot arī Rietumvalstīm pārskatīt savas militārās stratēģijas, secina izdevums "Business Insider".

Kā norāda atvaļinātais aviācijas maršals Gregs Begvels, lētā bruņojuma patiesā vērtība slēpjas iespējā ar skaitlisku pārsvaru pārraut ienaidnieka aizsardzību. Lai gan atsevišķi lētie kvadrokopteri nav tik efektīvi, to milzīgais daudzums ļauj armijai viegli kompensēt zaudējumus. "Pretinieka virzienā jāpalaiž pietiekami daudz dronu, lai pārslogotu viņu sistēmas un pēc tam izmantotu radušos robu aizsardzībā," viņš skaidro.

Līdz šim Rietumvalstu prioritāte ir bijusi neliels apjoms dārgu, bet augstas precizitātes sistēmu, taču ieilgušais konflikts liek šo pieeju mainīt. Viena no Ukrainas kara mācībām ir nepieciešamība Rietumiem nodrošināties ar daudz lielāku lētā bruņojuma apjomu liela mēroga un augstas intensitātes karadarbībai.

Savukārt Ukrainas Nacionālās aizsardzības nozares asociācijas ģenerāldirektors Serhijs Hončarovs atzīmē, ka ilgstošā karā lēts bruņojums nodrošina elastību un noturību. Viņš norāda, ka viena augsto tehnoloģiju artilērijas sistēma "Archer" nevar sacensties ar 200 lētākām haubicēm "Bohdana", ko Ukraina spēj ražot masveidā.

Naktī uz 28. martu ar raķetēm "Flamingo" dots trieciens munīcijas un sprāgstvielu rūpnīcai Krievijas pilsētā Čapajevskā, Samaras apgabalā, liecina sociālajos tīklos publicētie videomateriāli.

Video ar raķešu palaišanu platformā "X" publiskojis uzņēmuma "Fire Point" līdzīpašnieks Deniss Štiljermans. Kadros redzama vismaz trīs raķešu palaišana ienaidnieka mērķu virzienā.

Pēc provizoriskas informācijas, trieciens dots uzņēmumam "Promsintez", kas atrodas vairāk nekā 850 kilometru attālumā no Ukrainas robežas un ir viens no lielākajiem sprāgstvielu ražotājiem Krievijas Federācijā. Rūpnīca specializējas sprāgstvielu ražošanā plašam bruņojuma spektram – no artilērijas munīcijas līdz aviācijas bumbām un raķetēm.

Oficiāla apstiprinājuma no militārajām iestādēm par uzbrukuma precīziem rezultātiem pagaidām nav.

Pēc masīva Ukrainas bezpilota lidaparātu trieciena stratēģiski nozīmīgā Krievijas Baltijas jūras osta Ustjluga ir apturējusi naftas un naftas produktu iekraušanu un nosūtīšanu, atsaucoties uz aģentūras "Reuters" datiem, ziņo Ukrainas mediji.

Ustjluga ir viens no galvenajiem Krievijas naftas eksporta mezgliem, kura darbība pašlaik ir būtiski ietekmēta dronu radīto infrastruktūras bojājumu dēļ.

Tāpat Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs apstiprināja, ka Ļeņingradas apgabalā arvien liesmo divi iepriekš mērķētos triecienos bojāti Krievijas naftas infrastruktūras objekti – rūpnīca "Novatek-Ustjluga" un terminālis "Transņeftj-port Primorsk".