Ieskats separātistu midzenī Doņeckā: Krievijas karogi un nogalināto algotņu pieminekļi

Pilsētas centrālajā laukumā un virs galveno administratīvo ēku jumtiem redzami Krievijas karogi. Otrā pasaules kara memoriāla teritorijā uzslieti nogalināto separātistu krūšutēli. Pie šāda goda tikuši Alaksandrs Zaharčenko un Arsēnijs Pavlovs, kurš bija pazīstams ar iesauku "Motorola".

Doņeckas lidosta bija ievērojams kaujas lauks starp Ukrainas valdības karaspēku un Krievijas atbalstītajiem separātistiem. Ukraiņu karavīri tur atradās 242 dienas kopš 2014. gada maija beigām, līdz bija spiesti to nodot separātistiem.

Īpaši modernais futbola stadions „Donbass Arena”, kas kādreiz bija Doņeckas „Šahtar” futbola kluba mājvieta, kopš kauju izcelšanās nav ticis vairāk izmantots.

2012. gadā tas sagaidīja tūkstošiem futbola līdzjutēju, kuri ieradās uz Euro 2012 čempionātu, taču šobrīd 52 000 sēdvietu stadions ir pamests un nekopts.

Doņecka ir industriāla pilsēta, kuru 1869. gadā dibināja velsiešu uzņēmējs Džons Hjūzs, kurš tur uzcēla tērauda rūpnīcu. Neliels ciemats Juzovka (nodēvēts Džona Hjūza vārdā) strauji pieauga, un līdz 20. Gadsimta sākumam Juzovkā bija jau deviņas ogļraktuves un lielākā tērauda rūpnīca Krievijas dienvidos, padarot to par vienu Krievijas impērijas svarīgākajiem rūpniecības centriem.

Savu pašreizējo nosaukumu Doņecka tā ieguva 1961. gadā, kad Ņikitas Hruščova valdīšanas laikā notika relatīvais liberalizācijas periods, pēc tam, kad viņš Kremlī nomainīja Staļinu.

Kopš Ukraina 1991. gadā ieguva neatkarību, Doņeckas apgabals turpināja attīstīties un kļuva prestižs, jo kļuva par Ukrainas bagātāko rūpnieku dzimto pilsētu.

Doņecka ir viens no Ukrainas krievu minoritātes centriem. Kaut arī formāli pilsētas iedzīvotāju lielākā daļa ir ukraiņi, Doņeckā dominē krievu valoda.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.