TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar raķeti un 120 droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Simtiem aktīvistu 22. februārī pulcējās Nacionālajā alejā Vašingtonā, lai ar gājienu atzīmētu ceturto gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ziņo CNN.
Gājiena dalībnieki devās Krievijas vēstnieka ASV rezidences virzienā, aicinot stiprināt Savienoto Valstu atbalstu Kijivai pirms 24. februāra – iebrukuma gadadienas.
Jauna sarunu kārta par iespējām izbeigt Ukrainas karu, kurā piedalītos Ukrainas un Krievijas delegācijas, varētu notikt trīs nedēļu laikā, intervijā telekanālam "Fox News" paziņoja ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs.
Viņš pieļāva iespēju, ka šajās sarunās varētu tikt panākta vienošanās par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanos, kurā, iespējams, piedalītos arī Tramps.
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 48 raķetēm, no kurām 22 bija ballistiskās raķetes, un 297 droniem, svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Notriektas 33 raķetes, no tām astoņas ballistiskās raķetes. Arī 274 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti 14 raķešu un 23 trieciendronu trāpījumi 14 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nokrišana piecās vietās.
Krievijas raķete naktī uz svētdienu trāpījusi ASV uzkodu, saldumu un dzērienu ražošanas uzņēmuma "Mondelez" ražotnei Ukrainas Sumu apgabala Trostjanecā, paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Raķete trāpījusi vienā no ražotnes korpusiem. Cietušo nav, platformā "X" pavēstīja Sibiha.
Krievijas dronu un raķešu triecienā naktī uz svētdienu Kijivas apgabalā nogalināts viens cilvēks un seši ievainoti, paziņoja Ukrainas amatpersonas.
Nodarīti postījumi piecos rajonos.
Fastivas rajonā sapostītas piecas privātmājas. Nogalināts vīrietis, pieci cilvēki ievainoti.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 259 780 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 890 iebrucēji.
Sprādzienos Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā naktī uz svētdienu nogalināta policiste un ievainoti 15 cilvēki, pavēstīja amatpersonas, kas notikušo nosauca par teroraktu.
Pēc Ļvivas apgabala prokuratūras sniegtajām ziņām, plkst. 0.30 pēc vietējā laika, kas vienāds ar Latvijas laiku, policija saņēma ziņojumu par ielaušanos veikalā, kas atrodas pilsētas centrā.
"Pēc patruļpolicijas ekipāžas ierašanās notikuma vietā notika sprādziens. Ierodoties otrajai ekipāžai, notika vēl viens sprādziens," teikts prokuratūras paziņojumā.
Ukraina atguvusi vēl divus bērnus no Krievijas okupētās Hersonas apgabala, 21. februārī paziņoja Hersonas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins. Līdz ar to šogad no šī reģiona izdevies atgūt jau 31 bērnu. Viens no šiem bērniem ir 17 gadus veca meitene, kuras mājās nelikumīgi iebrukuši Krievijas karavīri, pārmeklējuši viņas ierīces un draudējuši ar ieročiem.
Saskaņā ar Prokudina teikto, karavīri piedraudējuši meiteni nosūtīt uz internātskolu, bet viņas māti – uz tā dēvēto “pagrabu”. “Par laimi, tagad bērni un viņu ģimenes ir drošībā un saņem nepieciešamo palīdzību ‘Hope and Recovery’ centros,” viņš piebilda. Bērnu atgriešana notikusi iniciatīvas “Bring Kids Back UA” un organizācijas “Save Ukraine” ietvaros, kas meklē un nogādā mājās bērnus no okupētajām teritorijām un Krievijas.
Saskaņā ar Ukrainas datubāzi “Kara bērni”, kopš 2022. gada februāra no okupētajām teritorijām uz Krieviju vai tās kontrolētām teritorijām aizvesti vismaz 20 000 Ukrainas bērnu, bet reālais skaits varētu būt daudz lielāks. Ombuds Dmytro Lubinets lēš, ka nolaupīto bērnu skaits var sasniegt 150 000, savukārt prezidenta pilnvarotā bērnu tiesību jautājumos Darja Herasimčuka min pat 200 000–300 000. Līdz šim Ukrainā izdevies atgriezt 2 003 bērnus, bet vismaz 684 bērni ir nogalināti un 2 369 ievainoti. 2023. gadā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva aresta orderus pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un bērnu tiesību komisāri Mariju Ļvovu-Belovu par viņu lomu valsts atbalstītajās bērnu nolaupīšanās.
