TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

ASV un Ukrainas delegāciju sarunās, kas vakar un šodien notika Floridā, panākts progress, platformā "X" svētdien pauda ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs.

Sarunās Floridā galvenā uzmanība tika pievērsta "turpmākai plaisu pārvarēšanai un atlikušo jautājumu risināšanai, un tajās tika panākts izrāviens svarīgā humānā jautājumā", norādīja Vitkofs.

Tramps vairākkārt mudinājis Ukrainu uz kompromisiem, lai izbeigtu 2022. gada februārī Krievijas sākto pilna mēroga karu.

Krievijas valdība gatavo iespējamo 10 % samazinājumu visiem „neizšķirīgajiem” izdevumiem šā gada budžetā, ziņoja avoti aģentūrai Reuters.

Tomēr galīgais lēmums būs atkarīgs no tā, cik ilgtspējīgs būs naftas cenu kāpums, ko izraisījis karš Irānā, norādīja avots.

Krievija saskaras ar dubultu triecienu – samazinās budžeta ieņēmumi no enerģijas pārdošanas un notiek ekonomikas palēnināšanās, kas ietekmē nodokļu ieņēmumus no citām ekonomikas nozarēm.

Aizvadītajā nedēļā diviem jauniešiem uzrādītas apsūdzības par ļaunprātīgu dedzināšanu Krievijas interesēs. Abi vīrieši pagājušā gada augustā aizdedzinājuši dzelzceļa releja un sadales skapjus, kā arī privātam uzņēmumam piederošu lokomotīvi. Dedzināšanas uzdotas par notikušām Ukrainā un safilmētie video izmantoti kara propagandai. LTV raidījums “de facto” noskaidroja, ka viens no apsūdzētajiem ir hokeja aizsargs, kurš pagājušajā sezonā spēlēja Kijivas hokeja komandā. 

Plašāk lasīt šeit. 

Deviņas dzinēja atteices tikai trīs nedēļu laikā, visām ar vienādu brīdinājumu — „metāla skaidas eļļā” vai „zems eļļas spiediens” — Su-34 kaujas bumbvedējos, Su-30SM2 iznīcinātājos un Il-76 militārajos kravas lidaparātos bāzēs visā Krievijā. Vienam Su-30SM2 divas reizes piecu dienu laikā iedarbojās viens un tas pats trauksmes signāls, abas reizes par to pašu dzinēju, un abas reizes tas nolaidās ar vienu dzinēju Millerovo.

16. martā Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka uzņēmumam „Jugnefteprodukt“ Labinskā, Krievijas dienvidos. Satelītattēli tagad liecina, ka 18 cisternas ir bojātas vai iznīcinātas 500 km attālumā no frontes līnijas reģionā, kas tieši apgādā ar degvielu Krievijas bruņotos spēkus Ukrainas dienvidos.

Tajā pašā nedēļā, kad Krievija uz Ukrainu palaida gandrīz 1550 bezpilota lidaparātus un vairāk nekā 1260 vadāmas bumbas, tā pārdeva arī vairāk naftas nekā pēdējo mēnešu laikā — jo Trampa administrācija piešķīra 30 dienu sankciju atbrīvojumu, lai nomierinātu globālos enerģētikas tirgus pēc tam, kad ASV un Izraēlas karš bija izraisījis naftas cenas kāpumu virs 119 dolāriem par barelu.

Pirms kara ar Irānu Krievijas jēlnaftas cena bija par 10–20 % zemāka nekā Brent. Pēc atbrīvojuma piešķiršanas šī atlaide pilnībā izzuda.

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto gadiem ilgi informē savu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu par Eiropas Savienības (ES) sanāksmju detaļām, vēsta laikraksts "Washington Post".

"Katrā ES sanāksmē jau gadiem ilgi Maskava būtībā bija pie galda", pateicoties Ungārijas ministra ciešajām saitēm ar Lavrovu, laikraksts citē vārdā neminētu Eiropas drošības amatpersonu.

Sijārto regulāri "ES sanāksmju pārtraukumos zvanīja pa telefonu, lai sniegtu savam Krievijas kolēģim Sergejam Lavrovam "tiešraides reportāžas par apspriesto" un iespējamiem risinājumiem", sacījis avots.

Kad Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis platformā "X" uz publikāciju norādīja Sijārto, Ungārijas ministrs "Washington Post" materiālu nodēvēja par "viltus ziņām".

Tā ir daļa no centieniem ietekmēt ungārus pirms aprīlī gaidāmajām vēlēšanām, apgalvoja ministrs.

Ziņai, ka "Orbāna cilvēki" informējuši Kremli par ES notiekošo, nevajadzētu būt pārsteigumam, savukārt norādīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

"Mums jau sen bijušas aizdomas par to," platformā "X" pauda Tusks. "Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es runāju tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams, un saku tikai tik daudz, cik ir nepieciešams."

