Baidens: Pasaule sauks Krieviju pie atbildības par uzbrukumu Ukrainai

"Visas pasaules lūgšanas ir kopā ar ukraiņu tautu," norādīja Baidens.

"Krievijas prezidents [Vladimirs] Putins ir izšķīries par iepriekš plānotu karu, kas nesīs katastrofālus zaudējumus un cilvēku ciešanas," uzsvēris Baltā nama saimnieks. "Vienīgais atbildīgais par bojāgājušajiem un postu, ko nesīs šis uzbrukums, ir Krievija, un Savienotās Valstis kopā ar saviem sabiedrotajiem un partneriem atbildēs vienoti un apņēmīgi."

Baidens pavēstījis, ka ceturtdienas rītā viņš runās ar G7 valstu līderiem un pēc tam paziņos par "turpmākajām sekām," kādas gaida Krieviju.

Lielbritānijas ārlietu ministre nosoda Krievijas neizprovocēto uzbrukumu Ukrainai

Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa ceturtdien tviterī pauda nosodījumu "šausminošajam, neizprovocētajam uzbrukumam, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvērsis pret Ukrainas tautu.

Lielbritānija ir kopā ar Ukrainu un ar starptautiskajiem partneriem īstenos kopīgu atbildi uz "šo šausmīgo agresijas aktu", norādīja ministre.

Vācija: Krievija par uzbrukumu Ukrainai samaksās "bezprecedenta cenu"

Vācija paziņojusi, ka Krievija par iebrukumu Ukrainā samaksās "bezprecedenta cenu".

"Krievijas agresijai būs bezprecedenta cena politiski, ekonomiski un morāli," ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē Ņujorkā trešdienas vakarā (pēc vietējā laika) sacīja Vācijas vēstniece ANO Antje Lēndertse.

Krievijas paziņojums par karu pret Ukrainu iezīmē lielāko militāro konfliktu Eiropā vairāku desmitgažu laikā, viņa brīdināja.

Leiena: Krievija tiks saukta pie atbildības par uzbrukumu Ukrainai

"Mēs stingri nosodām Krievijas neattaisnoto uzbrukumu Ukrainai. Šajās tumšajās stundās mūsu domas ir ar Ukrainu un nevainīgajām sievietēm, vīriešiem un bērniem, kuriem jāsaskaras ar šo neizprovocēto uzbrukumu un jābaidās par savu dzīvību," tviterī apliecināja Leiena un Mišels. "Mēs sauksim Kremli pie atbildības."

ES līderi sasauca ārkārtas samitu ceturtdienas vakarā.

Samitā "notiks diskusijas par šo krīzi un tālākiem ierobežojošiem pasākumiem", ar ko "Krievijai par tās darbībām tiks noteiktas masīvas un skarbas sekas", kopīgā paziņojumā apliecināja Leiena un Mišels.

EK izklāstīs līderiem vispārējās aprises jaunajām sankcijām, kas tiks pievienotas trešdien noteiktajai sākotnējai sankciju kārtai, kas tika izsludināta pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija atzinis Donbasa separātisko veidojumu "neatkarību".

Kā norādīja Leiena un Mišels, viņi sagaida, ka ES līderi jaunās sankcijas "pieņems ātri".

"Mēs koordinējam mūsu atbildi ar mūsu starptautiskajiem partneriem, ieskaitot NATO un G7, kuru līderi tiksies šodien (ceturtdien)," viņi norādīja.

Igaunijas prezidents: Putins atkal izvēlējies kara ceļu

"Un atkal prezidents Putins ir izvēlējies kara ceļu," teikts Karisa paziņojumā.

"Esmu dziļi satriekts un vīlies, ka Maskava ir demonstrējusi pilnīgu vienaldzību pret Ukrainas cilvēku, kā arī pret Krievijas pašas pilsoņu dzīvībām," uzsvēris Kariss.

"Mūsu domas ir ar Ukrainu," sacīts paziņojumā.

Tajā teikts, ka "Krievijas vadības absurdie aizbildinājumi, lai uzbruktu Ukrainai, ir nepatiesi, nepamatoti un noziedzīgi. Tie ir izfantazēti, lai prezidents Putins varētu attaisnot agresiju pret valsti, kas nekad nav apdraudējusi Krieviju. Tā Padomju Savienība uzbruka Somijai 1939.gadā, Ungārijai 1956.gadā, Čehoslovākijai 1968.gadā. Krievija, Padomju Savienības tiesiskā mantiniece, ņem piemēru no šiem uzbrukumiem, sākot plašu karadarbību pret Ukrainu 2022.gadā. Līdzīgi tam, kā Maskava uzbruka Gruzijai 2008.gadā un Ukrainai jau 2014.gadā".

Igaunijas prezidents norādījis, ka Krievija baidās no demokrātiskas Ukrainas, tāpēc tai uzbrukusi.

