Tabakas rūpniekiem neizdodas iebiedēt vēlētājus - viņi zaudē balsojumā Šveicē
Šveices vēlētāji ar 57% pārsvaru referendumā atbalstījuši tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegumu. Par nobalsoja arī 16 no 26 kantoniem.
Līdz šim Šveice šajā ziņā ievērojami atpalika no lielākās daļas bagāto valstu, kas lielā mērā skaidrojams ar valstī bāzēto pasaules vadošo tabakas uzņēmumu spēcīgo lobiju. Vienīgais aizliegums attiecās uz televīzijas un radio reklāmām, kas īpaši paredzētas nepilngadīgajiem.
Demagoģija peļņas vārdā
Iniciatīvas pretinieki bija ne tikai zārka naglu nozare, bet arī valdība un parlaments. Visu tabakas reklāmu aizliegums bērnu aizsardzības vārdā “infantilizē pieaugušos”, paziņoja darba devēju organizācijas lobists un iniciatīvas pretinieku kampaņas preses pārstāvis Patriks Eperons.
“Tā ir slidena nogāze, ciktāl tas attiecas uz individuālo brīvību,” pauda "Philip Morris International" Šveices nodaļas preses pārstāvis, norādot, ka tas bruģē ceļu arī alkohola vai cukura reklāmas aizliegumiem. Šā uzņēmuma finansētās pretkampaņas reklāmās bija redzama arī pārsvītrota desa, liekot noprast, ka drīzumā varētu pienākt kārta gaļas izstrādājumiem.
Ženēvas atkarību novēršanas centra vadītājs Žans Pols Humērs kategoriski noraidījis šo salīdzinājumu: “Nav neviena cita patēriņa produkta, kas nogalina pusi no visiem lietotājiem.”
Darbs arī mediķiem
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, tabaka ik gadu ir nāves iemesls vairāk nekā astoņiem miljoniem cilvēku. Šveicē ar 8,6 miljoniem iedzīvotāju ik gadu reģistrēti vidēji 9500 ar tabakas lietošanu saistītu nāves gadījumu, un simtiem tūkstošu smēķēšanas dēļ cieš no hroniskām slimībām. “Tas ir milzīgs slogs veselības aprūpes sistēmai,” uzsver Šveices Tabakas kontroles asociācijas vadītājs.
Pašreiz aptuveni 27% Šveices pieaugušo patērē tabakas produktus. Šī nozare ik gadu Šveices ekonomikā ienes aptuveni sešus miljardus Šveices franku (5,7 miljardus eiro) – vienu procentu no iekšzemes kopprodukta – un nodrošina aptuveni 11 500 darba vietu.
Nav bijis pat vecuma cenza
Iniciatīvas pretinieki apgalvoja, ka reklāmas aizliegums ir lieks, jo nākamgad jāstājas spēkā jaunam, stingrākam tabakas likumam, par kuru Šveices likumdevēji pēc gadiem ilgām debatēm nobalsoja septembrī. Tajā pirmo reizi valstī noteiks minimālo vecumu tabakas iegādei – 18 gadu. Tas arī aizliegtu reklamēt tabakas produktus reklāmas stendos un kinoteātros.
Tikmēr 2019. gadā interesantu un modernu risinājumu ieviesa Igaunija – sejas atpazīšanas tehnoloģiju, kas nosaka pircēja vecumu, lai iegādātos preces ar šādu ierobežojumu. To izmanto veikalu pašapkalpošanās kasēs – mākslīgā intelekta sistēma ar kameras palīdzību nolasa sejas vaibstus. Igaunija smēķēšanas izplatības statistikā Eiropas Savienībā ierindojas 22. vietā no 27 valstīm.
Kā ir Latvijā? Smēķējam, bet mazāk
Latvijā regulāri smēķē vai lieto citus tabakas produktus 26% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem, bet 9% reizēm – liecina pērn veikta "Kantar" aptauja. Puse jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem smēķē, turklāt 19% regulāri, noskaidrots SKDS aptaujā.
Visbiežāk regulāro smēķētāju vidū ir vīrieši (41%) vecumā no 25 līdz 34 un no 45 līdz 54 gadiem un iedzīvotāji ar pamatizglītību (40%). Visretāk – sievietes (15%), seniori (20%) un iedzīvotāji ar augstāko izglītību (18%). Tabakas reklāma Latvijā pilnībā aizliegta kopš 2005. gada. Salīdzinot ar 1998. gadu, smēķējam mazāk – tolaik dūmu uzvilka 51,3% vīriešu un 19,2% sieviešu.