Ukrainas Bruņotie spēki naktī uz 21. februāri ar tālas darbības spārnotajām raķetēm “Flamingo” devuši triecienu Votkinskas mašīnbūves rūpnīcai Krievijas Udmurtijas Republikā, apstiprināja Ukrainas Ģenerālštābs. Šī valsts aizsardzības nozares rūpnīca ir viens no svarīgākajiem Krievijas raķešu ražošanas centriem, kur tiek izgatavotas īsās darbības ballistiskās raķetes “Iskander-M”, ko bieži izmanto uzbrukumos Ukrainai, kā arī starpkontinentālās ballistiskās raķetes. Pastāv aizdomas, ka tur tiek ražota arī jaunā “Oreshnik” ICBM. Ģenerālštābs paziņoja, ka uzņēmuma teritorijā fiksēts ugunsgrēks un postījumu apmērs tiek precizēts.
Neatkarīgais Krievijas “Telegram” kanāls “Astra” ziņoja, ka uzbrukumā ievainoti vismaz 11 cilvēki. Vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos publicēja video ar sprādzieniem un melniem dūmiem virs rūpnīcas, kā arī ziņoja par izsistiem logiem tuvējās ēkās. Udmurtijas Republikas vadītājs Aleksandrs Brečalovs apstiprināja, ka reģionā trāpīts kādam objektam, taču konkrētu mērķi nenosauca. Saskaņā ar “Astra” datiem, varētu būt bojātas divas rūpnīcas cehu ēkas. Ukrainas puse arī ziņoja par triecieniem gāzes pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, degvielas noliktavai okupētajā Doneckā, dronu darbnīcai un militārai noliktavai Zaporižjas apgabalā.
“Flamingo” spārnotajām raķetēm tiek piedēvēts darbības rādiuss līdz 3 000 kilometru un aptuveni 1 150 kilogramu smaga kaujas galviņa. Neilgi pirms uzbrukuma uzņēmuma “Firepoint” līdzīpašnieks Deniss Štiljermans publicēja video ar raķetes palaišanu, norādot: “Bez konteksta. Konteksts – vēlāk,” un vēlāk pārpublicēja Ģenerālštāba apstiprinājumu. Votkinskas rūpnīca pilna mēroga kara laikā paplašinājusi ražošanu, apejot sankcijas un importējot aprīkojumu caur trešajām valstīm. Tieši šeit ražotās “Iskander” raķetes izmantotas arī uzbrukumā Sumiem, kur tika nogalināti 34 cilvēki, tostarp divi bērni.
Ukrainas Bruņotie spēki 21. februārī devuši triecienus Krievijas kuģiem, lidmašīnām un artilērijas vienībām okupētajā Krimā un Zaporižjas apgabala okupētajā daļā, paziņoja Ukrainas Ģenerālštābs. Netālu no Sevastopoles tika trāpīts diviem Krievijas robežapsardzes kuģiem “Project 22460 Hunter”, kas pieder pie “Rubin” klases kuģiem un paredzēti cīņai pret virszemes un gaisa draudiem. Ģenerālštābs neprecizēja, vai uzbrukumā izmantoti jūras droni.
Krimas ziemeļu daļā Ukrainas spēki trāpīja divām padomju laika Be-12 “Čaika” lidmašīnām, kas atradās Jevpatorijas aviācijas remonta rūpnīcā. Šīs amfībijas tipa pretzemūdeņu lidmašīnas ir aprīkotas ar sistēmām zemūdeņu atklāšanai un iznīcināšanai un iepriekš izmantotas operācijās virs Melnās jūras. Postījumu apmērs vēl tiek izvērtēts. Ģenerālštābs uzsvēra, ka Ukrainas Aizsardzības spēki “turpina sistemātiski samazināt agresora kaujas potenciālu, liedzot tam iespēju veikt ofensīvas operācijas”.
Savukārt Zaporižjas apgabalā tika iznīcināta Krievijas daudzlādiņu reaktīvās artilērijas sistēma “Tornado-S”, ko uzskata par Krievijas analogu HIMARS sistēmai. Tā spēj raidīt augstas precizitātes raķetes līdz 120 kilometru attālumā un izmantota uzbrukumos Ukrainas frontes tuvumā esošajām pilsētām. Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts “Madjar” Brovdi norādīja, ka “Tornado” sistēmas ir “murgs Harkivai, Zaporižjai, Sumiem, Hersonai, Nikopolai un citām mierīgām Ukrainas pilsētām”.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
