TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Irāna apgalvo, ka Kijiva ir sniegusi palīdzību Izraēlai, vēsta "the New Voice of Ukraine".

Vairāk lasi šeit. 

Polijas iznīcinātāji naktī uz sestdienu pacēlās gaisā Krievijas raķešu triecienu Ukrainai dēļ, savukārt sauszemes izlūkošanas un pretgaisa aizsardzības sistēmām tika noteikts augsts trauksmes līmenis, paziņoja Polijas Bruņoto spēku operacionālā pavēlniecība.

Lasi vairāk šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 278 430 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 810 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 777 tankus, 24 212 bruņutransportierus, 38 421 lielgabalu un mīnmetēju, 1686 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1332 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 177 286 bezpilota lidaparātus, 4403 spārnotās raķetes, 31 kuģi un ātrlaivu, divas zemūdenes, 83 403 automobiļus un autocisternas, kā arī 4088 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas triecienos Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināti četri cilvēki un ievainoti vismaz 15 cilvēki, Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Mikola Kalašniks, vēsta LETA. 

Kā viņš paziņoja platformā "Telegram", trīs no cietušajiem ir smagā stāvoklī, divus operē.

Kalašniks informēja, ka Krievijas kārtējā masveida raķešu un dronu uzbrukumā Kijivas apgabalā ir izcēlušies ugunsgrēki un bojāta civilā infrastruktūra.

Viņš uzsvēra, ka ienaidnieks uzbrūk reģiona apdzīvotajām vietām - dzīvojamām ēkām, izglītības iestādēm, uzņēmumiem un kritiskajai infrastruktūrai. Vislielākie postījumi reģistrēti Obuhivas un Brovari rajonos. Pašlaik ir saņemta informācija par aptuveni 30 bojātiem objektiem.

Uzbrukuma sekas tiek reģistrētas četros apgabala rajonos.

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā telekanālam "Fox News" paziņoja, ka ASV par droniem zin vairāk nekā jebkurš cits pasaulē un Savienotajām Valstīm Ukrainas palīdzība pret dronu aizsardzību neesot nepieciešama.

"Nē, mums aizsardzībā pret droniem [Ukrainas] palīdzība nav vajadzīga," sacīja Tramps. "Mēs par droniem zinām vairāk nekā jebkurš cits. Patiesībā mums ir labākie droni pasaulē," sacīja Tramps.

Jau ziņots, ka Kijiva ir nosūtījusi uz ASV un Tuvo Austrumu reģionu savus specīalistus, kas dalās ar savu kauju pieredzi un tehnoloģijām, lai cīnītos pret Irānas trieciendroniem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paziņoja, ka Kijivas palīdzību jau lūgušas vairāk nekā desmit valstis. Iepriekš viņš teica, ka Ukrainas speciālisti ir nosūtīti uz Saūda Arābiju, Kataru un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Pirms nedēļas Zelenskis pavēstīja, ka ASV patlaban notiekošā Irānas kara laikā lūgušas Ukrainai palīdzību aizsardzībā pret droniem "Shahed". "Mēs saņēmām lūgumu no Savienotajām Valstīm par konkrētu atbalstu aizsardzībai pret šahediem Tuvo Austrumu reģionā," 5. martā platformā "X" pauda Zelenskis.

"Es devu norādījumus sniegt nepieciešamos līdzekļus un nodrošināt Ukrainas speciālistu klātbūtni, kas var garantēt nepieciešamo drošību," piebilda prezidents. "Ukraina palīdz partneriem, kas palīdz nodrošināt mūsu drošību un aizsargāt mūsu cilvēku dzīvības," norādīja Zelenskis.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) aizturējis Maskavas savervētu vīrieti, kas bija iesaistīts "Azov" bataljona dibinātāja Andrija Bilecka slepkavības plānošanā.

Maskavas savervētajam Ukrainas karavīram, Harkivas apgabala dronu operatoram, vajadzēja sniegt Krievijas armijai informāciju par Bilecka ierašanos savā dienesta vietā un nodot viņa koordinātes. Bilecki bija plānots nogalināt raķešu un bumbu triecienā.

Sazvērestībā iesaistītais karavīrs aizturēts, viņš tiek apsūdzēts valsts nodevībā, un viņam var tikt piespriests mūža ieslodzījums, norādīja SBU. Bileckis pašlaik komandē 3. armijas korpusu, kas tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem Ukrainas formējumiem.

Viņš savulaik dibinājis brīvprātīgo bataljonu "Azov", kas vēlāk tika pārveidots par Ukrainas Nacionālās gvardes pulku. Bileckis ir viens no atpazīstamākajiem Ukrainas Bruņoto spēku komandieriem, un viņa vārds parādās prezidenta amata un parlamenta kandidātu reitingos.

Krievija iekļāvusi "ārvalstu aģentu sarakstā" bijušā PSRS līdera Ņikitas Hruščova mazmazmeitu - ASV akadēmiķi Ņinu Hruščovu.

Sarakstā jau iekļauti 1164 cilvēki, ko Krievija uzskata par kaitējošu Putina režīmam, jeb, kas, pēc Kremļa domām izplata dezinformāciju vai publiski iestājas pret Krievijas politiku. 62 gadus vecā Ņina Hruščova strādā par profesori Ņujorkas "The New School" universitātē, un ir apmeklējusi Krieviju arī pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

Viņas vectēvs Ņikita Hruščovs vadīja PSRS no 1953. līdz 1964. gadam, kad tika gāzts no amata. Hruščovs ir pazīstams ar to, ka 1956. gada kongresā izteica kritiku pret Staļina režīmu. "Tas man nebija pārsteigums," par savu iekļūšanu sarakstā pauda Hruščova, norādot, ka ir savādi vērot, ka Krievijas atgriežas pie Staļina laikmeta izpausmēm. "Kad Staļins atgriežas, Hruščovs pazūd," viņa piebilda.

