Sāpēja vai nesāpēja? Eksperti lauž šķēpus domājot par "Boeing" aviokatastrofas pasažieru pēdējiem mirkļiem
2019. gadā netālu no Adisabebas Etiopijā avarēja lidmašīna “Boeing 737 Max”. Tā avarēja sešas minūtes pēc pacelšanās. Tagad avārijā bojāgājušo ģimenes un Boeing juristi strīdas, vai upuri cieta pirms nāves vai nē.
2019. gada 11. martā avarēja “Ethiopian Airlines” lidmašīna “Boeing 737 Max, kas lidoja no Adisabebas Etiopijā uz Nairobi Kenijā. Lidmašīnā atradās 149 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi, kuri visi gāja bojā. Katastrofas cēlonis bija nepilnības manevrēšanas veiktspējas uzlabošanas sistēmas (MCAS) darbībā, kurai nemanāmi vajadzētu koriģēt pilota darbības, vadot lidaparātu. Tā pati problēma dažus mēnešus iepriekš izraisīja “Lion Air” lidmašīnas “Boeing 737 Max” avāriju.
2021. gada novembrī “Boeing” un “Ethiopian Airlines” ar avārijā bojāgājušo radinieku advokātiem panāca vienošanos, kas ļaus nokārtot prasības pret kompāniju. “Boeing” piekrita uzņemties atbildību par lidmašīnas avāriju un apņēmās izmaksāt kompensāciju upuru ģimenēm. Atbildot uz to, bojā gājušo tuviniekiem nevajadzētu tiesā prasīt soda atlīdzību pret “Boeing”.
Bet, saskaņā ar “The Wall Street Journal”, viena problēma joprojām nav atrisināta. Upuru ģimeņu advokāti un lidmašīnu ražotājs strīdas par to, vai uzņēmumam būtu jāmaksā par cietušo ciešanām pirms viņu nāves. “Boeing” cenšas izņemt šo apsvērumu no tiesas prāvas. Uzņēmuma juristi apgalvo, ka katastrofas upuri gājuši bojā acumirklī, lidmašīnai ietriecoties zemē. Viņuprāt, sāpes un ciešanas, ko, iespējams, piedzīvoja negadījumā cietušie pirms lainera avārijas, nav juridiski saistītas ar zaudējumu aprēķināšanu.
“Boeing” juristi norāda, ka, tā kā nav pietiekamu pierādījumu, ka upuriem bija sāpes pirms nāves, Ilinoisas štata likums, kurā tobrīd atradās uzņēmuma galvenā mītne, pieļauj zaudējumus, kas saistīti tikai ar bēdām un zaudējumiem radiniekiem, bet ne par upuru ciešanām.
"”Boeing” apzinās milzīgo traģēdiju, kas ir piemeklējusi upuru ģimenes. Taču Ilinoisas likumi paredz, ka pierādījumus par pasažieru sāpēm un ciešanām pirms lidmašīnas sadursmes ar zemi nevar pieņemt, lai pamatotu zaudējumu atlīdzību," teikts kompānijas advokātu paziņojumā, kas nosūtīts tiesai. Uzņēmuma pārstāvis sacīja, ka “Boeing” dziļi jūt līdzi visiem tiem, kuri avārijā zaudēja tuviniekus, un atgādināja, ka lidmašīnu ražotājs "apņēmās pilnībā un godīgi izmaksāt kompensāciju katrai ģimenei, kura cietusi zaudējumus".
Saskaņā ar “The Wall Street Journal” rakstīto, sāpju un ciešanu aspekts katastrofā bojā gājušajiem varētu nozīmēt kompensācijas miljoniem dolāru apmērā katram prasītājam.
Prasītāju advokāti savukārt iebilst “Boeing” norādot, ka 157 katastrofas upuri, lidmašīnai krītot, apzinājās ka tā nedarbojas pienācīgi un, ka tā nokritīs. Tas "neapšaubāmi piedzīvoja emocionālu stresu, sāpes, ciešanas un traumas, un tajā pašā laikā cilvēki piedzīvoja ekstrēmus centrbēdzes spēkus”.
Strīda risināšanai puses nolīga ekspertus, kuri izskatīja dažādas fiziskas un psiholoģiskas problēmas, tostarp to, vai cietušie zināja, ka viņi mirs, vai drošības jostas var viņus savainot, ietriecoties lainerim zemē utt. Prasītāju eksperts Trojs Faaborgs sacīja, ka upuriem, iespējams, bija panika un slikta dūša, viņiem, iespējams, ir radušies sirdsdarbības traucējumi un viņi varēja justies tā, it kā viņu acis “eksplodēs”.
“Boeing” šādus apgalvojumus sauc par spekulatīviem. Uzņēmuma eksperts Džonatans Frenčs sacīja, ka pasažieri, bez šaubām, bija nobijušies, taču "cilvēkiem ir tendence pieķerties cerībām un negaidot ļaunāko". "Galu galā nav iespējams saprast katra cilvēka subjektīvo pieredzi," viņš secināja.
