Divu bērnu tēvs ar radiem Ukrainā – ieskatāmies acīs sagūstītam krievu karavīram no “draudīgās Pleskavas divīzijas”
Militārajiem ekspertiem (gan dīvāna, gan īstajiem) runājot par Krievijas teorētisku iebrukšanu Latvijā, samērā bieži tiek pieminēta tepat netālu esošā, “draudīgā Pleskavas divīzija”. Kopš 24. februāra notikumiem Ukrainā mums ir bijusi iespēja ielūkoties acīs vismaz dažiem no šiem desantniekiem, dzīviem vai mirušiem.
Krievijas Federācijas bruņoto spēku 76. gvardes gaisa desanta divīzija ir ar pietiekami garu vēsturi.
Tās pirmsākumi meklējami ap laiku, kad sācies Otrais pasaules karš – 1939. gada 1. septembrī, topot 157. strēlnieku divīzijai, un ir vecākā gaisa desanta karaspēka divīzija Krievijas bruņotajos spēkos.
Tā ir arī pirmā, kurā tika pilnībā ieviests profesionālais dienests un divīzija jau kopš 1947. gada bāzējas Pleskavā.
Kara bērni: pašas spēcīgākās fotogrāfijas no Krievijas agresijas Ukrainā
Tas ir aptuveni 50-60 kilometrus no dažādiem punktiem uz Latvijas-Krievijas robežas, kā rezultātā līdz šim “Pleskavas desants un bruņutehnika” pietiekami regulāri piesaukta, runājot par Latvijas drošības situāciju.
Karo arī Ukrainā
Sanācis ir tā, ka Krievijas masīvajā uzbrukumā Ukrainai, kuram valsts prezidents Vladimirs Putins ne pārāk slēpti gatavojās, vairākus mēnešus savelkot pie robežām lielāko daļu valsts bruņoto spēku, sava loma bija paredzēta arī netālu no Latvijas esošajiem Pleskavas desantniekiem.
Precīzu un pārbaudītu informāciju par iesaisti, tās apmēriem un kādiem konkrētiem manevriem, domājams, neiegūsim vēl ilgi, taču šobrīd pieejamā informācija dod iemeslus pieļaut, ka īpaši labi 76. gvardes gaisa desanta divīzijai ar desantēšanu Ukrainā nav gājis.
Vēl iebrukuma pirmajā dienā izskanēja runas, ka no Pleskavas uz Ukrainas pusi lido 18 “Ilyushin Il-76” lidmašīnas, ar domu, ka tādējādi tiek transportēts karaspēks Kijevas ātrai ieņemšanai.
Par to sociālajos tīklos, atsaucoties uz saviem avotiem Ukrainas valdībā, tās dienas vakarā runāja Nīderlandē bāzētās pētnieciskās žurnālistikas grupas “Bellingcat” izpilddirektors Kristo Grozevs.
“Bellingcat” līdz šim izpelnījušies starptautisku atzinību ar saviem pētījumiem par Krievijas ārpolitiku un Putina metodēm opozīcijas likvidēšanā, tostarp arī par Alekseja Navaļnija indēšanas mēģinājumu.
Kā zināms, Kijeva paliek neieņemta arī pēc zvērīgajām kaujām, kādas pirmajās dienās noritēja tai blakus esošajā Hostomeļā, “Antonov Airlines” lidostā un citviet tuvumā, beidzoties ar ievērojamiem zaudējumiem Krievijai un ne maznozīmīgiem zaudējumiem Ukrainai.
Tajās dienās medijos atkārtoti tika runāts arī par vairākām Ukrainas spēku notriektām “Il-76” lidmašīnām.
Tajās esošo Krievijas desantnieku skaits paliek un, domājams, paliks nezināms, taču viena šāda transporta lidmašīna spēj vest 167 karavīrus ar personīgajiem ieročiem un ekipējumu, vai nodrošināt 126 karavīru lielas desanta grupas desantēšanu ar izpletņiem.
“Puiši, es ne reizi neizšāvu!”
Pēc kāda laika, šķirstot “Telegram” izveidotos kanālus, kuri radīti Ukrainā sagūstīto un iznīcināto Krievijas militārpersonu atpazīšanai, sāka parādīties arī fotogrāfijas ar kādu karavīru, kurš tika pieteikts, kā viens no Pleskavas divīzijas desantniekiem.
Tas bija puisis vārdā Timofejs Bobovs. Viņš ir dzimis 1996. gadā, Pleskavas apgabala pilsētā Veļikije Luki.
Video no kaujas lauka Timofejs redzams gaužām bēdīgā stāvoklī – guļam uz muguras, blakus cīņubiedriem ar sašķaidītām sejām un ķermeņa daļām, lūdzoties Ukrainas “Azov” bataljona žēlastību ar vārdiem: “Puiši, es ne reizi neizšāvu! Mans automāts lūk tur, zemē mētājas!”
Pirms tam viņu uz šo vietu aiz krāgas atvilka minētā bataljona kaujinieki.
