FOTO: musulmaņu pasaule sparīgi gatavojas Upurēšanas svētkiem

Lai arī daudzviet pasaulē šie svētki tiek uzlūkoti ar bažām baiso skatu dēļ, kas vērojami vietās, kur notiek lopu upurēšana, musulmaņiem šo svinību laikā ir pienākums parūpēties ne tikai par sevi, bet arī par trūkumcietējiem, proti, nokautais lops tiek sadalīts trijās daļās – viena paredzēta ģimenei, otra radiem un kaimiņiem, bet trešā – nabadzīgajiem.

Svētki šogad sāksies 30. jūlijā un ilgs trīs dienas – līdz 3. augustam.

Hadžs ir viens no pieciem islāma pīlāriem un ir obligāts ikvienam veselam ticīgajam, kurš to var atļauties.

Svētceļojums, kurā musulmaņi dodas pa islāma pravieša Muhameda pēdām, ir vislielākā ikgadējā cilvēku masveida kustība uz planētas.

Šogad gan pats hadžs, gan gatavošanās Upurēšanas svētkiem norit pandēmijas zīmē. Lai arī ik gadu Meku un Medinu Saūda Arābijā apmeklē 2,5 miljoni ticīgo, šogad Covid-19 dēļ atļauja ierasties Mekā bija dota vien 1000 dažādu tautību vietējiem iedzīvotājiem. Ārvalstniekiem iebraukšana nebija ļauta.

Svētceļnieki šogad, ierodoties svētajā pilsētā, tika testēti uz jauno koronavīrusu un pēc rituāla noslēgšanas viņiem bija jāpaliek mājas karantīnā. Vienlaikus nebija ļauts pieskarties un skūpstīt Kaabu – kubveidīgas formas celtni, kuru musulmaņi dēvē par “Dieva māju”. Ierasti ikviens musulmanis, kas devies svētceļojumā uz Kaabu, nonācis tur, iet septiņas reizes apkārt celtnei un ik reizi noskūpsta Melno akmeni un pieskaras tam, taču šogad šis rituāls izpalika.

Svētceļniekiem arī bija jāvalkā sejas aizsargmaska, kā arī jāievēro 1,5 metru distance lūgšanu laikā.

Šis ir pirmais gads pēdējo 90 gadu laikā, kad svētceļojumā nedrīkst ierasties cilvēki no citām valstīm.