"Tagad mēs noteikti zinām, ka Krievija nespēj paciest Ukrainas valsti, kas ir demokrātiska, neatkarīga, veidojot labāku nākotni sev, un pieder Eiropai. Mēs arī zinām iemeslu - Krievija baidās no tādas valsts. Baidās no sava kaimiņa neatkarības izvēlēties savus ceļus un savus sabiedrotos. Šo baiļu dēļ Krievija nolēma iesaistīties jaunā karā un uzbrukt Ukrainai," sacīts paziņojumā.

Vēršoties pie Igaunijas iedzīvotājiem, Kariss paudis pārliecību, ka šāds uzbrukums Igaunijai nevar notikt, jo tā ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts.

"Dārgie Igaunijas ļaudis, es zinu, ka daudzi no jums ar zināmu satraukumu jautā - vai šādi notikumi varētu norisināties Igaunijā? Šis satraukums vai pat bailes ir saprotamas. Bet atbilde uz šiem jautājumiem ir kategorisks "nē". Igaunija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, mēs esam eiroatlantiskās ģimenes nešķirama daļa. Mums ir stipri un vienoti sabiedrotie. Igaunijas valsts un Igaunijas aizsardzība ir spēcīgas. Notikumi Ukrainā mūs neapšaubāmi skars, bet tiešu militāru draudu Igaunijai nav. Tomēr mums, piemēram, jābūt gataviem kiberuzbrukumiem, kā arī bēgļu uzņemšanai," teikts paziņojumā.

Vēršoties pie Ukrainas tautas,  Igaunijas prezidents uzsvēris, ka "Krievijas jaunais uzbrukums ir kara pieteikums visām demokrātiskajām valstīm un pastāvošajai drošības kārtībai. Aizstāvot savu neatkarību un brīvību, Ukraina cīnās par visu Eiropu. Jūs neesat vieni. Mēs jums palīdzēsim ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem. Mūsu mērķis ir apturēt agresoru un piespiest to atkāpties. Ukraina, mēs esam ar tevi. Un tāpat kā jūs arī mēs nenogursim un nesalūzīsim".

Kariss arī apliecinājis Krievijas iedzīvotājiem, ka Igaunija neapdraud Krieviju un vēlas ar to draudzīgas attiecības.

"Mani pārņem skumjas un bažas, kad domāju par Krievijas tautu. Karš, kuru Krievijas vadība ir sākusi pret Ukrainu, nesīs daudz sāpju un sēru daudzām Krievijas ģimenēm no Tālajiem Austrumiem līdz Kaļiņingradai. Esmu  pārliecināts, ka jūs negribējāt šo karu. Diemžēl tas nav liels mierinājums, kad mēs domājam par šī konflikta iespējamajiem upuriem. Kā Igaunijas prezidents varu jums apliecināt, ka ne Igaunija, ne kāda cita Krievijas kaimiņvalsts jūs neapdraud. Gluži pretēji, mēs gribētu redzēt draudzīgas attiecības starp valstīm. Es dziļi nožēloju, ka arī Krievijas līderi to nevēlas."

Igaunijas prezidents mudinājis noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju un atbalstīt Ukrainu, tostarp sniedzot konkrētāku perspektīvu Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai.

"Tagad, kad maskas ir kritušas, vienīgā demokrātisko valstu atbilde var būt - apturēt Krieviju. Tas nozīmē vēl iedarbīgākas sankcijas - gan politiskas, gan ekonomiskas - pret agresoru un visaptverošu atbalstu Ukrainai, tostarp sniedzot konkrētāku perspektīvu Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai," uzsvēris Kariss.

"Nešaubos, ka Krievijas lēmums izvēlēties karu tikai palielinās vienotību un solidaritāti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un NATO sabiedrotajiem Mēs rīkosimies kopā, paliksim vienoti un cieši saskaņosim savu rīcību," savu pārliecibu paudis Igaunijas prezidents.

Lietuva pastiprina kaujas gatavību, konsultējas par sankcijām Krievijai un atbalstu Ukrainai

"Ukraina nepaliks viena. Tā joprojām var rēķināties ar pilnīgu Lietuvas atbalstu. Stājoties pretī agresijai Ukrainā, mēs paaugstinām savu kaujas gatavību," lasāms Nausēdas izplatītajā paziņojumā, kurā piebilsts, ka viņš ceturtdien sasaucis Lietuvas Nacionālās aizsardzības padomes sēdi, kurā pieņems nepieciešamos lēmumus.

"Krieviju var apturēt tikai vienota un stingra demokrātisko Rietumu atbilde. Tādēļ esmu jau sācis aktīvas konsultācijas ar NATO sabiedrotajiem un partneriem Eiropas Savienībā (ES) par tālāko rīcību. Tādai rīcībai ir jāietver gan aktīvs atbalsts Ukrainai, gan stingras sankcijas pret Krieviju," Nausēda norādīja.

"Šajā satraukumu pilnajā laikā es domāju - un uzskatu, ka arī ikviens no jums - par brālīgo Ukrainas tautu. Stājoties pretī niknam ļaunumam, mums ir jābūt vienotiem un gataviem cīnīties pretī," Lietuvas iedzīvotājus uzrunāja Nausēda.

Viņaprāt, Eiropas nākotne varētu būt atkarīga no tā, "kā mēs rīkosimies tuvākajās stundās un dienās".