“Kaut kādas Itālijas kaut kāds aizsardzības ministrs” ir rets kretīns - Medvedevs riskē ar savu Toskānas villu

Kā parasti — nepagāja ne dažas stundas, un Medvedevam nostrādāja nosacījuma reflekss rakstīt ķengas savā “Telegram” kanālā. “Eiropas varas struktūrās muļķu ir bez gala. Kaut kādas Itālijas kaut kāds aizsardzības ministrs nosaucis bruņu tehnikas un citu ieroču piegādi Ukrainai par trešā pasaules kara novēršanu. Rets kretīns.”

Jāsaka, ka savos uzbraucienos Medvedevs šoreiz rīkojies ļoti pārdroši, jo tieši Toskānā atrodas viņa lepnā villa un plašie vīnogulāji. Ka tik nesanāk kā pazīstamākajam propagandistam Vladimiram Solovjovam, kurš ar savu mutes brūķēšanu pazaudēja lepnās savrupmājas Komo ezera krastā.

Turpinot savu izvirdumu, viņš neskopojas ar izteicieniem “apdāvinātā ministra” kaimiņiem no “ļaunās miglainās karalistes ar impērijas kompleksu”, kas uzdrošinās pieprasīt, lai viss NATO bruņojums — iznīcinātāji, tanki un tāldarbības raķešu sistēmas — nekavējoties tiktu nodots Ukrainai, lai novērstu pasaules karu.

Medvedevs, būdams savā elementā, tādu Ukrainu principā neatzīst. “Pirmkārt, Eiropā nekam nevajadzīgās Ukrainas aizsardzība, ja kas, neglābs no atmaksas izkurtējušo Veco pasauli. Otrkārt, ja trešais pasaules karš sāksies, tad diemžēl tas nebūs ar tankiem un pat ne iznīcinātājiem. Tad pavisam droši — ar visu būs cauri.”

Lieki teikt, ka Ukraina Medvedevā rada tādu slimīgu naidu, ka kaut vai sanitārus jāizsauc. Taču smieklīgākais ir tas, ka viņš Ukrainai un tās prezidentam Volodimiram Zelenskim piedēvē tieši to, kas pēc būtības ir pats — nožēlojams, nekam praktiski nederīgs, psiholoģiski pilnīgi sabradāts cilvēks, kas kreņķus pastāvīgi slīcina glāzītē.

“Ne visai veseliem cilvēkiem ir tāda īpašība — piedēvēt citiem savas fobijas un problēmas. Tāda psiholoģiska projekcija, kad paša bailes tiek uztvertas kā radītas no āra, kas piemīt kādam citam.”

Varētu padomāt, to viņš raksta, skatīdamies spogulī. Bet nē.

“Lūk, teiksim, acīmredzamais: nejēdzīga operetes figūriņa zaļā nospeķotā krekliņā par 1000% ir atkarīga no NATO ieročiem un Rietumu naudas. Bez tā ne Ukraina, ne viņš ar savu kamarilju nepastāvētu par dienu. Šis radījums vairs pat nav klauns, bet vienkārši cirka sunītis, pūdelis pie dresētāja kājas, kas kvekšķ pēc viņa plaukstu uzsitiena.”

Te jāatceras, kā augumā pavisam sīkais Medvedevs pēc kļūšanas par prezidentu pat sāka staigāt džudista ļodzīgā gaitā un runāt skarbā tonī, cenšoties atdarināt savu saimnieku Vladimiru Putinu, un pēc viņa pirmā svilpiena paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs uz prezidenta amatu, un iztapīgi atbrīvoja iesildīto prezidenta krēslu. Baidoties zaudēt saimnieka labvēlību, Medvedevs pēdējā gada laikā no kādreizējā liberāļa ir pārvērties par īstu “urku” no pavārtes, vārdos gatavs visus saplosīt gabalos. Īsts klaviatūras nindzja.

“Taču šī būtne ar svarīgu aizsmakušu toni saka: man nav, par ko un ar ko runāt, un vispār nav skaidrs, kurš Krievijā pieņem lēmumus. Bet te visiem redzams, kurš, skatieties: tikai es — spēcīgs, kaujās rūdīts karavadonis, svarīgs valstsvīrs, valsts (palātas) 404 vadītājs, gandrīz hetmanis, pasaules, varētu teikt, Visuma mēroga figūra,” ķengājas politiskā nulle, kurš jau padsmit gadus smieklīgi cenšas piepūsties līdz valstsvīra līmenim.

“Acīmredzami, ka tā ir reāla psiholoģiska problēma, kas drīz var kļūt arī par psihiatrisku,” kā spogulī skatīdamies raksta Medvedevs.

“Taču ārēji nesakarīgajiem zaļā tērptā pacienta paziņojumiem ir arī konkrēts mērķis. Tie ir pamatojums jaunām ubagdāvanām,” tā Medvedevs raksturo Zelenska aicinājumus par jaunām ieroču piegādēm un citas palīdzības nodrošināšanu, brīdinot, ka Krievijas pacietība drīz beigsies.