TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Paziņots, ar kādu eksotisku indi Krievija nogalināja opozicionāru Navaļniju

Viktors Orbāns 14. februārī paziņoja, ka “īstais drauds”, ar ko saskaras viņa valsts, nav Krievija, bet gan Eiropas Savienība, vēsta CNN.

Uzrunājot atbalstītājus, Orbāns salīdzināja ES ar represīvo Padomju režīmu, kas savulaik valdīja Ungārijā. Viņš noraidīja daudzu Eiropas līderu pausto viedokli, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins rada drošības apdraudējumu Eiropai.

Neilgi pirms Ženēvā paredzētajām Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju trīspusējām sarunām Maskava atkārtoti piedāvājusi izveidot Ukrainā starptautisku pārejas pārvaldi ANO vadībā.

Krievija ir gatava apspriest Ukrainas ārējo pārvaldi ar ASV, Eiropu un citām valstīm, Maskavas propagandas ruporam TASS svētdien paziņojis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Mihails Galuzins.

Krievijas tehnoloģiju uzņēmums "Yandex", kas atrodas Kremļa kontrolē, savā karšu platformā sācis mērķtiecīgi izpludināt (lietot "blur" efektu) kapsētu attēlus. Šāda rīcība tiek skaidrota kā mēģinājums neļaut sabiedrībai un pētniekiem vizuāli novērtēt straujo apbedījumu skaita pieaugumu kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā.

Krievijā dati par armijas zaudējumiem ir oficiāls valsts noslēpums, un patiesais bojāgājušo skaits tiek rūpīgi slēpts. Lai gan oficiālu skaitļu nav, neatkarīgie analītiķi lēš, ka tie ir simtiem tūkstošu karavīru, kas ir lielākais zaudējumu apjoms Krievijas modernajā vēsturē. 

 Krievija iegūst vairāk pie sarunu galda nekā kaujas laukā, svētdien brīdinājusi Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Kaja Kallasa.

"Krievija nav lielvara. Pēc vairāk nekā desmitgades konflikta, ieskaitot četrus gadus pilna mēroga karu Ukrainā, Krievija knapi pavirzījusies aiz 2014. gada frontes līnijas," uzstājoties ar runu ikgadējā Minhenes Drošības konferencē, norādīja Kallasa. "Un par kādu cenu? 1,2 miljoni upuru."

Viņa piebilda, ka tagad Krievija ir salauzta, tās ekonomika ir sagrauta, atslēgta no Eiropas enerģētikas tirgiem un pašas tās pilsoņi bēg no savas valsts. Neskatoties uz to, Krievija joprojām izvirza nereālistiskas prasības.

ES diplomātiskā dienesta vadītāja uzsvēra, ka lielākie draudi, ko šobrīd rada Krievija, ir faktā, ka Maskava lielākus panākumus gūst pie sarunu galda nekā kaujas laukā.

Ja tiek ierobežots Ukrainas armijas skaitliskais sastāvs, tad jāierobežo arī Krievijas armija, komentējot tā dēvēto ASV miera plānu, norādīja Kallasa, piebilstot, ka Maskavai jākompensē zaudējumi, ko tā nodarījusi Ukrainai.

Nav pieļaujama krievu kara noziedznieku amnestija, bet nolaupītajiem ukraiņu bērniem jāatgriežas dzimtenē, uzsvēra ES pārstāve, piebilstot, ka tas ir mazākais, kam Krievijai jāpiekrīt, ja tā patiesi vēlas panākt mieru.

Taču, ņemot vērā to, ka Eiropa nesaskata Kremļa gatavību sarunām, tā turpinās pārapbruņošanos, piebilda Kallasa.

Ukrainas Aizsardzības spēki Zaporižjas apgabalā un citos Dienvidu frontes sektoros izvērsuši taktiskas pretuzbrukuma operācijas, gūstot panākumus vairākos stratēģiski svarīgos punktos, ziņo militārais eksperts Aleksandrs Kovaļenko. Pēc viņa teiktā, ukraiņu spēki izmantojuši Krievijas vienību sakaru un koordinācijas problēmas, kas radušās pēc piekļuves bloķēšanas "Starlink" termināļiem.

Kā norāda Kovaļenko, pāreja pie lokāliem pretuzbrukumiem kļuvusi iespējama arī Krievijas spēku izsīkuma dēļ. 

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs svētdien oficiāli apstiprinājis triecienu naftas terminālim "Tamanneftegaz", kas Krievijas Krasnodaras novadā. Operācijas rezultātā objekta teritorijā fiksēts ugunsgrēks, un pašlaik tiek precizēti nodarīto bojājumu apmēri.

Ģenerālštāba paziņojumā uzsvērts, ka uzbrukums veikts kā daļa no mērķtiecīgiem pasākumiem Krievijas agresora uzbrukuma un ekonomiskā potenciāla mazināšanai. Ukrainas Aizsardzības spēku vienības turpina dot triecienus svarīgiem militāriem un stratēģiskiem objektiem gan pretinieka teritorijas dziļumā, gan uz laiku okupētajās teritorijās.