Krievijas uzbrukumos Ukrainā pēdējās diennakts laikā nogalināti vismaz seši civiliedzīvotāji un vēl vismaz 29 ievainoti, ziņo reģionālās amatpersonas. Ukrainas pretgaisa aizsardzība naktī notrieca 127 no 139 Krievijas palaistajiem droniem, tomēr daļa no tiem sasniedza mērķus un radīja postījumus vairākās vietās.

Dņipropetrovskas apgabalā dzīvību zaudēja divi cilvēki, bet vēl seši, tostarp bērns, tika ievainoti dronu un artilērijas uzbrukumos. Sumos Krievijas spēki īstenoja tā saukto “dubulttriecienu”, mērķējot uz pirmās palīdzības sniedzējiem — tika bojāta ugunsdzēsēju automašīna, taču darbinieki necieta. Tikmēr Zaporižjas apgabalā uzbrukumos nogalināti divi cilvēki un ievainoti vēl astoņi, un kopumā 24 stundu laikā veikti ap 700 triecienu 39 apdzīvotās vietās.

Uzbrukumi skāruši arī citus reģionus — Harkivas apgabalā ievainots viens cilvēks un bojāta civilā infrastruktūra, Doneckas apgabalā nogalināts viens cilvēks un seši ievainoti, bet Hersonas apgabalā dzīvību zaudējis viens iedzīvotājs un trīs ievainoti. Uzbrukumos cietušas dzīvojamās ēkas, elektrolīnijas un citi svarīgi objekti.

Kijivā 22. martā vairākos rajonos tika pārtraukta elektroapgāde pēc bojājuma objektā, kas iepriekš smagi cietis Krievijas uzbrukumos. Bez elektrības palika daļa Dņiprovskas un Darnickas rajonu iedzīvotāju, kā arī teritorijas Brovaru rajonā Kijivas apgabalā. Ukrainas lielākais privātais enerģētikas uzņēmums DTEK paziņoja, ka tiek veikti darbi, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu elektroapgādi.

Elektroapgādes traucējumi seko vienai no smagākajām kara ziemām, kad Krievijas uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai, apvienojumā ar stipru salu, noveda valsti līdz humanitārās krīzes robežai. Trīs ziemas mēnešu laikā Krievija veikusi vairāk nekā 14 600 aviobumbu triecienus, palaidusi simtiem raķešu un gandrīz 19 000 dronu, liecina Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dati.

Atkārtotie triecieni būtiski noslogojuši Kijivas energosistēmu — temperatūrai noslīdot līdz pat –25 °C, daudzi iedzīvotāji palika bez apkures vairākas dienas. Plašie postījumi un sarežģītie remonta darbi piespieda varasiestādes pāriet uz ārkārtas elektroenerģijas atslēgumiem, kas dažviet ilga vairāk nekā astoņas stundas, īpaši smagi skarot pilsētas austrumu daļu.

Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjas frontē, karš arvien vairāk tiek vadīts no gaisa — ar dronu palīdzību. Izlūkošanas vienības nepārtraukti novēro pretinieka kustības, nosaka mērķus un koordinē triecienus, padarot kaujas lauku par vidi, kur izšķiroša nozīme ir redzamībai, laikam un reakcijas ātrumam. Droni ir mainījuši pašu kara būtību — attālums vairs negarantē drošību, bet robeža starp fronti un aizmuguri kļūst arvien neskaidrāka.

Nelielās komandās strādājošie operatori no zemē izraktām patvertnēm kontrolē dronus, kas spēj atklāt pat nelielas kustības — cilvēkus, tehniku vai pat siltuma signālus. Viņu savāktā informācija tiek nekavējoties nodota tālāk artilērijai vai triecienvienībām. Tajā pašā laikā arī pretinieks pielāgojas — krievu karavīri arvien biežāk pārvietojas mazās grupās, izmantojot brīžus, kad droni nomaina baterijas vai maina pozīcijas. Zaudējumi ir lieli, taču virzība uz priekšu turpinās.

Karavīri uzsver, ka mūsdienu karš ir kļuvis par tehnoloģiju un cilvēkresursu sacensību — dronu pietiek, bet trūkst operatoru. Daudzi no viņiem pirms kara strādāja civilās profesijās, bet tagad vada izlūkošanas operācijas un koordinē triecienus no attāluma. Viņi uzskata, ka šis konflikts vēl ilgi nebeigsies un ka Eiropai jāgatavojas plašākam karam. “Tas ir dronu karš,” saka viens no karavīriem, uzsverot — izdzīvo tie, kurus neredz.