Eiropadomes prezidents Antoniu Košta piektdien nosodīja ASV lēmumu mīkstināt Krievijas naftai noteiktās Savienoto Valstu sankcijas, norādot, ka ASV lēmums ir "ļoti satraucošs, jo tas ietekmē Eiropas drošību".

Vašingtona uz laiku ir atļāvusi pārdot Krievijas naftu, kas atrodas tankkuģos jūrā, šādi cenšoties ierobežot naftas cenu kāpumu, ko izraisījis Izraēlas un ASV karš ar Irānu.

Lēmums par Krievijas naftai noteikto sankciju mazināšanu izsaucis pretestību no daudzu rietumvalstu puses, kas norāda, ka ieņēmumi var tikt izmantoti, lai finansētu Krievijas karu pret Ukrainu.

"ASV vienpusējais lēmums atcelt sankcijas ir ļoti satraucošs, jo tas ietekmē Eiropas drošību," platformā "X" pauda Košta.

"Ekonomiskā spiediena palielināšana uz Krieviju ir izšķiroša, lai tā piekristu nopietnām sarunām par taisnīgu un ilgstošu mieru," norādīja Eiropadomes prezidents.

"Sankciju vājināšana palielina Krievijas resursus agresijas kara veikšanai pret Ukrainu," piebilda Košta.

ASV un Izraēlas triecieni Irānai un Teherānas atbildes uzbrukumi Persijas līča reģionā ir gandrīz apturējuši tranzītu caur stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, izraisot globālo naftas cenu kāpumu.

Krievija no tā ir guvusi labumu, jo augstās cenas palīdz Maskavai uzlabot budžeta situāciju.

Eiropas Komisijas (EK) preses sekretāre Paula Piņu piektdien preses konferencē sacīja, ka kopš Irānas kara sākuma Maskava ir guvusi 150 miljonus dolāru dienā papildu ieņēmumos no naftas pārdošanas.

"Nav pienācis laiks mīkstināt sankcijas pret Krieviju," sacīja EK pārstāve, raksturojot Kremli kā "iespējams, lielāko ieguvēju" no Irānas kara.

Eiropas Savienība (ES) 2022. gadā aizliedza Krievijas jēlnaftas importu pa jūru, savukārt cauruļvadu eksports caur Ukrainu uz Ungāriju un Slovākiju kopš janvāra ir faktiski bloķēts.

Krievijas armijas zaudējumu apjoms karā pret Ukrainu jau trīs mēnešus pārsniedz karam piesaistīto jauniesaukto skaitu, platformā "Facebook" piektdien pavēstīja Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Kremlis negrasās pārtraukt uzbrukuma darbības, neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem kaujaslaukā, norādīja virspavēlnieks.

Sirskis nule ticies ar Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieku Mikaelu Klāsonu.

Tikšanās gaitā viņi pārrunāja operatīvo situāciju 1200 kilometru garajā frontē, kā arī Ukrainas armijas vajadzības pēc ieročiem un militārās tehnikas.

Sirskis pateicās Zviedrijai par atbalstu Ukrainai un palīdzību Aizsardzības spēkiem, cita starpā arī par 21. militārās palīdzības paketi, kas ietver modernu pretgaisa aizsardzības aprīkojumu, tālās darbības triecienu sistēmas "Deep Strike" un munīciju.

Zviedrija arī piedalās vairākās starptautiskās koalīcijās Ukrainas atbalstam.

Sirskis uzsvēra, ka pastiprināta sadarbība ar NATO partneriem veicina jaunas drošības arhitektūras veidošanu visai Eiropai un palielina spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu karu.

Zviedrijas varasiestādes apturējušas tankkuģi "Sea Owl I", par ko radušās aizdomas, ka tas ir Krievijas ēnu flotes kuģis, pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Kuģa kapteinis ir Krievijas pilsonis, un viņš aizturēts.

"Sea Owl I" tika pārmeklēts pie Trelleborgas, Zviedrijas dienvidu piekrastē.

Prokuratūra uzsāka izmeklēšanu saistībā ar "aizdomām par viltošanu, smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un jūras tiesību pārkāpumiem".

"Dienas gaitā mēs turpinājām kuģa pārmeklēšanu un nopratinājām apkalpes locekļus," teikts paziņojumā.

Kuģa kapteini paredzēts vēlreiz nopratināt nedēļas nogalē.

Zviedrijas krasta apsardze paziņoja, ka tankkuģis, kas kuģoja ar Komoru karogu, pēdējos gados pārvadājis naftas produktus starp Krieviju un Brazīliju un bija ceļā uz Krieviju.

Krievijas vēstnieks Stokholmā piektdien Zviedrijas Radio apliecināja, ka kuģa apkalpei tiks sniegta "visa nepieciešamā konsulārā palīdzība".

Zviedrijas krasta apsardze un policija pagājušo piektdien aizturēja kravas kuģi "Caffa" ar viltotiem reģistrācijas dokumentiem.

Patlaban kuģis ir noenkurots pie Trelleborgas.

Zviedrijas Transporta aģentūra drošības trūkumu dēļ noteica kuģim darbības aizliegumu.

Kapteinis arestēts aizdomās par dokumentu viltošanu.