Medvedevam atkal jāsauc sanitāri: Ukraina nevienam nav vajadzīga un nedrīkst pastāvēt

Ar maniakālu apsēstību Medvedevs turpina zelēt Ukrainas kā neizdevušās, likvidējamas valsts tēmu, rakstot garus palagus.

“Ukraina nav vajadzīga Eiropai. Nacistu režīma piespiedu atbalsts pēc amerikāņu mentora rīkojuma eiropiešiem jau sarīkoja īstu finanšu un politisku elli. Bezkaunīgu diedelnieku — ukraiņu migrantu — plūsma un viņu labiekārtošana, kaitējot pašu pilsoņiem, inflācijas uzlēkšana, milzīgi rēķini par siltumu un elektrību, Eiropas biznesa sapūšana, zaudējumus nesošās Krievijas sankcijas — tas viss jau izraisīja neapmierinātības sprādzienus gan rietumu, gan austrumu Eiropā. Un kā labad — dēļ banderiešu nepilnvērtīgās ukrainas, kuru pat vīzdegunīgie, nekaunīgie pšeki [poļu nicīga iesauka krievu vidē] neuztver par normālu valsti un periodiski iemet rietumu apgabalu anšlusa tēmu,” īsta SS štandartenfīrera garā raksta Medvedevs, nodēvējot ukraiņus par “asinis sūcošiem parazītiem”.

Ukraina neesot vajadzīga arī ASV, kuru vadībā atrodas impotenti un plānprātiņi, bet “reālais marazmātiķis” ir prezidents Džo Baidens, kuram vieta pie tādiem pašiem radiniekiem “ar plānprātībā pavērtu muti”, kamēr parastie amerikāņi nemaz nezinot, kas tā tāda “Ukraina” esot un kur “tāda 404 valsts” atrodas, un agri vai vēlu sarīkos vēl skarbākas akcijas nekā Kapitolija ieņemšana.

Pēc tam Medvedevs gari un garlaicīgi stāsta, kādēļ Ukraina nav vajadzīga Āfrikai, Latīņamerikai un Āzijai. Ja vārdu “Ukraina” aizvietotu ar “ebreji”, varētu padomāt, ka Medvedeva rakstus skribelē nacistiskās Vācijas Propagandas ministrijā vai psihiatriskās klīnikas palātā.

Noslēgumā Medvedevs pievēršas tam, kādēļ Ukraina nav vajadzīga Krievijai. “Jo nepilnvērtīgā ukraina vispār nav valsts, bet mākonis biksēs”. “1991. gada jaunā Mazkrievija ir mākslīgi sagraizītas teritorijas, no kurām daudzas ir vēsturiski krievu zemes, kuras nejauši tika atrautas XX gadsimtā.” Tur dzīvojot miljoniem krievu, kuri “daudzus gadus cieta no Kijivas nacistu režīma ņirgāšanās.”

Mums nevajag “nepilnvērtīgo ukrainu”, saka Medvedevs. “Mums vajag Lielo, Diženo Krieviju.”

Vēl vairāk, izrādās, Ukraina neesot vajadzīga saviem pilsoņiem, jo kādreiz tur dzīvoja 45 miljoni, tagad tikai nedaudz vairāk par 20 miljoniem. Kur gan viņi dējušies, laikam bēg no sliktās dzīves, izliekoties par ciema pamuļķīti, vaicā Krievijas eksprezidents. Atlikušie gatavi atdoties ikvienam, kaut nīstajiem poļiem, ES, NATO, kļūt par ASV 52. štatu, kaut vai Antarktīdā pievienoties pie pingvīniem. Lai tikai būtu klusums un sātīgi barotu,” stāsta Medvedevs.

Par to, ka ASV ir tikai 50 štatu, Medvedevs nav dzirdējis.

Izrādās, ukraiņi ir spiesti dzīvot “pastāvīgā trauksmē un bailēs”, “dzīvot nabadzībā”, “pamest savas mājas”, “klīst labākas dzīves meklējumos” dēļ vietējās varas “noziedzīgajām ambīcijām”, “miglainās Eiropas perspektīvas”, “lai arlekīns zaļā triko un viņa zaglīgo fašistu klaunu grupa savos ārzonas kontos krātu nozagto Rietumu naudu”.

“Kādēļ tas ir vajadzīgs parastajiem ukraiņiem? Tāda Ukraina nevienam uz planētas nav vajadzīga. Tieši tādēļ tās nebūs.”