Aušvicas muzejs uzsāk emocionālu darbu, lai saglabātu noslepkavoto bērnu apavus

Modernā konservācijas laboratorijā bijušās Aušvicas nometnes teritorijā vīrietis zilos gumijas cimdos ar skalpeli nokasa rūsu no mazo brūno kurpju caurulītēm, ko bērni valkāja pirms noslepkavošanas gāzes kamerās.

Kolēģi otrā garā darba galda galā notīra putekļus un netīrumus, izmantojot mīkstas drāniņas un rūpīgi veicot apļveida kustības uz trauslo priekšmetu ādas. Pēc tam kurpes tiek skenētas un fotografētas blakus telpā un kataloģizētas datubāzē.

Šis darbs ir daļa no divus gadus ilgiem centieniem, kas tika uzsākti pagājušajā mēnesī, lai saglabātu 8000 bērnu apavus bijušajā koncentrācijas un iznīcināšanas nometnē, kurā Otrā pasaules kara laikā vācu spēki nogalināja 1,1 miljonu cilvēku. Lielākā daļa upuru bija ebreji, kas tika nogalināti diktatora Ādolfa Hitlera mēģinājumā iznīcināt Eiropas ebrejus.

Šī vieta kara laikā atradās Vācijas karaspēka okupētajā Polijas daļā, kas tika pievienota Vācijas reiham. Šodien tā ir memoriāls un muzejs, ko pārvalda Polijas valsts, kurai ir jāuzņemas atbildība saglabāt liecības par vietu, kur starp upuriem bija arī poļi. Vācieši iznīcināja liecības par zvērībām Treblīnkā un citās nometnēs, bet milzīgajā Aušvicas teritorijā viņiem to pilnībā neizdevās izdarīt, jo kara beigās viņi haosā bēga no tuvojošajiem padomju spēkiem.

Astoņas desmitgades vēlāk dažas liecības laika un masu tūrisma spiediena ietekmē izzūd. No upuriem novīlētie mati audumu izgatavošanai tiek uzskatīti par svētu cilvēka mirstīgo atliekām, kuras nedrīkst fotografēt un kuras netiek aizsargātas. Tie pārvēršas putekļos.

Taču ir saglabājušies vairāk nekā 100 000 upuru apavu, no kuriem aptuveni 80 000 ir milzīgās kaudzēs, kas izstādītas telpā, kur katru dienu ierodas apmeklētāji. Daudzas no tām ir izkropļotas, to sākotnējās krāsas ir izbalējušas, apavu šņores saplīsušas, tomēr tās saglabājušās kā liecības par brutāli pārtrauktām dzīvēm.

Mazie apavi un čības ir īpaši sirdi plosoši. 

"Bērnu apavi mani aizkustina visvairāk, jo nav lielākas traģēdijas par bērnu nogalināšanu," sacīja muzeja konservācijas laboratorijas konservācijas speciālists Miroslavs Mačaščiks.

Muzejs nedēļā spēj saglabāt aptuveni 100 apavu, un kopš projekta uzsākšanas pagājušajā mēnesī ir apstrādājis 400 apavu. Mērķis nav atjaunot tos sākotnējā stāvoklī, bet gan padarīt tos pēc iespējas tuvāk tiem, kādi tie tika atrasti kara beigās. Lielākā daļa apavu ir atsevišķi priekšmeti. Retums ir viens pāris, kas joprojām ir saistīts ar kurpju auklām.

Pagājušajā gadā strādnieki, kas konservēja pieaugušo apavus, atrada Itālijas 100 liru banknoti kādā dāmas augstpapēžu kurpē, uz kuras bija arī uzdrukāts Triestes apavu ražotāja Ranzini vārds. Iespējams, ka īpašniece bija itāliete, taču nekas vairāk par viņu nav zināms.