Šoks un politiski skandāli, Dānijai masveidā izkaujot miljoniem ūdeļu

Brīdinām, ka rakstā iekļautajos foto un video materiālos redzētie skati var būt nepatīkami!

Dānijas amatpersonas kļuva bažīgas, ka ūdeļu pārnēsātā jaunā koronavīrusa paveida dēļ var tikt ietekmēta nākotnes vakcīnas efektivitāte. Kamēr politiķi sprieda, diskutēja un strīdējās, Dānijas laukos krājas kaudzes ar nokauto dzīvnieku trūdošajiem līķiem.

Dānija gan nav vienīgā valsts, kur atklājās uzliesmojums kažokzvēru audzētavās, tomēr tā ir pasaules lielākais šīs nozares spēlētājs. Uzliesmojumi skāra arī Spānijas, Zviedrijas, Itālijas un ASV audzētavas. Tāpat arī Nīderlandes, kur ūdeļu audzēšana no nākamā gada pavasara vairs netiks atļauta.

Pirmie trauksmi celt sāka zinātnieki no “Statens Serum Institut” (SSI), jo konstatēja vīrusa celma mutāciju inficētajā ūdelē, pēc kā tika pieņemts lēmums ieviest četru nedēļu karantīnu valsts ziemeļrietumu iedzīvotājiem un uzsākt dzīvnieku nokaušanas darbus.

SSI profesors Anders Fomsgārds BBC paskaidroja, ka vīrusa mutācijas notiek nemitīgi, taču ūdelēs konstatētais process zinātniekiem licis raizēties par iespēju negatīvi ietekmēt nākotnes vakcīnas efektivitāti. Zinātnieki izdalījuši vairākus vīrusa mutāciju paveidus, kas nāk no ūdelēm, taču raizes darījis tieši viens, kam dots nosaukums “Cluster 5”, un ar ko Dānijā inficējušies jau 12 cilvēki.

Fomsgārds gan uzsvēra, ka raizes par ietekmi uz vakcīnas efektivitāti pašlaik ir tikai hipotētiskas, tomēr aizvien notiek izpēte. Zinātnieks uzsver, ka jārīkojas ir nekavējoties, līdz šī potenciāla problēma nav samilzusi.

Vienlaikus gan pastāv viedoklis, ka Dānijas valdība ir pasteigusies, un zinātniekiem vēl būtu jādod laiks, lai kārtīgi izsvērtu riskus. “Cluster 5” nav ticis konstatēts jau kopš septembra, tomēr Dānijas veselības nozares galva Sorens Brostorms uzsvēra, ka risks infekcijas izplatībai ūdeļu vidū ir pārāk liels.

Valdība gan šonedēļ bija spiesta atzīt, ka valsts varai trūka tiesiska regulējuma šim valsts mēroga slaktiņam, un ar pašreizējo regulējumu tās drīkstēja veikt ūdeļu izkaušanu tikai noteiktā rādiusā ap vietu, kur bija konstatēti dzīvnieku inficēšanās gadījumi. “Tā ir kļūda. Tā ir nožēlojama kļūda,” parlamentam atvainojās Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, piebilstot, ka pat neraugoties uz steigu, valdībai vajadzēja būt drošai, ka tās rokās ir nepieciešamais tiesiskais regulējums, tomēr šajā gadījumā tā nebija. “Es par to atvainojos,” sacīja politiķe.

Valdība šo kļūdu gan centusies novērst, steidzinot ārkārtas likumdošanas normu pieņemšanu, tomēr opozīcijas partijas apšauba, ka atbalstīs jauno likumprojektu, tāpēc šīs problēmas sakārtošana var prasīt laiku.

Liberālās partijas pārstāvis notikušo nosauca par “šokējošu”, vienlaikus kritizējot lēmuma necaurspīdīgumu. Tāpat viņš uzskata, ka primārais jautājums ir zaudējumu atlīdzināšana lauksaimniekiem.

BBC vēsta, ka izmeklēšanu pieprasījuši ne tikai opozīcijas, bet arī koalīcijas partiju partneri.

Pārtikas, zivsaimniecības, vienlīdzīgu iespēju un ziemeļu sadarbības ministrs Mogens Jensens norādīja, ka kļūdas tika pieļautas, tomēr tas nemaina faktu, ka pandēmijas laikā audzēt ūdeles ir ļoti riskanti.

Vai tās ir beigas ūdeļu audzēšanas nozarei Dānijā?

Dānijā darbojas vairāk nekā 1000 ūdeļu audzētavas. Audzētāju asociācijas pārstāvis Tāge Pedersens norādīja, ka valdības lēmums faktiski nozīmē industrijas likvidāciju, paredzot, ka tā rezultātā varētu tikt zaudētas 6000 darbavietas.

Nozares apgrozījums 2018. un 2019. gadā veidoja teju miljardu eiro. Audzētavās saražotās kažokādas tiek pārdotas ne tikai modes industrijas pārstāvjiem, bet tiek izmantotas arī mākslīgo skropstu ražošanā. Lielākais noieta tirgus šīm precēm pašlaik ir Ķīna un Honkonga.

Koronavīrusa uzliesmojumi Nīderlandē jau pielika punktu šai nozarei, tikmēr Lielbritānija un Austrija šo rūpalu aizliegusi pirms vairākiem gadiem, kamēr Vācija šīs jomas apturēšanu uzsāka pakāpeniski. Līdzīgi darīt plāno Beļģija, Francija un Norvēģija.

Kopumā Eiropā darbojas aptuveni 4350 ūdeļu audzētavas, tostarp Polijā, Somijā, Lietuvā, Grieķijā, un arī Latvijā.

Industrijas pārstāvji uzstāj, ka pieprasījums pēc dabīgām kažokādām aizvien ir liels. Vienlaikus Dānijas dzīvnieku tiesību aizstāvības jomā iesaistītie tic, ka pienācis laiks sekot citu Eiropas valstu piemēram, pieliekot šai nozarei punktu. “Ir nepieņemami pret dzīvniekiem izturēties tā, kā tas notiek ūdeļu audzēšanas industrijā,” viņi pauž.