Čehijas prezidents nosoda Maskavas nekaunīgos komentārus par 1968.gada iebrukumu
Čehijas prezidents Milošs Zemans piektdien nosodīja Krievijas nekaunību, šādi reaģējot uz Maskavas protestiem pret Prāgas lēmumu pasludināt 21.augustu par 1968.gada PSRS vadītā iebrukuma upuru piemiņas dienu.
Čehijas parlaments šomēnes nolēma, ka turpmāk 21.augusts būs "Varšavas pakta armiju iebrukuma un tam sekojušās okupācijas upuru piemiņas diena". Zemans parakstīja likumu 13.decembrī.
Piecas dienas vēlāk Krievijas Ārlietu ministrija pauda "lielu vilšanos", brīdinot, ka šādas piemiņas dienas izraudzīšana "nesekmēs veiksmīgu divpusējo sadarbību".
Likums esot pretrunā 1993.gada divpusējās sadarbības līgumam, kurā apliecināta "vēlēšanās pavilkt svītru zem totalitārās pagātnes, kas ir saistīta ar nepieņemamo spēka pielietošanu pret Čehoslovākiju 1968.gadā", skaidroja Maskava.
Prezidenta mājaslapā publicētajā intervijā Zemans norādīja, ka Maskavas komentāri "pilnīga nekaunība".
"Pirms kāda laika es pieņēmu [Krievijas] prezidenta [Vladimira] Putina uzaicinājumu uz Otrā pasaules kara uzvaras 75.gadadienu, un šobrīd es apsveru, vai man būtu tur jādodas," norādīja Zemans. "Bet es varētu doties un pateikt krieviem - kā būtu, ja jūs pāršķirtu lappusi un pārtrauktu pieminēt šo gadadienu."
PSRS un tās satelītvalstu armijas 1968.gadā iebruka toreizējā Čehoslovākijā, kad tur bija aizsākusies politiskās dzīves liberalizācija - tā dēvētais Prāgas pavasaris.
Maskava reformu kustību satrieca un valstī izvietoja savu savu karaspēku, kas tur palika līdz komunistu varas krišanai 1989.gadā.
Vēl pēc četriem gadiem Čehoslovākija sadalījās Čehijā un Slovākijā.
