Armēnijas premjerministrs žēlojas Putinam par krievu miera uzturētājiem
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans otrdien pavēstījis, ka pažēlojies Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par problēmām, kas saistītas ar krievu miera uzturētajiem Kalnu Karabahā.
"Vakar telefonsarunā ar Putinu es runāju par iespējamo eskalāciju Kalnu Karabahā un sacīju, ka ir problēmas zonā, kas atrodas krievu miera uzturētāju atbildībā," preses konferencē pavēstīja Pašinjans.
"Azerbaidžānas retorika ar katru dienu kļūst arvien agresīvāka un agresīvāka," piebilda Armēnijas premjers, kārtējo reizi apsūdzot Baku par Lačinas koridora blokādi.
Pašinjans norādīja, ka, jau vairākus mēnešus bloķējot vienīgo ceļu, kas savieno Kalnu Karabahu ar Armēnijas pamatteritoriju, tiekot gatavota "armēņu etniskā tīrīšana".
Kopš decembra vidus grupa azerbaidžāņu, kas uzdodas par vides aizstāvjiem, ir bloķējuši satiksmi caur Lačinas koridoru, tādējādi protestējot pret, viņuprāt, nelikumīgu raktuvju izmantošanu Kalnu Karabahā.
Blokādes rezultātā anklāvā, kuru kopš 1991. gada kontrolē armēņu separātisti, radies pārtikas un medikamentu trūkums, kas, kā apgalvo Erevāna, izvērties pilna mēroga humanitārā krīzē.
Pašinjans preses konferencē arī pavētīja, ka Armēnija esot nesen saņēmusi Azerbaidžānas atbildi uz Erevānas priekšlikumiem par miera līgumu, kas tika iesniegti februāra vidū.
Viņš norādīja uz zināmu progresu miera procesā, taču uzsvēra, ka saglabājas "fundamentālas problēmas", jo "Azerbaidžāna cenšas izvirzīt teritoriālās pretenzijas, kas Armēnijai ir sarkanā līnija".
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība Kalnu Karabahu uzskata par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, bet vairāk nekā miljons abās valstīs bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.
2020. gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā atkal uzliesmoja karadarbība, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada 9. novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Vienošanās arī paredzēja Krievijas miera uzturētāju izvietošanu Kalnu Karabahā.
Kopš Lačinas koridora blokādes sākuma Armēnija jau vairākkārt apsūdzējusi Krievijas miera uzturētājus, ka viņi nespēj vai nevēlas īstenot savu misiju Kalnu Karabahā.