Tāpat tiek ziņots, ka aizvadītajā diennaktī okupētajā Krimā Krievijas spēki zaudējuši vēl vienu pretgaisa aizsardzības sistēmu "Pancir-S1". Militārie analītiķi norāda, ka sistemātiski triecieni pret naftas pārstrādes un uzglabāšanas infrastruktūru būtiski sarežģī Krievijas armijas loģistiku un degvielas piegādes frontes vienībām.

Krievijā sākta novecojušu tanku modeļu T-72A modernizācija. Tas liecina, ka ir izsmeltas modernāku modifikāciju rezerves. 

 Analizējot Krievijas propagandas televīzijas sižetus, konstatēts, ka T-72A modeļus aprīko ar dinamiskās aizsardzības sistēmām "Relikt". Tāpat uz veco tanku korpusiem tiek uzstādīti papildu aizsardzības moduļi virs kāpurķēdēm, mēģinot pielāgot tos mūsdienu karadarbības apstākļiem.

Eksperti norāda, ka šāda rīcība skaidri apliecina modernāku T-72B sērijas tanku krājumu beigšanos Krievijas noliktavās. Kopš iebrukuma sākuma Krievija ir zaudējusi tūkstošiem  bruņutehnikas vienību, un pašreizējās ražošanas jaudas nespēj segt zaudējumus.

Pašreizējā situācijā NATO dalībvalstis nav gatavas tiešai militārai sadursmei ar Krievijas armiju, intervijā "Radio NV" pauda militārais eksperts Valentīns Badraks. Pēc viņa teiktā, Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu izšķirties par uzbrukumu Eiropai jau tuvākā gada vai pusotra laikā, iespējams, pat 2026. gadā.

Eksperts norādīja uz 2025. gada maijā Igaunijā notikušajām NATO mācībām, kurās Ukrainas karavīri esot identificējuši nopietnus trūkumus alianses gatavībā. Badraks uzsvēra, ka Rietumu armijas pašlaik atpaliek no Ukrainas aizsardzības tehnoloģiju, plānošanas un operāciju īstenošanas ziņā, ko lielā mērā noteicis Ukrainas kara eksistenciālais raksturs.

Kā vienu no iespējamajiem scenārijiem eksperts minēja "viltīgu iespēju" veikt hibrīda uzbrukumu, piemēram, Igaunijas pilsētai Narvai vai bloķēt kādu no Baltijas ostām. Šādas operācijas varētu tikt īstenotas, izmantojot "zaļos cilvēciņus" vai vietējos prokrieviskos tīklus, lai sākotnēji radītu iespaidu par iekšējiem nemieriem.. Badraks pauda viedokli, ka pat bez ASV iesaistes Eiropas valstis psiholoģiski nav gatavas lieliem personālsastāva zaudējumiem un intensīvai karadarbībai uz sauszemes.

Naktī uz svētdienu Ukrainas nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) un Specializētā pretkorupcijas prokuratūra (SAP) robežas šķērsošanas brīdī vilcienā aizturējusi bijušo Ukrainas enerģētikas ministru Hermanu Haluščenko, kas mēģināja atstāt valsti, informējis avots politiskajās aprindās.

Robežsargiem bija NABU un SAP norādījums sniegt informāciju gadījumā, ja Haluščenko mēģinātu šķērsot robežu.

SAP apstiprinājusi, ka Haluščenko, kas pagājušā gadā, izceļoties plašam korupcijas skandālam Ukrainas enerģētikas sektorā, atkāpās no amata, ir aizturēts.

Naktī uz svētdienu Krievijas okupācijas spēki veikuši masveida bezpilota lidaparātu uzbrukumu Odesai, nodarot būtiskus postījumus civilajai un transporta infrastruktūrai.

Kā informēja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests, uzbrukuma laikā tika bojāta dzelzceļa depo teritorijā esoša ēka un aizdegās vagoni-cisternas ar degvielu. Atkārtota trieciena rezultātā notika degvielas noplūde, kas izraisīja vēl mērogā lielāku ugunsgrēku. Notikuma vietā strādāja vairāk nekā 100 glābēju, kuriem izdevās liesmas lokalizēt un likvidēt. Ukrainas vicepremjers Oleksijs Kuleba uzsvēra, ka dzelzceļnieki uzbrukuma brīdī atradās patvertnēs, tāpēc cietušo personālu vidū nav.

Odesas militārās administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks ziņoja, ka trieciena viļņa rezultātā bojāts iestiklojums vairākās dzīvojamās mājās un izglītības iestādēs. Tāpat pilsētā fiksēti plaši elektroenerģijas un ūdensapgādes traucējumi.  Avārijas atslēgumu dēļ bez ūdens palikuši vairāki pilsētas rajoni.

Ukrainas Gaisa spēki ziņo, ka naktī virs Ukrainas kopumā tika palaisti 83 trieciendroni, no kuriem pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt vai neitralizēt 55. Amatpersonas uzsver, ka Krievija mērķtiecīgi turpina uzbrukt Ukrainas loģistikas un enerģētikas sistēmām, lai vājinātu valsts eksporta spējas un radītu humanitāro spiedienu uz iedzīvotājiem.