Vācija atslēdz kodolreaktorus, tauta ir pret

Apkārtējās vides ministre Stefija Lemke (Apvienība-90/zaļie) marta beigās paziņoja: “Atomenerģētikas riski gala rezultātā nav kontrolējami, tāpēc atteikšanās no tās padara mūsu valsti dauz drošāku un ļauj izvairīties no turpmākas kodolatkritumu uzkrāšanas.”

Vācija jau 2011. gadā nolēma atteikties no kodolenerģētikas, un pēdējās spēkstacijas bija jāslēdz pagājušā gada beigās. Šo plānu par dažiem mēnešiem atbīdīja Krievijas iebrukums Ukrainā un atteikšanās no krievu gāzes.

Pirmo reizi Vācijas patērētāji sāka saņemt ar “miera atomu” saražotu elektroenerģiju 1961. gada 17. jūnijā no atomspēkstacijas “Kāla” pie Grosvelchaimas Bavārijā. 1985. gada novembrī to slēdza un vēlāk pilnībā nojauca.

Kopš tā laika Vācijā uzceltas 19 atomspēkstacijas, pēdējā pirms apmēram 20 gadiem. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados neretas bija demonstrācijas pret kodolenerģētiku, bet valdība nepiekāpās.

Tikai 2002. gadā toreizējais apkārtējās vides ministrs Jurgens Tritins (zaļie) nāca klajā ar ierosmi atteikties no kodolenerģētikas līdz 2020. gadam. Zīmīgi, ka tā bija Krievijai un tās gāzei draudzīgā kanclera Gerharda Šrēdera valdība. Pēc Fukušimas katastrofas Japānā 2011. gadā toreizējā kanclere Angela Merkele vēl stingrāk nostājās pret kodolenerģētiku.

Tikmēr 32% vāciešu iestājas ar kodolspēkstaciju darbības termiņa pagarināšanu uz noteiktu laiku, un 33% – uz neierobežotu termiņu, liecina “YouGov” aptauja, veikta pēc informācijas aģentūras dpa pasūtījuma. Tikai 26% aptaujāto slēgšanu atbalsta.

Eiropā nav vienotas nostājas šajā jautājumā. Zviedrija 1979. gadā pēc avārijas kodolspēkstacijā Three Mile Island Pensilvānijā, ASV, sarīkoja referendumu, kur lielākā daļa nobalsoja par pakāpenisku atteikšanos no atomenerģētikas. Tomēr 2010. gadā valdība pārdomāja, un pašlaik Zviedrijā seši reaktori saražo ap 30% patērētās elektroenerģijas.

Līdere ar 57 reaktoriem šajā nozarē ir Francija. Pilnībā no kodolenerģētikas atteikusies Itālija, kas pēdējo atomspēkstaciju slēdza 1990. gadā, Beļģija to plāno, bet vilcinās. Nīderlande un Polija grib paplašināt šo enerģētikas nozari, kopumā 13 valstis no 27 Eiropas Savienības dalībniecēm grib izmantot atoma spēku.

Pēc Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras datiem, pasaulē darbojas vairāk nekā 400 kodolreaktoru, kuru vidējais vecums ir 31 gads. Visvairāk elektroenerģijas atomspēkstacijās saražoja 1996. gadā – 17,5 procentus. 2021. gadā šis rādītājs bija ap desmit procentiem.

Jaunas kodolspēkstacijas grib būvēt Ķīna, Indija un Krievija, ķīniešiem ir plāns par vēl 47 AES. Pat Japāna sāk pamazām iedarbināt pēc Fukušimas katastrofas atslēgtos reaktorus, un valdība nolēmusi būvēt jaunus.

Igaunijā ir iecere par mazo modulāro kodolreaktoru, kas varētu saražot ap 25% no Baltijai nepieciešamā elektroenerģijas. Uzņēmums “Fermi Energia” iecerējis ražošanu sākt 2031. gada beigās, jau pieņem darbiniekus un meklē vietu būvei. Latvijā “Latvenergo” pagaidām vērtē iespējas iegūt elektroenerģiju “mini atomstacijās”.