“Meklējam ukraiņu patronas, lai šautu viens otram kājās” - pārtvertās telefonsarunas atklāj Krievijas karavīru izmisumu

Sanācis ir tā, ka Krievijas masīvajā uzbrukumā Ukrainai, kuram valsts prezidents Vladimirs Putins ne pārāk slēpti gatavojās, vairākus mēnešus savelkot pie robežām lielāko daļu valsts bruņoto spēku, sava loma bija paredzēta arī netālu no Latvijas esošajiem Pleskavas desantniekiem.

Krievijas Federācijas bruņoto spēku 76. gvardes gaisa desanta divīzija ir ar pietiekami garu vēsturi.

Tās pirmsākumi meklējami ap laiku, kad sācies Otrais pasaules karš – 1939. gada 1. septembrī, topot 157. strēlnieku divīzijai, un ir vecākā gaisa desanta karaspēka divīzija Krievijas bruņotajos spēkos.

Tā ir arī pirmā, kurā tika pilnībā ieviests profesionālais dienests, un divīzija jau kopš 1947. gada bāzējas Pleskavā.

Tas ir aptuveni 50-60 kilometru no dažādiem punktiem uz Latvijas-Krievijas robežas, kā rezultātā līdz šim “Pleskavas desants un bruņutehnika” pietiekami regulāri piesaukta, runājot par Latvijas drošības situāciju.

Pleskavas divīzijā atsakās pildīt pavēles, izskan runas par aizturētajiem

Stāstos par masveida dezertēšanu, padošanos gūstā un atteikšanos pildīt pavēles Ukrainas teritorijā, ik pa laikam izskan arī Pleskavas divīzijas nosaukums.

Šonedēļ Ukrainas specdienesti ziņoja, ka Krievijas armijas Pleskavas īpašo uzdevumu spēku brigādei Ukrainā, ciešot lielus zaudējumus Harkivas virzienā, tās “komandieris pulkvedis Bušujevs atteicies pildīt pavēli par operācijas turpināšanu, nonācis konfliktā ar Rietumu kara apgabala pavēlniecību un atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas”.

Par to sociālajā tīklā “Facebook” paziņojis arī Ukrainas Aizsardzības reformu centra vadītājs Oleksandrs Daniļuks, kas koordinē starpresoru platformu cīņai pret hibrīddraudiem, kura darbojas sasaistē ar NATO.

“Saskaņā ar Ukrainas izlūkdienesta datiem Krievijas armijas īpašo uzdevumu spēku otrajā atsevišķajā brigādē (Pleskava) kaujās Harkivas virzienā ir jau vairāk nekā 30 kritušo, 26 ievainotie, vairāk nekā 50 pazuduši bez vēsts un septiņi padevušies gūstā,” norāda Daņiļuks.  

Brigādes komandieris Bušujevs nonācis konfliktā ar 20. armijas un Rietumu kara apgabala pavēlniecību un atteicies sūtīt savus padotos uz karadarbības zonu, tāpēc atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas, papildina Ukrainas puse.

Pēcāk Ukrainas atbildīgās iestādes ziņojušas, ka saistībā ar nepakļaušanos tieši Pleskavas divīzijas rindās nesen esot aizturētas četras militārpersonas.

Sociālajos tīklos cirkulē arī liels skaits it kā Krievijas bruņoto spēku karavīru ar roku rakstītu un parakstītu iesniegumu par atteikšanos piedalīties kaujās Ukrainas teritorijā, taču to izcelsmi uzticami pārbaudīt saprotamu iemeslu dēļ ir apgrūtinoši:

Kādā no pārtvertajām sarunām, kuru “YouTube” publicējis kādreizējais Ukrainas parlamenta deputāts, pašreizējais Ukrainas Iekšlietu ministrijas padomnieks Antons Geraščenko, dzirdams, kā Ukrainā dislocēts Krievijas spēku pārstāvis stāsta kādai sievietei, ka zaudējumi Krievijas armijai ir milzīgi, un, ka “viens no Pleskavas komandieriem ir nošāvies”, reaģējot uz šo statistiku (video, ap 1:59):

Noteiktā vecuma ierobežojuma dēļ video skatāms tikai "YouTube" platformā:

Netiek gan minēts nekas vairāk, kas ļautu noteikt, cik patiesībai atbilstoša ir šī informācija un par kuru augstākstāvošo ir runa.

