Krievijas vienību darbošanās liecina par mēģinājumiem iznīcināt Zelenski, pauž eksperti

Aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) padomnieks militārajos jautājumos, bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube norāda, ka pirmās 24 kara stundas vēl ir par maz plašu secinājumu izdarīšanai, taču pirmās indikācijas liecina, ka Krievijai tomēr pilnā apjomā nav izdevies pārsteiguma un precīzo ieroču uzbrukums.

"Šī virzīšanās ar sauszemes spēkiem nenotiek tiek ātri," norādīja Graube un piebilda, ka kopumā, spriežot pēc Ukrainas oficiālajiem avotiem, ukraiņi spēj kontrolēt situāciju.

Graube vērsa uzmanību, ka ukraiņu pretgaisa aizsardzība nav pilnībā iznīcināta un ukraiņu rīcībā vēl ir vidējās un tuvās darbības ieroči, piemēram, raķešu sistēma "Stinger".

Graube skaidroja, ka karos viens no uzbrukuma pirmajiem uzdevumiem ir paralizēt komandvadības sistēmu, taču šķiet, ka ukraiņu darbības kļūst koordinētākas.

"Pirmās dienas pārsteigums ir pārvarēts, bet, vai tas materializēsies efektīvā aizsardzības operācijā, to rādīs nākamās diennaktis. Jāskatās, vai ukraiņi spēs militāri aizsargāt Kijevu kā simbolu un nosargāt prezidentu un valdību," norādīja Graube.

Tas ir īpaši sarežģīti uzbrucējiem, turklāt šādas cīņas neizbēgami būs ar civiliedzīvotāju upuriem.

Bijušais Latvijas NBS Sauszemes spēku komandieris, atvaļināts pulkvedis Igors Rajevs savukārt pauda uzskatu, ka patreizējā bilancē vairāk izskatoties, ka vairāk plusu tomēr ir krieviem, jo bombardēšana deva efektu un stipri ietekmēja ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas gan nenozīmē, ka viņas vispār vairs nav.

"Viņi turpinās šaut un pretoties Krievijas lidaparātiem," piebilda Rajevs.

Krieviem acīmredzot veiksmīgs uzbrukums ir bijis Ukrainas dienvidos, kur krievu spēki izlauzās no Krimas, taču ukraiņi spēj turēties pretī pie Doņeckas un Luhanskas.

Spriežot pēc izvirzītajiem spēkiem pie Kijevas, Rajevs vērsa uzmanību, ka krievi Kijevas virzienā plāno vērst vieglos desantniekus ar ātriem transportlīdzekļiem un helikopteru atbalstu. Parasti šādi rīkojas, kad ir plāni par ātru reidu, proti, aizsteigties tālāk no frontes līnijas, lai iznīcinātu ļoti svarīgu objektu.

Tas, spriežot pēc spēku izvietojuma un konfigurācijas. Biju domājis, ka šo uzbrukumu krievi veiks naktī, tomēr kaut kas atcēlies. Es nedomāju, ka viņi no tā atteikušies, un turpinās viņu medīt," norādīja Rajevs.

Viņš arī atgādināja, ka arī pats Ukrainas prezidents piektdien uzrunā tautai paziņoja, ka Kijevā ir iegājušas Krievijas diversantu grupas un ka Krievija plāno viņu nogalināt.

Rajevs uzskata, ka Kijevas ieņemšana kā tāda nav krievu mērķis, jo tā ir milzīga pilsēta. "Pilsētu var nodot, taču ieņemt ar spēku patlaban nav iespējams. Pat ja Kijevā būs vāja pretošanās, to nevar izdarīt vienas dienas laikā. Turklāt, ja karo biezi apdzīvotā vietā, tad izplēn gaisā krievu naratīvs, ka viņi uzbrūk tikai militāriem objektiem, jo pilsētās uzreiz būs neizbēgami tūkstošiem civiliedzīvotāju upuri. Viņi maksimāli ilgi izvairīsies no atklātas Kijevas šturmēšanas," norādīja Rajevs.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".

Jaunākajiem notikumiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā vari sekot līdzi Jauns.lv teksta tiešraidē.