Muldoņu no Salaspils pret ASV žurnālistu? Kremļa medijos izskan apstulbinošs variants ieslodzīto apmaiņai
Pirms kāda laika kļuva zināms, ka Krievijā apšaubāmos apstākļos it kā par spiegošanu aizturēts ASV medija “Wall Street Journal” (WSJ) žurnālists Evans Gerškovičs. Nu Kremļa mediji prognozē, ka amerikāņiem viņu varētu atdot, ja Latvija atdotu gadumijā Valsts drošības dienesta (VDD) aizturēto “Sputnik” propagandistu Maratu Kasemu.
Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) marta beigās paziņoja, ka Evans Gerskovičs tika aizturēts Jekaterinburgā, iespējams, “mēģinot iegūt slepenu informāciju”.
FDD apgalvoja, ka Gerškovičs “vāca slepenu informāciju par viena no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmuma darbībām”.
Ja Gerškovičs tiks atzīts par vainīgu spiegošanā, viņam draud līdz pat 20 gadu cietumsods.
Prokrievisku dauzoņu no Salaspils pielīdzina žurnālistam
Tikmēr aizturētā žurnālista pārstāvētais medijs 8. aprīlī publicēja apsvērumus, ka, lai atgūtu Gerškoviču, ASV ar Krievijas drošības dienestiem varētu organizēt ieslodzīto apmaiņu.
Kas līdzīgs nesen notika, ASV basketbolistei Britnijai Grainerei tiekot apmainītai pret ASV ieslodzīto krievu bandītu-ieroču tirgotāju Viktoru Butu.
WSJ savā visnotaļ garajā publikācijā uzskaita arī citus Krievijā ieslodzītos ASV pilsoņus un piemin dažādus (reālistiskus un mazāk reālus variantus) ieslodzīto apmaiņai.
Tiek runāts arī par attālu iespēju – noorganizēt, ka ASV ieslodzīta Krievijas pilsoņa vietā pret Gerškoviču samaina kādu trešās valsts aizturētu Krievijai būtisku personāžu.
Un te nu no visiem WSJ nosauktajiem Krievijas propagandas mediji saviem virsrakstiem izvēlējušies tikai vienu – Latvijas pilsoni Maratu Kasemu, kurš gadiem kalpojis Kremlim kā propagandas medija “Sputnik” galvenais redaktors Lietuvā, bet nu sēž cietumā Latvijā.
Viņu gadumijā aizturēja VDD – par ilgstošu sadarbošanos ar Kremļa kontrolē esošo aģentūru “Rossiya Segodnya”, tādējādi pārkāpjot Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas.
Kādēļ Krievijai tā interesē Marats Kasems?
Jāteic, ka Krievijas valsts sponsorētie propagandas resursi un pat augstas valsts amatpersonas tieši Latvijā aizturētajam Kasemam gādā neizskaidrojami spēcīgu atbalstu.
Par viņu publiski iestājies gan viens no redzamākajiem Kremļa propagandistiem – minētās aģentūras vadītājs Dmitrijs Kiseļovs, gan arī Krievijas Ārlietu ministrijas preses departamenta direktore un faktiski viena no Krievijas ārpolitikas publiskajām sejām Marija Zaharova.
Latvijā aizturēti arī daudzi citi prokrieviskie aktīvisti, taču neviens nevar padižoties ar tādu Kremļa atbalsta kampaņu, kāda veltīta Kasemam.
Kādēļ tā? Tas pagaidām paliek neskaidrs.
Jāpiebilst gan, ka kopš sasaistīšanās ar Kremļa propagandas resursiem Kasems ir spējis ilgstoši grozīties augstu Krievijas valsts amatpersonu kompānijā. Viņš saņēmis arī atzinību par darbu no Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova.
Latvijā Marats Kasems savulaik izpelnījās bēdīgu slavu, publiski, rupji un demonstratīvi reaģējot uz neveiksmīgu kandidēšanu 2013. gada pašvaldību vēlēšanās no “Saskaņas Centra” (SC).
“Jūs nomirsiet! Esiet nolādēti!”
Pirms kļūšanas par “žurnālistu” Krievijas medijos, šī persona, kuru nu Kremļa propagandas resursi mēģina pielīdzināt prestižā ASV medija WSJ profesionālim, bija caurkritis, neaudzināts, netapis politiķis no Salaspils:
“[...] Jūs nobalsojāt pret mani! Un man nav jūsu žēl. Jūs nomirsiet no bada! Ejiet jūs d**st, esiet nolādēti, čurkas j****ās! Visu labu!” ar tādiem vārdiem īsi pēc vēlēšanām pie sabiedrības vērsās Kasems.
Viņa ierakstītā video sākumu nemaz nav iespējams adekvāti citēt, jo kopumā tajā krievu lamuvārds “bļ*tj” pusotras minūtes laikā tiek pateikts vairāk nekā 20 reizes.
Video ātri vien kļuva skandalozs, pašam Kasemam drīz vien taisnojoties, ka viņš tajā nefilmējās alkohola reibumā, ka viņš patiesībā ir “inteliģents cilvēks”, un, ka viņa viedoklim piekrīt daudzi.
Nav zināms, ko Kasema izpratnē nozīmē “daudzi”, taču togad vēlēšanās par viņu Salaspils novadā nobalsoja vien 1278 cilvēki.
Ar to bija krietni par maz, lai tiktu pie amata domē.
Drīz vien arī piepildījās paša Kasema prognozes, proti, viņš tika izslēgts no SC, politiskā spēka vadībai skaidrojot, ka iemesls šādam lēmumam bijusi politiķa rupjā vēsts vēlētājiem un arī partijas kritizēšana.
Sākotnēji gan SC vadība taisnojās, ka nekādu video neesot redzējusi.
Turpmākās šī aktīvista darbības Latvijā un taisnošanās par sadarīto izskatās vēl nevīžīgāk. Taču kādā brīdi viņš atrada karjeru jau minētajā “Rossiya Segodnya”.
Kasems jau kopš sākuma savā darbā ir atbalstījis Krievijas 24. februāra agresīvo iebrukumu Ukrainā.
Par spiegošanu aizturētais Gerškovičs nebūt nav vienīgais ASV pilsonis Krievijas cietumos.
Viņa, jau vēstīts, pēc desmit Krievijā ieslodzījumā pavadītiem mēnešiem tika atbrīvota apmaiņā pret krievu ieroču tirgoni Viktoru Butu.
Cits amerikānis bijušais jūras kājnieks Pols Vīlans ieslodzījumā Krievijā atrodas kopš 2018. gada. Arī viņu Krievija apsūdz spiegošanā.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens šomēnes mudināja Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu nekavējoties atbrīvot Gerškoviču un Vīlanu.
