Putins soda Ukrainu, paziņo vēstnieks
Krievijas prezidents Vladimirs Putins patlaban soda Ukrainu par to, ka tā ievieš Eiropas standartus un aizsargā Eiropas vērtības, kas ir Eiropas Savienības (ES) un NATO pamats, ceturtdien starptautiskajā konferencē "Nosargāt valsti. Toreiz un tagad: Baltijas valstu nacionālās pretošanās pieredze un Ukraina" sacīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.
Viņaprāt, ukraiņu cerība uz to, ka Rietumi aizsargās Ukrainu kā daļu no Eiropas kopienas, ir visai loģiska. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteikumi par NATO un ukraiņu iedzīvotāju kritika par alianses vājo reakciju šī brīža situācijā ir saprotama, pārliecināti pauda Miščenko.
Ukrainā pieaug frustrācija, tāpēc, ka Rietumiem pietrūkst apņēmības, īpaši NATO alianses vidū, sacīja Miščenko.
Vēstnieks skaidroja, ka Rietumi pretojas ar negaidītu vienotību, bet šī vienotība un palīdzība šobrīd Ukrainai ir katastrofāli nepietiekama.
"Dažas Rietumu valstis izrāda nezināšanu, domājot par to, ka dialogs ar Putinu ir iespējams, dažas pat cenšas gūt labumu no šīs situācijas un turpina sadarboties ar Putina kriminālo režīmu un Krieviju," sacīja vēstnieks.
Viņš uzsvēra, ka Rietumu līderi un NATO sabiedrotie cenšas izvairīties no Trešā pasaules kara, taču šis karš jau ir sācies un notikumi Ukrainā ir tā kulminācija.
Miščenko konferencē pauda pārliecību, ka Ukraina karā viennozīmīgi uzvarēs, taču bez Rietumu palīdzības šī uzvara tai maksās simtiem tūkstošus upuru, savukārt ar Rietumu atbalstu šo karu Ukraina varētu uzvarēt ātri, bet tas prasa solidaritāti un drosmi no NATO līderiem.
Vēstnieks sacīja, ka Ukrainai ir dārga katra cilvēka dzīvība, atšķirībā no Kremļa diktatora. "Putinam neko nenozīmē nogalinātie kareivji. Putina mērķis ir radīt pēc iespējas vairāk ciešanu krieviem, lai viņš varētu nostāties uz vēsture skatuves, līdzās saviem elkiem, Ivanam Bargajam, Pēterim Lielajam, Staļinam," viņš skaidroja.
Miščenko arī pauda pateicību Latvijas tautai un valdībai par palīdzību, atbalstu un vienotību ar Ukrainas tautu un lūdza turpināt aizstāvēt Ukrainas likteni visās starptautiskajās platformās.
"Krievija nevar būt viena no svarīgāko lēmumu pieņēmējiem ANO Drošības padomē. Tā nevar būt nevienam par tirdzniecības partneri, jo tā viņi tikai papildinās budžetu karam un slepkavībām," uzvēra vēstnieks.
Kā ziņots, 24.februārī Krievijas armija iebruka Ukrainā, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus.
