TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupantam Ukrainā piespriež mūža ieslodzījumu par karagūstekņa nošaušanu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš jau gadiem ilgi ieņēmis amatu, ir zaudējis Maskavas diktatora labvēlību, vēsta CNN.
Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova nepiedalīšanās Krievijas Drošības padomes sanāksmē izraisīja lielu ažiotāžu Maskavā un piespieda Kremli steigšus attaisnoties. Vairāk lasi šeit.
Lūk, kā tagad izskatās Pokrovska Dnipropetrovskas apgabalā — pilnīga iznīcība, izdegušas drupas un nāve visapkārt.
💔 This is what Pokrovske in the Dnipropetrovsk region looks like now — total destruction, burned-out ruins, and death everywhere pic.twitter.com/T2VeNJ761z
— NEXTA (@nexta_tv) November 7, 2025
Krievija šonakt uz Ukrainu palaida vairāk nekā 450 bezpilota lidaparātu un 45 dažāda veida raķetes, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Krievija uz Ukrainu palaida vairāk nekā 450 bezpilota lidaparātu un 45 dažāda veida raķetes. Un teroristu mērķi ir vieni un tie paši: ikdienas dzīve, dzīvojamās mājas, mūsu enerģētika, infrastruktūra," viņš sestdiena rakstīja platformā "Telegram".
Dnipro turpinās glābšanas operācija pēc Krievijas trieciena dzīvojamā ēkā. Vairāk lasi šeit.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite turpmāk plāno vairāk uzsvērt Rietumu aizsardzības alianses kodolspējas, to galvenokārt izmantojot kā Krievijas atturēšanas instrumentu.
"Ir svarīgi, lai mēs vairāk runātu ar mūsu sabiedrību par atturēšanu, izmantojot kodolieročus, lai gādātu, ka tā saprot, kā tā veicina mūsu vispārējo drošību," NATO ģenerālsekretārs sacīja laikraksta "Die Welt" svētdienas izdevumam.
Ukrainas bruņotie spēki nākuši klajā ar atjauninātu informāciju par kaujas lauka situāciju Doneckas apgabalā netālu no Pokrovskas un Mirnohradas.
Pokrovskā turpinās mērķtiecīgas operācijas, lai identificētu un iznīcinātu Krievijas spēkus. Ienaidnieks samazina savu kustību, gaidot pastiprinājumus, un mēģina mainīt uzbrukuma virzienu Mirnohradas apgabalā. Par to ziņo Ukrainas bruņoto spēku 7. gaisa desanta triecienkorpuss. Ukrainas karavīri ziņo par Pokrovskā notiekošo aktīvo meklēšanas un trieciena operāciju fāzi, kurā iesaistītas dažādas Aizsardzības spēku vienības. Vairāk lasi šeit.
Krievijas armija zaudē karavīrus milzīgā ātrumā, apstiprināti vairāk nekā 145 000 okupantu kritušie.
145 258 kritušie Krievijas okupācijas armijas karavīri — šādu skaitli novembra sākumā apstiprināja neatkarīgi pētnieki. Pēdējo divu nedēļu laikā sarakstam ir pievienoti gandrīz 5000 jauni bojāgājušie, kas ir divreiz vairāk nekā parasti. Vairāk lasi šeit.
Vislielākais Ukrainas kara bēgļu skaits ārpus Rīgas šā gada sākuma Latvijā bija reģistrēts Jelgavā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
2025. gada sākumā Rīgā bija reģistrēti 10 815 Ukrainas kara bēgļi, kam sekoja Jelgava ar 599 bēgļiem un Daugavpils ar 506 Ukrainas kara bēgļiem.
Kopumā Latvijā šā gada sākumā bija reģistrēti 17 457 Ukrainas kara bēgļi.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 8. novembra rītam sasnieguši 1 150 100 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1190 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 330 tankus, 23 544 bruņutransportierus, 34 321 lielgabalu un mīnmetēju, 1538 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1239 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 78 928 bezpilota lidaparātus, 3918 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 66 795 automobiļus un autocisternas, kā arī 3993 specializētās tehnikas vienības.
"Man šķiet, ka viņiem vajadzētu cienīt Ungāriju un ļoti, ļoti cienīt šo līderi, jo viņš rīkojies pareizi imigrācijas jautājumā," pauda Tramps.
"Paskatieties, kas ar imigrāciju noticis Eiropā. Cilvēki pārpludina Eiropu," norādīja ASV prezidents.
"Dodieties uz dažām valstīm, un tās tagad nav atpazīstamas tā dēļ, ko tās ir izdarījušas. Un Ungārija ir ļoti atpazīstama," klāstīja Tramps.
"Tā ir absurda pasaule, kādā mēs tagad dzīvojam Eiropā," savukārt sacīja Orbāns.
"Mēs esam vienīgā valdība Eiropā, kas sevi uzskata par kristīgu valdību. Visas pārējās valdības Eiropā būtībā ir liberāli kreisas valdības," apgalvoja Ungārijas premjers.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā “Sky News” sacīja, ka viens no viņa galvenajiem vēstījumiem ASV prezidentam Donaldam Trampam bijis – “ASV ir vajadzīga NATO.”
Stoltenbergs atzina, ka NATO sabiedroto vidū pastāv domstarpības, taču uzsvēra – alianse spēj sadarboties un turpināt atbalstīt Ukrainu. “Mums vienkārši jābūt vienotiem un jāturpina sniegt atbalstu Ukrainai – un tieši to sabiedrotie arī dara,” viņš sacīja.
Viņš arī norādīja, ka Trampa problēmas nav ar pašu NATO, bet gan ar dalībvalstīm, kas nemaksā savu taisnīgo daļu par Eiropas aizsardzību.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
