Latvija kopā ar septiņām citām ES valstīm aicina nostiprināt bloka robežas
Astoņas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis aicinājušas Briseli ievērojami nostiprināt Eiropas Savienības (ES) robežas, lai novērstu vēl vienu milzīgu migrācijas krīzi, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākusī vēstule.
Latvija, Lietuva, Austrija, Dānija, Igaunija, Grieķija, Malta un Slovākija pirmdien nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai un Eiropadomes prezidentam Šarlam Mišelam.
Šīs valstis vēstulē norādījušas,ka ir pēdējais laiks visaptverošai Eiropas pieejai visiem nozīmīgākajiem migrācijas maršrutiem, lai cīnītos pret nelegālo migrāciju.
Vēstulē aicināts sniegt "papildu finansiālu atbalstu" esošā budžeta ietvaros, lai uzlabotu "attiecīgos operatīvos un tehniskos pasākumus efektīvai robežkontrolei". Tajā arī aicināts "ievērojami palielināt trešo valstu pilsoņu ātru atgriešanu" un slēgt jaunas partnerības un vienošanās ar trešajām valstīm.
Vairākas ES valstis saskaras ar nelegālo imigrantu pieplūdumu, kas ir līdzvērtīgs migrācijas krīzes laikā pieredzētajam 2015.gadā un 2016.gadā, norādīts vēstulē.
ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone janvāra beigās pauda pārliecību, ka patvēruma piešķiršanas reforma, kas tiek apspriesta kopš 2020.gada septembra, tiks pieņemta pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024.gadā.
ES ir paredzējusi sešus miljardus eiro savu robežu aizsardzībai no 2021.gada līdz 2027.gadam.
Vairākas valstis, tai skaitā Austrija, ir aicinājušas ES piešķirt finansējumu žogu nostiprināšanai uz ES ārējām robežām, lai samazinātu nelegālo imigrantu plūsmu.Taču EK līdz šim bijusi atturīga pret šīm idejām, apgalvojot, ka sienu un žogu celtniecība neesot pareizais risinājums.
Leiena janvārī pavēstīja, ka ES dalībvalstis šī gada pirmajā pusē varētu piekrist izmēģinājuma shēmai, lai paātrinātu patvēruma piešķiršanas procedūras migrantiem, kam ir tiesības saņemt patvērumu ES, un ātrāk deportētu tos migrantus, kam šādu tiesību nav.
Leiena paziņoja, ka vēlas, lai ES sastāda sarakstu ar drošas izcelsmes valstīm, un pastiprina robežu novērošanu Vidusjūras un Rietumbalkānu migrācijas maršrutos.
