Krievijas pierobežas uzņēmēji darbam pievilina baltiešus: alga – krietni zem minimālās Latvijā
foto: PantherMedia / Evgeny Govorov
Saskaņā ar propagandas resursā “Sputnik” teikto alga uz kādu šeit var cerēt Baltijas iedzīvotāji, ir pielīdzināma vidējam atalgojumam Krievijā.
Pasaulē

Krievijas pierobežas uzņēmēji darbam pievilina baltiešus: alga - krietni zem minimālās Latvijā

Jauns.lv

Krievijas propagandas medijos parādās ziņas par uzņēmējiem Pleskavas apgabalā, kuri darbā aktīvi aicina no Latvijas uz Krieviju pārbraukušos.

Krievijas pierobežas uzņēmēji darbam pievilina bal...

Šāda tendence atgādina par Pleskavas apgabala gubernatora Mihaila Vederņikova (“Vienotā Krievija”) teikto vēl kara sākumā, proti, ka Pleskavā uz dzīvi laipni tiek gaidīti Baltijā dzīvojošie krievi.

Krievijas valdības kontrolētajā propagandas resursā “Sputnik” parādījusies intervija ar vienu šādu uzņēmēju, kurš skaidro savu motivāciju Baltijas valstu iedzīvotāju nodarbināšanā.

Kādēļ tāda interese par baltiešiem?

“Sputnik” materiālā tiek izcelti dažādi iemesli, kādēļ Pleskavā darbadevējiem tik ļoti noder iebraucēji.

Viens no tiem – blakus esošā Sanktpēterburga un Maskava, “kā putekļusūcēji” nosūc visus motivētos, kvalificētos un darbspējīgos cilvēkus, resursam skaidro tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmuma “Izborsk Park” direktors Dmitrijs Bļicins.

Krievijas uzsākto karu Ukrainā kā “darbaspēka badu” izraisošu vairāku iemeslu kopumu publikācijā gan neviens nepiemin.

Problēmu ar darbaspēku uzņēmums gan atzīst un piebilst, ka vadība īpaši koncentrējas tieši uz Baltijas iedzīvotāju piesaisti, kuri izdomājuši emigrēt uz Krieviju. Tiekot piedāvāta arī izmitināšana.

Interesi par baltiešiem kā darbaspēku uzņēmējs skaidro ar “ciešajām saitēm” starp pleskaviešiem un Baltijas valstīm.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus, kuri vēlas dzīvot Krievijā, uzņēmējs sauc par “savējiem” un norāda, ka līdz šim pie viņa tikuši nodarbināti pieci iebraucēji no Baltijas valstīm.

Pašlaik uzņēmumā strādā kāda 50 gadus veca bijusī rīdziniece vārdā Vija, apgalvo “Sputnik”.

Arī viņa aicina ar plašo vakanču klāstu iepazīstināt arī citus interesentus Baltijas valstīs.

Uzņēmums propagandas resursā tiek reklamēts kā stabils – darbojoties jau kopš 2010. gada un, ja ir izdevies pārciest pandēmiju, izdošoties pārciest arī “šo sarežģīto laiku”.

Uzņēmumam, kurš darbojoties gan viesnīcu, gan ēdināšanas jomās, šobrīd trūkstot pavāru un administratoru, kuri strādātu ar klientiem.

Kāda ir solītā alga?

Saskaņā ar propagandas resursā “Sputnik” teikto alga uz kādu šeit var cerēt Baltijas iedzīvotāji, ir pielīdzināma vidējam atalgojumam Krievijā.

Šobrīd tie ir 44 000 rubļi pirms nodokļu nomaksas (bruto, ap 530 eiro). Kā zināms, Latvijā, sākot ar 2023. gadu, minimālā alga ir 620 eiro pirms nodokļu nomaksas (bruto).

Vidējā alga valstī par pilnas slodzes darbu, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022. bija 1373 eiro pirms nodokļu nomaksas (bruto), bet bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2022. gadā bija 1 081 eiro.

Jāpiebilst, ka vairākas valsts iestādes, tostarp Valsts drošības dienests (VDD) vēl pērn brīdināja iedzīvotājus par riskiem, kurus paredz šādu “ciešu saišu” veidošana ar agresorvalsti, proti – ceļošana uz Krieviju, Baltkrieviju.

No Rīgas uz Maskavu aizceļojušais "Sputnik" žurnālists-propagandists Aleksejs Stefanovs (pa labi) sarunājas ar Pleskavā bāzētā uzņēmuma "Izborsk Park" direktoru Sergeju Bļicinu. Stefanovs regulāri piepilda Krievijas propagandas interneta resursu ar materiāliem, kuri ir vērsti pret Latvijas valsti. Nereti viņš, acīmredzot savai auditorijai Latvijā, reklamē arī "labo dzīvi Krievijā" un intervē izceļojušos.
No Rīgas uz Maskavu aizceļojušais "Sputnik" žurnālists-propagandists Aleksejs Stefanovs (pa labi) sarunājas ar Pleskavā bāzētā uzņēmuma "Izborsk Park" direktoru Sergeju Bļicinu. Stefanovs regulāri piepilda Krievijas propagandas interneta resursu ar materiāliem, kuri ir vērsti pret Latvijas valsti. Nereti viņš, acīmredzot savai auditorijai Latvijā, reklamē arī "labo dzīvi Krievijā" un intervē izceļojušos.

VDD atgādināja, ka šo valstu specdienestu pārstāvji visbiežāk uzrunā un mēģina savervēt Latvijas valstspiederīgos tieši savas valsts teritorijā.

Pirmā saskarsme visbiežāk notiek uz robežas, specdienestu pārstāvjiem uzdodoties par robežsargiem, taču tie var izmantot arī citus piesegus – kā spēka struktūru, tā jebkuras citas valsts vai pašvaldību iestādes.

Tādēļ VDD Latvijas iedzīvotājiem rekomendē būt piesardzīgiem, nonākot saskarē ar jebkurām Krievijas un Baltkrievijas valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī personām, kas strādā valsts uzņēmumos un augstākās izglītības iestādēs, pētnieciskajos institūtos un augsto tehnoloģiju sektorā.