Pēc teju 50 gadu ilgas degšanas, plāno aizvērt Turkmenistānas “elles vārtus”

Krāteris izveidojās septiņdesmito gadu sākumā, zemei iebrūkot padomju gāzes urbšanas ekspedīcijas laikā. Lai novērstu dabasgāzes izplatīšanos, zinātnieki lielo krāteri aizdedzinājuši.

Lai gan krāteris ir kļuvis par tūristu vilinājumu, pēc valsts laikraksta “Neytralny Turkmenistan”, prezidents Berdimuhamedovs ministru kabinetam ir lūdzis rast veidu, kā šos “vārtus” slēgt. Uguns dzēšanai ir vairāki iemesli: nelabvēlīga ietekme uz tuvumā dzīvojošo cilvēku veselību, vērtīgo dabasgāzes resursu izšķērdēšana un kaitējums videi.

Pēc laikraksta, Turkmenistānas premjerministra vietniekam tika uzdots sapulcēt zinātniekus un, ja nepieciešams, piesaistīt ārvalstu konsultantus, lai rastu risinājumu uguns dzēšanai.

Dabasgāze ir viens no galvenajiem Vidusāzijas valstu ieņēmumu avotiem.

Gurbanguli Berdimuhamedovs, Turkmenistānas prezidents kopš 2006. gada, ir slavens ar savu mīlestību pret zelta un marmora arhitektūru. Autokrātijas vadītājs savas prezidentūras laikā ir koncentrējies uz jaunu valdības ēku, pieminekļu un citu arhitektūras veidojumu celšanu galvaspilsētā Ašhabatā.

Viens no bēdīgi slavenākajiem arhitektūras sasniegumiem valstī ir turku ganu suņa milzīgā zelta statuja – prezidenta mīļākā šķirne un viens no valsts oficiālajiem simboliem.

Berdimuhamedovs tik ļoti mīl suņus, ka uzrakstījis par tiem grāmatu, vienu turku ganu kucēnu pasniedzot kā dāvanu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kā arī iedibinājis valsts svētkus, kas godina suņus. 2021. gadā tie tika atzīmēti 25. aprīlī.

Tomēr tūrisms Turkmenistānā joprojām nes nelielus ienākumus. 2006. gadā tika atvērta jauna, moderna Ašhabatas lidosta, kuras izmaksas sasniedza 2,3 miljardus ASV dolāru. Tās mērķis bija palielināt Turkmenistānas starptautisko atpazīstamību, taču pat pirms pandēmijas gada ārvalstu apmeklētāju skaits sasniedza vien pāris desmitus tūkstošu.