Boriss Džonsons vēlas kļūt par NATO ģenerālsekretāru
Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons labprāt kļūtu par NATO ģenerālsekretāru un uzskata sevi par labu kandidātu.
"Uzskatu sevi par kandiātu. Tas ir ļoti labs, svarīgs amats. Pašlaik NATO ir spēcīgāka kā jebkad," viņš sacīja intervijā laikrakstam "The Guardian".
Džonsons piebilda, ka nākotnē Ukraina būs NATO dalībvalsts. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir "apgāzis visus argumentus pret Ukrainas uzņemšanu NATO, to vairs nav."
Viņš arī aicināja Lielbritāniju beidzot piegādāt kaujas lidmašīnas Ukrainai, kas tai ir vitāli nepieciešamas, lai cīnītos ar turpmākiem Krievijas triecieniem.
Šādas Džonsona ambīcijas nav nekas jauns, runas par viņa iespējamo kandidēšanu klīda jau pēc viņa demisijas no Lielbritānijas premjerministra amata pagājušā gada vasarā. Kopš Krievijas invāzijas Džonsons ir viens no visnelokamākajiem Ukrainas atbalstītājiem, vairākkārt ierodoties Kijivā, lai personiski paustu savu atbalstu Ukrainas tautai un vadībai.
Nesen tika ziņots, ka pašreizējais ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš ieņem amatu kopš 2014. gada 1. oktobra, nevēlas kārtējo reizi pagarināt savu pilnvaru laiku, kaut gan tiek ziņots, ka neoficiāli vairums dalībvalstu esot vienojušās pagarināt viņa pilnvaru laiku līdz 2024. gada aprīlim.
Kaut gan NATO hartā nepastāv stingri nosacījumi, par NATO galveno militārpersonu — Sabiedroto spēku Augstāko virspavēlnieku Eiropā — tradicionāli ievēl amerikāni, bet par NATO galveno diplomātisko amatpersonu — NATO ģenerālsekretāru — tradicionāli ievēl eiropieti.
NATO ģenerālsekretāra amats tika izveidots 1952. gada 24. martā, to ieņēma Lielbritānijas pārstāvis Heistings Ismejs. Līdz šim šajā amatā ir bijuši trīs Lielbritānijas, trīs Nīderlandes, divi Beļģijas un pa vienam Vācijas, Itālijas, Spānijas, Dānijas un Norvēģijas pārstāvim.
NATO ģenerālsekretāra amatā bijuši Heistingss Ismejs (1952-57), Pols-Anrī Spāks (1957-61), Dirks Stikers (1961-64), Manlio Brozio (1964-71), Jozefs Lunss (1971-84), Pīters Keringtons (1984-88), Manfrēds Verners (1988-94), Villijs Klāss (1994-95), Havjers Solana (1995-99), Džordžs Robertsons (1999-2003), Jāps de Hops Shēfers (2004-09), Anderss Fogs Rasmusens (2009-14) un Jenss Stoltenbergs (no 2014. gada).
NATO ģenerālsekretātu ievēl uz četriem gadiem. Stoltenberga pilnvaru laikam bija jānoslēdzas 2022. gada 30. septembrī, taču sakarā ar Krievijas invāziju Ukrainā tas tika pagarināts vēl par vienu gadu.
