TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina 23. maijā atzīmē Jūras kājnieku dienu, godinot dienesta karavīrus, kas kalpo Ukrainas Jūras spēku Jūras kājnieku korpusā.
Ukraina nodrošinājusi jaunus partneru solījumus un atklājusi papildu finansējuma avotu PURL programmai, kas atbalsta ASV ieroču iegādi Kijivai, sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha intervijā Ukrinform NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā Helsingborgā, Zviedrijā.
Viņš norādīja, ka viens no galvenajiem Ukrainas delegācijas uzdevumiem, ko noteicis prezidents Volodimirs Zelenskis, bija nostiprināt un paplašināt PURL programmu.
Ukrainas bezpilota lidaparāti sestdien veikuši uzbrukuši ķīmiskajai rūpnīcai Krievijas Permas apgabalā, paziņoja Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis.
""Metafraks" ir svarīga Krievijas ķīmiskās rūpniecības daļa. Uzņēmuma produkti apgādā desmitiem citu Krievijas militāro ražotņu. To vidū ir lidmašīnas, bezpilota lidaparāti, raķešu dzinēji, sprāgstvielas," savā "Telegram" kanālā rakstīja Zelenskis. "Tagad ražošanas process uzņēmumā ir apturēts."
Viņš izteica pateicību Ukrainas Drošības dienestam (SBU) par notikušo triecienu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēstulē Eiropas Savienības (ES) līderiem norādījis, ka Vācijas priekšlikums piešķirt Ukrainai ES asociētās dalībvalsts statusu ir netaisnīgs, jo tas atņems Kijivai balsstiesības bloka ietvaros.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ierosinājis piešķirt Ukrainai asociētās ES dalībvalsts statusu bez balsstiesībām, liecina ceturtdien aģentūras AFP rīcībā nonākusī vēstule.
Čehijas prezidents Petrs Pavels aicinājis NATO valstis pāriet uz izlēmīgāku, tostarp asimetrisku, reaģēšanu uz Krievijas provokatīvajām darbībām, sakot, ka aliansei ir jādemonstrē gatavība stingri reaģēt uz tās gaisa telpas pārkāpumiem un citām darbībām, kas pārbauda tās atturēšanas iespēju robežas, vēsta laikraksts "The Guardian".
Pavels intervijā izdevumam teica, ka ir nepieciešami "diezgan izlēmīgi, potenciāli pat asimetriski" pasākumi, atbildot uz Maskavas darbībām, brīdinot, ka atbildes trūkums varētu veicināt Krievijas turpmāku eskalāciju.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 354 810 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 949 tankus, 24 599 bruņutransportierus, 42 579 lielgabalus un mīnmetējus, 1799 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1394 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1444 sauszemes bezpilota sistēmas, 306 478 bezpilota lidaparātus, 4632 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 98 406 automobiļus un autocisternas, kā arī 4212 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 124 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 102 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti 12 trieciendronu trāpījumi deviņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās piecās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Pēc Ukrainas dronu trieciena Melnās jūras ostai Novorosijskai naktī uz sestdienu izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē, ziņo varasiestādes.
Kā ziņo Krasnodaras novada operatīvais štābs, aizdegušās vairākas tehniskās un administratīvās ēkas, kā arī degvielas termināļa teritorijā nokrituši bezpilota lidaparātu fragmenti.
Operatīvais štābs vēsta, ka uzbrukumā ievainoti divi vīrieši, kuri atlūzu krišanas brīdī atradās uz ielas un abi tika hospitalizēti.
Ukrainas "Telegram" kanāls "Supernova+", kas seko līdzi Ukrainas triecienu sekām, raksta, ka tika uzbrukts ostai Novorosijskā un tās teritorijā izcēlās ugunsgrēks.
ASV demokrātu un republikāņu senatoru grupa paudusi neapmierinātību par Aizsardzības ministrijas kavēšanos nosūtīt 600 miljonus ASV dolāru lielu drošības palīdzību Ukrainai un Baltijas valstīm, piektdien nosūtot vēstuli aizsardzības ministram Pītam Hegsetam, kurā aicināts izmaksāt finansējumu.
Pēdējās nedēļās ir pieaugušas domstarpības starp Kongresu un prezidenta Donalda Trampa administrāciju, likumdevējiem no abām partijām pieprasot jaunāko informāciju par to, kas ir noticis ar 400 miljonu dolāru palīdzību Ukrainai un vēl 200 miljoniem dolāru aizsardzības programmām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Šo naudu Kongress piešķīra pagājušajā gadā. Pat republikāņu likumdevēji ir pauduši neapmierinātību par to, ka Trampa administrācija attālinās no Ukrainas un citiem Eiropas sabiedrotajiem.
"Ukraina ir neatlaidīgi un drosmīgi atvairījusi četrus gadus ilgstošo Krievijas uzbrukumu, taču tās militārajiem spēkiem ir nepieciešams un tā ir pelnījusi nepārtrauktu Amerikas atbalstu," kopīgā vēstulē norādīja senators demokrāts Diks Durbins un senators republikānis Čaks Graslijs.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