Pēc kāda laika “Telegram” kanālos parādījās kārtējais video, kurā sagūstīts Krievijas karavīrs zvana radiniekiem Krievijā.
Spriežot pēc video redzamā un dzirdamā (gūsteknis apstiprina, ka ir no 76. divīzijas), runājošais ir jau minētais Timofejs Bobovs.
Telefonsarunā ar māti viņš interesējas par rubļa kursu un tad, domājams, Ukrainas spēku mudināts, izstāsta, ko viņa vienība un Krievijas spēki kā tādi ir sastrādājuši Ukrainā:
“Mūsu puikas te vienkārši apšauj civilos, pilnīgs “bezpriģels”! Es noteikti pasēdēšu [cietumā], kad atbraukšu... ja atbraukšu,” telefonsarunā stāsta Timofejs, vienlaikus izstāstot, kā palicis dzīvs un lūdzis Dievu.
Video beidzas ar Timofeju, kurš saka mātei, ka mīl viņu.
Divu bērnu tēvs ar radiem Ukrainā
Ukrainas medijam “Obozrevatel” pēc Timofeja sagūstīšanas un viņa datu (tostarp sociālo tīklu kontu) publicēšanas izdevās sazināties ar vienu no viņa draugiem Krievijā.
Vīrietis Ukrainas portāla žurnālistei atklāja ne mazums interesantu lietu par vien 26 gadus veco Timofeju.
Viņš ir divu bērnu tēvs, un, saskaņā ar drauga Sergeja Gorohova teikto, uz Ukrainu devās apzināti, domājot, ka nopelnīs labu naudu, cīnoties ar nacistiem.
“Patīk viņam tēvzemi aizstāvēt un ir labs variants nopelnīt. Tāds, kas ļaus uzturēt divu bērnu ģimeni,” rakstiski “Obozrevatel” atbildējis Timofeja draugs.
Saskaņā ar šo avotu Timofejs vien decembrī kļuvis par profesionālu karavīru un pavisam drīz jau devies karot uz Ukrainu.
Līdz tam Timofejs mēģinājis būt aktīvs sociālajos tīklos. “Youtube” karavīrs izvietojis dažāda veida saturu, kas liek domāt, ka viņam bijuši plāni kļūt par vlogeri/”youtuberi”.
Dažos video Timofejs uzstājīgi aicina abonēt viņa kanālu, kurā pats liek safilmētās ikdienas dzīves ainas.
No Ukrainas medija sarunas ar viņa draugu, kā arī paša Timofeja publiski paustā, atliek secināt, ka viņi pilnībā tic, ka Krievija šobrīd Ukrainā nodarbojas ar iedzīvotāju “glābšanu no nacistiem”.
Zīmīgi, ka pats Timofejs esot “pa pusei ukrainis”, kā sarunā ar “Obozrevatel” apgalvo viņa draugs.
“Viņam nekad nebija, nebūs negatīva attieksme pret ukraiņiem. Viņš pats pa pusei ir ukrainis, viņam radi – tāpat kā man – dzīvo Ļvivā. Žēl tikai, ka daudzi ukraiņi ir nozombēti ar propagandu, iet karot par rietumiem un nostājas nacistu pusē,” ukraiņu žurnālistei klāstījis gūstā saņemtā Timofeja draugs.
Pleskaviešus sāk interesēt savu dienošo radu liktenis
Pirms vairākām dienām Pleskavas apgabala gubernators Mihails Vederņikovs savā “Instagram” kontā ievietoja divus fotoattēlus ar oficieriem-desantniekiem Konstantīnu Zizevskiju un Juriju Agarkovu, kuri gājuši bojā Ukrainā.
Vederņikovs, norādīja, ka abiem militāristiem ir bijusi “iepriekšēja saikne ar 76. divīziju” un viņi bijuši goda vīri, izcili karavīri un tā tālāk.
Drīz zem šī “Instagram” ieraksta sāka parādīties lērums līdzjūtību komentāru, taču starp tiem izcēlās atsevišķi citi, kuros pausta neizpratne par to, kas tad īsti notiek ar Pleskavas divīzijas desantniekiem.
Kāda sieviete aicināja “beidzot nosaukt visus bojā gājušos” un “informēt sievas un mātes par viņu vīru un bērnu likteni”.
Citos komentāros tika runāts par to, ka pieminēti un izcelti tiek tikai šie oficieri, bet pārējie nu ir nolemti aizmirstībai.
Atsevišķi sociālā tīkla lietotāji pat atļāvās šaubīties par to, cik ticams ir Krievijas iepriekšējais oficiālais paziņojums par aptuveni 500 kritušiem karavīriem.
Uz katru šādu komentāru atradās virkne citu, kuri aicināja neizplatīt Ukrainas propagandu un melus par Krievijas militārajiem manevriem.
Kāds komentētājs norādīja: “Ja reiz pa visu valsti 500 kritušie, tad nav iemesla lieki satraukties, gaidīt, ka no Pleskavas apgabala būs daudz vairāk par diviem bojā gājušajiem.”
Visi komentāri drīz pēc tam no šī ieraksta tika dzēsti.
