"Paskatījos uz kāju un redzēju, ka man trūkst pirkstu" - ukraiņu sastapšanās ar nezināmo prasa dzīvības
Tiek uzskatīts, ka Ukrainas teritorijā 174 000 kvadrātkilometru ir piesārņoti ar sauszemes mīnām. Tā ir zemes platība, kas ir lielāka nekā Anglija, Velsa un Ziemeļīrija kopā, raksta BBC.
Kara skartajā Harkivas reģionā blakus brūniem, neauglīgiem laukiem, kas kādreiz bija frontes līnijas, ik pa brīdim parādās brīdinājuma zīmes.
Harkivas reģionā atrasti vairāk sauszemes mīnu nekā jebkur citur Ukrainā.
Šī Krievijas robežai pietuvinātā Ukrainas ziemeļaustrumu daļa pēdējā gada laikā ir gan okupēta, gan atbrīvota.
2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka plaša mēroga iebrukumu un sagrāba teritorijas Harkivas reģionā, vienlaikus cenšoties iegūt arī pašu Harkivas pilsētu.
Līdz maijam viņi zaudēja cīņu par Ukrainas otro lielāko pilsētu.
Krievi izvietoja sauszemes mīnas, lai gan aizstāvētu savas pozīcijas, gan bremzētu ukraiņus.
Mazpilsētā Balaklejā uz zemes pleķīša blakus daudzdzīvokļu dzīvojamam kvartālam Oleksandra Romansenta komanda jau atradusi sešas kājnieku mīnas.
"Mana ģimene man zvana katru rītu, lai pateiktu, lai skatos, kur es kāpju. Viens no mūsu puišiem pērn zaudēja kāju," viņš saka.
Kopš septembra tikai Harkivas reģionā vien nogalināti vismaz 27 cilvēki un vēl 118 ievainoti, paziņojušas amatpersonas.
Teritorijā atrasti vairāk nekā 55 000 sprāgstvielu.
Tādus atmīnētājus kā Oleksandrs reģionālās varas iestādes dēvē par "varoņiem", tomēr ir dziļa neapmierinātība ar to, ka viņu centieni ir niecīgi salīdzinājumā ar problēmas mērogu.
Kad Serhijs palīdzēja draugam ar nelielu ceļamkrānu iekraut savu automašīnu, viņš nepievērsa īpašu uzmanību tuvējam aprikožu kokam.
Piegājis tam klāt, viņš attapās, ka no sprādziena krīt atpakaļ.
"Man likās, ka varbūt ir uzspridzināta riepa," viņš atceras no savas slimnīcas gultas Izijā.
"Tad es paskatījos uz kāju un redzēju, ka man trūkst kāju pirkstu, zole bija sadragāta, bija asiņošana."
Serhijs stāsta, ka cīņās iznīcinātas arī viņa mājas.
"Kādreiz biju vesels, staigāju ar abām kājām, darīju lietas, braucu ar savu mašīnu. Vienā mirklī man nebija ne mājas, ne kājas."
Serhijs atrodas pieredzējušā traumu ķirurga Jurija Kuzņecova aprūpē.
Viņš pērn turpināja strādāt visā Krievijas okupācijas laikā, un bija vienīgais ārsts, kas palika Izjumas slimnīcā. Viņš stāsta, ka katru nedēļu ārstē sauszemes mīnu upurus.
"Diemžēl vairumā gadījumu sastapšanās ar nezināmām sprāgstvielām beidzas traģiski," viņš skaidro.
"Zaudēt locekli vai gūt cita veida traumas nav sliktākais iznākums. Piemēram, pagājušajā nedēļā mums bija divi pacienti, kas atrada mīnu. Viens ir šeit, otrs nomira."
"Pirms kara, tāpat kā visiem, man dzīvē daudz interesēja materiālās lietas," saka Jurijs.
"Tagad mēs saprotam, cik tas viss ir pārejošs. Galvenais ir miers un veselība."
Pagājušajā nedēļā Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs sacīja, ka Krievijas raktuves kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma pagājušā gada februārī uzspridzinājušas 724 cilvēkus, no kuriem 226 tika nogalināti.
Izjuma un tās apkārtne ir viena no vissmagāk mīnētajām vietām.
Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, kas izsniedz aizdevumus ar zemiem procentiem valstīm, kurām nepieciešama skaidra nauda, Ukrainas atmīnēšana izmaksās 30 miljardus sterliņu mārciņu.
Ukrainai veltītais humānais konvojs no Rīgas
Ukrainai veltītais humānais konvojs no Rīgas; 2023. gada 11. martā
Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski
Latvijas prezidents Egils Levits piektdien, 3. martā, kopā ar valsts pirmo lēdiju Andru Leviti ieradies Ļvivā, kur kopā ar Ukrainas ...
Rīgā pie Krievijas vēstniecības uzstāda Ukrainas armijas iznīcinātu okupantu tanku
No 24. februāra līdz 26. martam Kronvalda parkā iepretim Krievijas vēstniecībai Latvijā ir aplūkojams Ukrainas bruņoto spēku iznīcināts Krievijas okupantu ...
