Čehijas prezidents dienu pēc vēlēšanām nogādāts slimnīcā

Zemans tikās ar savu ilggadējo sabiedroto Babišu dienu pēc tam, kad Babiša vadītā populistiskā partija "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO) zaudēja opozīcijā esošajai centriski labējo partiju koalīcijai "Kopā".

Zemans iepriekš bija skaidri izteicies, ka pēc vēlēšanām premjera amatam izvirzīs partijas, nevis koalīcijas līderi, dodot mājienu, ka Babišam pirmajam tiks uzticēts mēģinājums veidot valdību.

Pēc sarunām prezidenta rezidencē ārpus Prāgas Zemans, kurš cieš no aknu problēmām, tika nogādāts Prāgas Militārās universitātes slimnīcā.

Kā pavēstīja Zemana ārsts, prezidents ievietots intensīvās aprūpes nodaļā.

"Šobrīd pacients ir hospitalizēts Prāgas Militārās universitātes slimnīcas intensīvās aprūpes nodaļā," reportieriem pavēstīja Zemana ārsts Miroslavs Zavorals, piebilstot, ka viņš vēl nevar publiskot diagnozi.

Zemanam ir izšķiroša loma pēc vēlēšanām, jo prezidents izlemj, kuram uzdot valdības veidošanu.

Ja valsts galva nespēj pildīt savus pienākumus, tie tiek uzticēti parlamenta apakšpalātas prezidentam.

Zemans mazāk nekā pirms mēneša pavadīja astoņas naktis slimnīcā.

Pēc visu balsu saskaitīšanas par koalīciju "Kopā", ko veido trīs centriski labējās partijas - pilsoniskie demokrāti, TOP 09 un kristīgie demokrāti -, nobalsojuši 27,79% čehu, kamēr Babiša vadīto populistisko partiju "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO) atbalstījuši tikai 27,12% vēlētāju.

Savukārt otra opozīcijas partiju apvienība "Pirātu partija un centriskie mēri un neatkarīgie" ieguvusi 15,62% balsu.

Tādējādi abas opozīcijas partiju apvienības kopā nodrošinājušas parlamenta apakšpalātā vairākumu, izcīnot 108 no 200 deputātu vietām. ANO parlamentā iegūst 72 vietas.

Vēl 9,56% balsu ieguvusi pret musulmaņiem noskaņotā galēji labējā partija "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD), kuru vada Tokijā dzimušais uzņēmējs Tomio Okamura.

Līdz šim Babiša vadītajai mazākuma valdībai, ko veidoja ANO un sociāldemokrāti (ČSSD), parlamentāro atbalstu nodrošināja komunisti (KSČM).

Taču KSČM, iegūstot tikai 3,60% balsu, nav spējusi pārvarēt iekļūšanai parlamenta apakšpalātā noteikto piecu procentu barjeru, un tādējādi pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara beigām komunisti vairs nebūs pārstāvēti parlamentā.

Savu pārstāvniecību parlamentā zaudējuši arī sociāldemokrāti, kurus atbalstīja tikai 4,65% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte sasniegusi 65,43%, kamēr iepriekšējās vēlēšanās 2017.gadā pie balsošanas urnām devās tikai 60,84% balsstiesīgo.