Popi salauž Krievijas Centrālo banku, banknotes dizainu pārveidos

Bankas mājas lapā publicēta lakoniska preses relīze. “Pašlaik pieņemts lēmums apturēt banknotes izlaišanu. Plašā apgrozībā tā nav nokļuvusi.”

Cik ātri šī pilnveidošana notiks un kad banknotes izlaišana tiks atsākta, nav norādīts. Eskperti lēš, ka tas var prasīt vairākus mēnešus un būs tehniski dārgs pasākums.

Bankas 16. oktobrī demonstrētā jaunā 1000 rubļu naudaszīme izraisīja sašutumu virknē pareizticīgo mācītāju un par Z-blogeriem dēvēto rašisma un kara propagandistu.

Uz banknotes attēlots Tatāru tautas valstiskuma vēstures muzejs, kas ierīkots bijušās baznīcas ēkā, kurai nav krusta. Blakus atrodas Sjumbike tornis Kazaņas kremlī, kuru rotā musulmaņu pusmēness.

Garīdznieks Pāvels Ostrovskis ir sašutis: “Jūs ko, biedri, pavisam bailes esat zaudējuši? Uz jaunās 1000 rubļu banknotes attēlojat minaretu ar pusmēnesi, bet pareizticīgo templi bez krusta. Nespēlējieties ar uguni.” Ostrovskis spriež, ka vainojams “dizaineru stulbums”, bet neizslēdz arī “apzinātu provokāciju”.

Maskavas patriarhāta runasvīrs attiecībās ar presi Vladimirs Legoida aicinājis rūpīgāk izvēlēties attēlus naudai, lai “neradītu spriedzi tur, kur tā var nebūt”.

Viņa vietnieks Vahtangs Kipšidze paudis, ka Centrālajai bankai bijis “miljons iespēju parādīt, ka Kazaņa ir daudzreliģioza pilsēta, kur pareizticības un islāma simboli un vispār visu tradicionālo reliģiju simboli lieliski sadzīvo publiskajā telpā”. Tomēr Kipšidze atgādina, ka arī reālajā dzīvē šai baznīcai nav krusta, un zaimošana būtu, ja šādi atainotu dievnamu ar krustu.

Kara propagandists Jurijs Kotenoks jaunajā naudā saskatīja “klaju provokāciju un mēģinājumu iespļaut sejā visiem pareizticīgajiem Krievijas pilsoņiem”. “Cargrad” ideoloģiskās nodaļas vadītājs Mihails Tjurenkovs piesauc “diversiju” un “ kaunīgu antikristietību”.

Kustība “Četrdesmitnieku četrdesmit” vērsusies Ģenerālprokuratūrā, pieprasot “vainīgos” saukt pie atbildības par naida kurināšanu.