TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas Federācijas padomes spīkere Matvijenko prātuļo par Zelenska nolaupīšanu

Naktī uz otrdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 110 uzbrukuma lidrobotus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 77 no krievu lidrobotiem.

Fiksēts 31 uzbrukuma lidrobotu trāpījums 14 apkaimēs. Vēl deviņās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Rumānijā diviem Ukrainas pilsoņiem izvirzītas apsūdzības par mēģinājumu veikt diversiju pēc Krievijas izlūkdienestu pasūtījuma, vēsta tīmekļa izdevums "Balkan Insight".

Saskaņā ar Rumānijas organizētās noziedzības un terorisma izmeklēšanas pārvaldes (DIICOT) datiem aizdomās turamie 2025. gada oktobrī Ukrainas kurjerpasta "Nova Post" nodaļā Bukarestē nogādājuši divas paciņas ar sprāgstvielām.

Pastāvēja reāli draudi, ka nodaļā izcelsies ugunsgrēks. Ņemot vērā to, ka "Nova Post" nodaļa atrodas septiņstāvu dzīvojamā nama pirmajā stāvā blīvi apdzīvotā Bukarestes centra rajonā, tas radīja nacionālās drošības apdraudējumu, norāda izmeklētāji.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 305 470 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 841 tanku, 24 364 bruņutransportierus, 39 562 lielgabalus un mīnmetējus, 1722 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1340 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 223 341 bezpilota lidaparātu, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 87 862 automobiļus un autocisternas, kā arī 4115 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Pirmdienas vakarā Krievijā pārstājušas darboties banku, sakaru operatoru, satelītu uzņēmumu un citu organizāciju vietnes, ziņo lietotnes "Telegram" kanāls "Sboi.rf", kas seko tīmekļa pakalpojumu darbībai.

Ar ko šīs problēmas saistītas, pagaidām nav zināms.

Krievija nodevusi Irānai detalizētu informāciju par 55 enerģētikas objektiem Izraēlā, atsaucoties uz avotiem, ziņo laikraksts "The Jerusalem Post".

Ziņojumā, kurā aprakstīta padziļināta sadarbība starp Maskavu un Teherānu, apmainoties ar izlūkošanas informāciju, norādīts, ka tas dod Irānai iespēju veikt augstas precizitātes triecienus Izraēlas energosistēmai.

Pirmā līmeņa mērķi ir ģenerācijas objekti, kuru iznīcināšana paralizētu valsts energosistēmu. Ziņojumā atsevišķi izcelta termoelektrostacija "Orot Rabin".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 5. aprīlī Damaskā tikās ar Sīrijas prezidentu Ahmedu al Šarā, uzsverot abu valstu interesi stiprināt drošības sadarbību un dalīties militārajā pieredzē. Sarunās tika apspriesta arī situācija reģionā un Krievijas karš Ukrainā. Zelenskis norādīja, ka abas puses vienojušās attīstīt sadarbību, lai veicinātu drošību un radītu jaunas attīstības iespējas, kā arī pateicās par atbalstu Ukrainai.

Tikšanās laikā īpaša uzmanība pievērsta arī pārtikas drošībai, uzsverot Ukrainas lomu kā uzticamam pārtikas piegādātājam. Puses apsprieda iespējas stiprināt sadarbību, lai uzlabotu piegādes reģionā, kā arī risināt enerģētikas un infrastruktūras izaicinājumus. Vizītes ietvaros Zelenskis piedalījās arī trīspusējās sarunās formātā Ukraina–Sīrija–Turcija, kur tika apspriesti aizsardzības, enerģētikas un reģionālās drošības jautājumi.

