Ukrainas prezidents peļ Rietumu nomierināšanas politiku pret Krieviju
Rietumvalstīm jāizbeidz nomierināšanas politika pret Maskavu, sestdien Minhenes drošības konferencē sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, vienlaikus mudinot Rietumus piedāvāt Ukrainai izpildāmu grafiku ceļā uz NATO.
"Ukraina saņēma drošības garantijas par atteikšanos no pasaulē trešā lielākā kodolarsenāla. Mums nav ieroču. Un nav drošības. Bet mums ir tiesības pieprasīt atkāpšanos no nomierināšanas politikas, lai garantētu drošību un mieru," sacīja prezidents.
"Astoņus gadus Ukraina ir bijusi vairogs. Astoņus gadus Ukraina ir turējusies pretī vienai no lielākajām armijām pasaulē," norādīja prezidents.
Viņš mudināja sniegt "skaidrus, īstenojamus grafikus" Ukrainas ceļam uz NATO.
Zelenskis arī norādīja, ka vēlas tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai noskaidrotu "ko Krievijas prezidents grib".
Kamēr Ukrainai nav iespējas pievienoties NATO, tā vēlas saņemt drošības garantijas, sacīja Zelenskis.
"Mēs gribam [iestāties NATO]. Bet kamēr mums nav tādas iespējas, mēs tiecamies pēc tā, lai saņemtu drošības garantijas," sacīja Zelenskis.
Viņš arī atzina, ka ukraiņi ir gatavi jebkurai notikumu attīstībai Ukrainas austrumos.
"Nebūs tā, ka ukraiņi gulsies zārkos un gaidīs karavīrus. Mēs nevienam neuzbruksim, bet esam gatavi visam. Mēs nevaram būs pasīvi. Mēs nevaram katru dienu runāt, ka rīt būs karš. Par kādu valsti mēs runājam, par kādu ekonomiku mēs runājam? Kā var dzīvot valstī, kad katru dienu jums saka, ka rīt būs uzbrukums, ka rīt būs karš?" vaicāja Zelenskis.
Vašingtona lēš, ka Krievija pie Ukrainas robežām savilkusi aptuveni 130 000 karavīru. Neskatoties uz šo spēku koncentrāciju, Krievija apgalvo, ka negrasās uzbrukt Ukrainai, un apsūdz Rietumus panikas celšanā.
Tikmēr Ukrainas valdība un Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas Austrumukrainā apmainās ar apsūdzībām par apšaudēm un citiem pamiera pārkāpumiem.
ASV paudušas bažas, ka Maskava grasās radīt ieganstu, lai iebruktu Ukrainā.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