Iespējams, par atpazīstamāko no Pleskaviešu desantniekiem, kuri saņemti gūstā Ukrainā, ir kļuvis kāds 26 gadus vecs puisis vārdā Timofejs Bobovs.

Par viņu Jauns.lv rakstīja iepriekš.

Pleskaviešus interesē savu dienošo radu liktenis

Līdz šai dienai publiski ir nosaukti vēl vairāki Krievijas militāristi, kuri saistīti ar Pleskavas apgabalu.

Starp viņiem ir 76. gvardes gaisa desanta divīzija štāba izlūkošanas nodaļas virsnieks kapteinis Iļja Kupcovs un štāba priekšnieka vietnieks majors Aleksejs Vorsjučenko.

Marta sākumā Jauns.lv jau vēstīja, ka Pleskavas apgabala gubernators Mihails Vederņikovs savā “Instagram” kontā ievietoja divus fotoattēlus ar oficieriem-desantniekiem Konstantīnu Zizevskiju un Juriju Agarkovu, kuri gājuši bojā Ukrainā.

Vederņikovs norādīja, ka abiem militāristiem ir bijusi “iepriekšēja saikne ar 76. divīziju”, un viņi bijuši goda vīri, izcili karavīri un tā tālāk:

Drīz zem šī “Instagram” ieraksta sāka parādīties lērums līdzjūtību komentāru, taču starp tiem izcēlās atsevišķi citi, kuros pausta neizpratne par to, kas tad īsti notiek ar Pleskavas divīzijas desantniekiem.

Kāda sieviete aicināja “beidzot nosaukt visus bojā gājušos” un “informēt sievas un mātes par viņu vīru un bērnu likteni”.

Citos komentāros tika runāts par to, ka pieminēti un izcelti tiek tikai šie oficieri, bet pārējie nu ir nolemti aizmirstībai.

Atsevišķi sociālā tīkla lietotāji pat atļāvās šaubīties par to, cik ticams ir Krievijas iepriekšējais oficiālais paziņojums par aptuveni 500 kritušiem karavīriem. Uz katru šādu komentāru atradās virkne citu, kuri aicināja neizplatīt Ukrainas propagandu un melus par Krievijas militārajiem manevriem.

Kāds komentētājs norādīja: “Ja reiz pa visu valsti 500 kritušo, tad nav iemesla lieki satraukties, gaidīt, ka no Pleskavas apgabala būs daudz vairāk par diviem [tobrīd Vederņikovs bija nosaucis divas militārpersonas] bojā gājušajiem.”

Visi komentāri drīz pēc tam no šī ieraksta tika dzēsti.

Paša raidīta “Ukraiņu lode” kā biļete prom no kara

Īpaši uzskatāmi atsevišķās Krievijas spēku daļās valdošo izmisumu demonstrē kāda Ukrainas drošības dienesta (UDD) pārtverta un publicēta telefonsaruna starp Krievijas karavīru un kādu vecāka gadagājuma sievieti.

Sieviete telefonsarunas sākumā ir priecīga, ka viņu sazvanījis karavīrs, un stāsta, ka ir ieplānojusi lūgt viņu atgriezt puisi no kaujas lauka:

“Es tieši biju domājusi doties uz Kara komisariātu. Pateikšu, ka es esmu palikusi viena un man tevi vajag mājās, lai palīdzi,” saka sieviete.

“Neatgriezīs mani. Te mums ir cilvēki, kuri atteicās [karot], viņiem visiem pa astoņiem gadiem iedeva,” atbild vīrietis, uz ko kundze reaģē ar izbrīnu.

Sarunas turpinājumā puisis stāsta par zaudējumiem, kurus piedzīvojusi viņa vienība, un atklāj noslēpumu: “Es tev pa kluso pateikšu – zini, ko mēs gribējām izdarīt? Mēs gribējām sameklēt ukraiņu patronas – 7.62x39mm – un viens otram kājās iešaut. Aizbrauktu atpakaļ uz hospitāli Budjonovskā.”

Pieļaujams, ka karavīrs domā Budjonovskas slimnīcu Budjonovskā, Stavropoles novadā, pašos Krievijas dienvidos, pārsimts kilometru attālumā no Gruzijas.