Vizīte ir daļa no plašākas Ukrainas diplomātiskās aktivitātes Tuvajos Austrumos. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiga apstiprināja, ka tuvākajā laikā tiks atjaunota abu valstu vēstniecību darbība. Puses arī pārrunāja tirdzniecības, loģistikas un jūras sadarbības iespējas, uzsverot, ka savstarpējā tirdzniecība jau būtiski pieaugusi. Ukraina plāno ilgtermiņā paplašināt sadarbību reģionā, tostarp aizsardzības un infrastruktūras jomā, piedāvājot savu pieredzi arī kritiskās infrastruktūras aizsardzībā un jūras tirdzniecības drošībā.

Ukraina prognozē, ka 2025./2026. tirdzniecības gadā cukura ražošana samazināsies par vairāk nekā ceturtdaļu, sasniedzot aptuveni 1,3 miljonus tonnu. Kā norāda Ukrainas Agribiznesa klubs, galvenais iemesls ir Eiropas Savienības tirdzniecības ierobežojumi un grūtības piekļūt citiem eksporta tirgiem. Lauksaimnieki samazinājuši cukurbiešu sējumu platības par vairāk nekā piektdaļu, lai gan ražība nedaudz pieaugusi, pateicoties labvēlīgiem laikapstākļiem.

Vienlaikus paredzams arī eksporta kritums – līdz aptuveni 505 tūkstošiem tonnu. Būtiski mainījusies eksporta struktūra: Eiropas Savienības īpatsvars strauji samazinājies, bet lielāka nozīme pieaugusi Āfrikas un Tuvo Austrumu tirgiem. Iekšējais patēriņš Ukrainā arī samazinās, taču esošie krājumi un ražība ļaus nodrošināt vietējo pieprasījumu un saglabāt eksportu.

Pašreizējais kritums seko pēc rekordliela eksporta 2024. gadā, kad augstās pasaules cenas un stabila ostu darbība ļāva Ukrainai sasniegt augstākos rādītājus pēdējo desmitgažu laikā. Tomēr situācija mainījās pēc ES tirdzniecības preferenču beigām un pieprasījuma samazināšanās Eiropā. Papildu spiedienu rada arī globālais cukura pārpalikums un cenu kritums, kā arī Eiropas ražotāju bažas par lēta importa pieaugumu, kas nākotnē var vēl vairāk ietekmēt gan Ukrainas, gan ES cukura nozari.

Krievijas centieni pārorientēt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksportu no Eiropas uz Āziju saskaras ar būtiskiem loģistikas šķēršļiem, liecina Norvēģijas Augsto ziemeļu loģistikas centra ziņojums. Galvenās problēmas ir specializēto kuģu trūkums un ievērojami garāki pārvadājumu maršruti, kas nepieciešami, lai sasniegtu Āzijas tirgus. Krievijas lielākais LNG projekts Jamalā ir atkarīgs no ierobežota skaita ledus klases tankkuģu, un garākie reisi nozīmē mazāku piegāžu skaitu gadā.

Analītiķi lēš, ka pilnīga eksporta novirzīšana uz Āziju būtiski samazinātu piegāžu apjomu – līdz aptuveni 120–130 reisiem gadā, kas ir mazāk nekā puse no pašreizējā līmeņa. Līdz šim Krievija lielā mērā paļāvusies uz Eiropas tirgu, kas vien 2025. gadā iegādājās LNG vairāk nekā 8 miljardu dolāru vērtībā. Tomēr Eiropas Savienība plāno līdz 2027. gadam gandrīz pilnībā atteikties no Krievijas gāzes, piespiežot Maskavu meklēt alternatīvus noieta tirgus. Situāciju sarežģī arī Rietumu sankcijas, kas bremzē jaunu tankkuģu būvniecību.

Vienlaikus pieaugošā spriedze enerģētikas tirgos un karš Irānā veicina gāzes cenu kāpumu, un daži analītiķi uzskata, ka Maskava varētu izmantot šo situāciju politisku mērķu sasniegšanai. Ukrainas militārā izlūkošana brīdina, ka Krievija varētu mēģināt pastiprināt energoresursu trūkumu Eiropā, lai panāktu sankciju mīkstināšanu. Tomēr Eiropas amatpersonas atkārtoti uzsvērušas, ka atgriešanās pie Krievijas gāzes nebūtu pareizs solis. Pašreizējie ierobežojumi un loģistikas problēmas nozīmē, ka Krievijai tuvākajā laikā var nākties saskarties gan ar ieņēmumu kritumu, gan reputācijas riskiem kā uzticamam energoresursu piegādātājam.

