Merkele Aušvicas nāves nometnē pauž "dziļu kaunu" par tur notikušo
Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien, pirmo reizi apmeklējot nacistu koncentrācijas un iznīcināšanas nometni Aušvicā-Birkenavā, paudusi "dziļu kaunu" par zvērībām, ko vācieši pastrādāja šajā vietā Otrā pasaules kara laikā.
Merkele uzsvēra, ka nedrīkst aizmirst to, kas notika Aušvicā, pat tad, ja šo noziegumu šausmas padara cilvēkus mēmus.
Bet klusums nav atbilde, sacīja Merkele, uzsverot, ka nepieciešams atcerēties, ka vainīgie bija vācieši.
Ir svarīgi skaidri identificēt vainīgos, norādīja Merkele. "Mēs esam to parādā upuriem un paši sev," viņa piebilda.
Kanclere arī solīja, ka Vācijā un Eiropā antisemītisms netiks pieciests.
Šī bija pirmā Merkeles vizīte memoriālā kopš stāšanās amatā pirms 14 gadiem un trešā amatā esoša Vācijas valdības vadītāja vizīte. Vizīte notika pirms nometnes atbrīvošanas 75.gadadienas. Vācijas kancleri pavadīja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Vācu koncentrācijas nometne "Aušvica", kura tika izveidota 1940.gadā, bija paredzēta poļu politieslodzītajiem. Laika gaitā līdz ar Aušvicas II-Birkenavas izbūvi un pievienošanu objektam nometne kļuva par vienu no galvenajām Eiropas ebreju iznīcināšanas vietām un holokausta simbolu.
Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas un nāves nometnē nacisti noslepkavoja apmēram miljonu ebreju. Lielākajās upuru grupās bija arī poļi, čigāni un padomju karagūstekņi.
Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometne
