foto: AFP/Scanpix
Mūs soda par ciešām attiecībām ar Krieviju! Serbijas prezidents žēlojas par ASV sankcijām pret serbu izlūkdienesta vadītāju
Aleksandrs Vuļins neslēpj savas simpātijas Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam
Pasaulē
2023. gada 12. jūlijs, 12:39

Mūs soda par ciešām attiecībām ar Krieviju! Serbijas prezidents žēlojas par ASV sankcijām pret serbu izlūkdienesta vadītāju

Jauns.lv/LETA

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs trešdien paziņojis, ka patiesais iemesls, kādēļ ASV otrdien noteikušas sankcija Serbijas izlūkdienesta priekšniekam Aleksandram Vuļinam, ir viņa nostāja pret Krieviju, nevis apsūdzības korupcijā.

Prokrieviski noskaņotais Vuļins par Serbijas izlūkdienesta priekšnieku kļuva pagājušajā gadā.

ASV otrdien piemēroja Vuļinam sankcijas, apsūdzot viņu nelikumīgā ieroču tirdzniecībā, narkotiku kontrabandā un ļaunprātīgā amata pilnvaru izmantošanā.

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs paziņoja, ka Vuļins izmantojis savas amata pilnvaras, lai palīdzētu Savienoto Valstu sankcijām pakļautajam serbu ieroču tirgotājam Slobodanam Tesičam nelikumīgi izvest no Serbijas ieročus. Vuļins tiek apsūdzēts arī sadarbībā ar kādu narkotiku kontrabandistu bandu.

"Aleksandram Vuļinam nav piemērotas sankcijas par noziegumiem, korupciju vai ko citu," izteicās Vučičs, apgalvojot, ka sankciju piemērošanas iemesls ir Vuļina nostāja pret Krieviju.

Vuļins iepriekš ieņēma iekšlietu ministra amatu. Pagājušā gada augustā viņš apmeklēja Maskavu, demonstrējot Belgradas nevēlēšanos pievienoties Rietumu sankcijā pret Krieviju pēc tās atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Tolaik sarunā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu Vuļins paziņoja, ka "Serbija ir vienīgā valsts Eiropā, kas nav ieviesusi sankcijas un pakļāvusies pretkrieviskajai histērijai".

Lai gan Serbija ir Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts, tās saspīlētās attiecības ar Kosovu ir nobremzējušas valsts eirointegrācijas procesu, un gadiem ilgi Belgrada svārstās starp tuvināšanos ES un sabiedroto attiecību uzturēšanu ar Krieviju.

Vuļina atstādināšanu no amata pieprasīja arī protestētāji demonstrācijās, kas izcēlās pēc divām masu apšaudēm maija sākumā.

ASV Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers uzsvēra, ka Vašingtona arī turpmāk vērsīsies pret tiem, kuri savu politisko un personīgo interešu dēļ apdraud mieru un stabilitāti Rietumbalkānos un atbalsta Krievijas ļaunprātīgās darbības reģionā.