Krievijas tiesa piespriedusi 14 gadu cietumsodu bijušajam Kurskas apgabala gubernatoram Aleksejam Smirnovam, atzīstot viņu par vainīgu valsts līdzekļu izkrāpšanā. Korupcijas lieta saistīta ar līgumiem par robežas nocietinājumu būvniecību pie Ukrainas robežas. Smirnovs amatu ieņēma no 2024. gada maija līdz decembrim, bet 2025. gada aprīlī tika aizturēts kopā ar savu bijušo vietnieku Alekseju Dedovu.

Tiesas procesā Smirnovs liecināja pret savu priekšgājēju Romanu Starovoitu, kurš pēc atbrīvošanas no transporta ministra amata izdarīja pašnāvību, un viņa atlaišana tika saistīta ar to pašu izmeklēšanu. Saskaņā ar izmeklēšanas datiem Smirnovs atzinis, ka no būvuzņēmējiem saņēmis vairāk nekā 20 miljonus rubļu lielus kukuļus. Tiesa nolēma šo summu konfiscēt un papildus piesprieda 400 miljonu rubļu naudas sodu.

Papildus cietumsodam Smirnovam atņemts valsts apbalvojums un uz 10 gadiem liegts ieņemt amatus valsts pārvaldē. Izmeklēšana ir daļa no plašākas lietas par līdzekļu izšķērdēšanu, kas bija paredzēti robežas aizsardzības stiprināšanai Kurskas apgabalā. Tiek ziņots, ka būvniecībā izmantoti nekvalitatīvi materiāli un projekti nav pabeigti. Smirnovs sodu izcietīs stingra režīma kolonijā.

ASV Jūras spēki pieprasījuši 1,7 miljardus dolāru, lai iegādātos 405 jaunākās paaudzes pretgaisa aizsardzības raķetes “Patriot PAC-3”, liecina ASV Aizsardzības departamenta dokumenti. Šis finansējums iekļauts 2027. gada budžeta priekšlikumā, kurā paredzēts būtisks – par 44% – aizsardzības izdevumu pieaugums līdz 1,5 triljoniem dolāru. Dokumentos “Patriot” raķešu iegāde minēta kā viena no Pentagona augstākajām prioritātēm, taču gala lēmums vēl jāapstiprina ASV Kongresam.

Līdz šim “Patriot” sistēmas galvenokārt izmantotas sauszemes palaišanas iekārtās, tomēr plānotā iepirkuma apjoms liecina par iespējamu virzību uz to integrēšanu arī jūras platformās. Šo raķešu efektivitāte, tostarp spēja pārtvert Krievijas ballistiskos draudus un hiperskaņas raķetes “Kinzhal”, padarījusi tās īpaši pieprasītas Eiropā un Ukrainā. Vienlaikus piegādes kavējas ražošanas problēmu dēļ, ko vēl vairāk sarežģījis ASV konflikts ar Irānu.

Pieaugošais pieprasījums un ierobežotie krājumi radījuši diskusijas par “Patriot” sistēmu pārvietošanu un nodošanu sabiedrotajiem. Piemēram, Polija nesen atteikusies izvietot vienu no savām sistēmām Tuvajos Austrumos pēc Vašingtonas lūguma. Tikmēr Ukraina kopš pilna mēroga kara sākuma saņēmusi aptuveni 600 šādu raķešu, kas tiek intensīvi izmantotas Krievijas uzbrukumu atvairīšanai. Vienlaikus Kijiva meklē alternatīvus risinājumus, un vietējie ražotāji jau strādā pie līdzvērtīgas sistēmas izstrādes.