Terors skaitļos: patiesībā daudz bīstamāk ir ārpus Eiropas
Kaut gan tas var izklausīties dīvaini, patiesībā pasaule ir daudz drošāka nekā senlaikos, viduslaikos un vēl mūsu vecvecāku bērnībā, kad plosījās Otrais pasaules karš.
Ļeņina un Staļina boļševiki un Hitlera nacisti noslepkavoja daudz vairāk cilvēku nekā mūsdienu fanātiķi. 1941. gadā Katiņā vien čekisti nošāva vairāk nekā 21 000 Polijas kara gūstekņu – tieši tāpat rīkojas „Daesh” bendes tagadējā Sīrijā.
Noslepkavoti 32 658 cilvēki
Protams, tas nav nekāds mierinājums tagadējiem terora upuriem. Kādi tad ir skaitļi? Bojāgājušo skaits teroristu uzbrukumos pieaug, jau pagājušajā gadā palielinoties par 80% un sasniedzot augstāko līdz tam reģistrēto līmeni, paziņojis Ekonomikas un miera institūts (IEP).
Globālā terorisma indekss liecina, ka pērn teroristi noslepkavoja 32 658 cilvēkus. 2013. gadā bijis ap 18 000 upuru. Pētījumā terorisms definēts kā “nevalstiska spēlētāja” pretlikumīga spēka un vardarbības lietošana vai draudi to izmantot, lai sasniegtu politiskus, ekonomiskus, reliģiskus vai sociālus mērķus ar baiļu, spaidu vai iebiedēšanas palīdzību.
Par vairāk nekā pusi nāves gadījumu ir atbildīgi Nigērijas islāmistu grupējums „Boko Haram” un „Islāma valsts” jeb „Daesh”. Pētījumā izvērtēti terorakti 162 valstīs, kas nodarījuši postījumus 55,4 miljardu eiro apmērā, desmit reizes vairāk nekā 2000. gadā.
Bandīti Austrumukrainā
Saraksts gan nav pilnīgs, jo Ukrainas gadījumā par terora aktu uzskatīta tikai „Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnas notriekšana virs Doņeckas apgabala, kad dzīvību zaudēja 298 cilvēki. Turpretī daudzas citas slepkavības sarakstā nav minētas.
Uz šā fona katrā ziņā traģikomisks ir Krievijas prezidenta Putina aicinājums pasaulei vienoties cīņā pret terorismu – viņš Kremļa atbalstītos bandītus Austrumukrainā ir salīdzinājis ar brīvības cīnītājiem, Kremlis tiem piegādājis ieročus un karotājus, pēc tam gan norobežojoties no gūstā un karā kritušajiem.
Krievija arī bloķējusi starptautiskā tribunāla izveidi „Malaysia Airlines” katastrofas izmeklēšanā un par uzstājību šajā jautājumā liedza Austrālijai piedalīties sarunās par krīzi Sīrijā – jau pēc Parīzes slaktiņa.
Kaut kur tālu projām...
IEP izpilddirektors Stīvs Kileleja norāda, ka terorisms uzņēmis apgriezienus bezprecedenta ātrumā. Bet – atšķirībā no Parīzes lielākā daļa, ja ne teju visi, paslīd mums garām. Jo tas notiek tālu, kaut kur citur...
Proti, 78% teroristu upuru bijuši piecās valstīs, ārpus Rietumu pasaules – Afganistānā, Irākā, Nigērijā, Pakistānā un Sīrijā. Visvairāk cietuši irākieši – 9929 mirušo. Nigērijā nogalināti 7512 cilvēki, un pieaugums bijis par vairāk nekā 300 procentu.
Rietumos pērn visvairāk cietusi Lielbritānija, un vainojami lielākoties īru republikāņu kaujinieki Ziemeļīrijā, nevis islāmisti. Pēc Parīzes gan viss var mainīties – „Daesh” fanātiķi sāk piepildīt savus draudus par karu pret Eiropu mūsu pašu mājās.
Rietumiem pagaidām veicas
Pirms sākam padoties baiļu varai, atkal der ielūkoties skaitļos. Ar to apkopojumu klajā nācis Maskavas Kārnegija centra ekonomiskās programmas vadītājs Andrejs Movčans portālā slon.ru (visu rakstu oriģinālā var izlasīt slon.ru/posts/59718).
Eiropā, Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un Okeānijā ir pastrādāts tikai 2,1% visu terora aktu. Patiesībā pagājušā gadsimta 50.–70. gados rietumvalstīs terorisms bija daudz asāka problēma – basku separātisti jeb ETA Spānijā, ĪRA Lielbritānijā, RAF un cita veida „komunistu brigādes” Rietumvācijā un Itālijā, kas spridzināja, slepkavoja un nolaupīja cilvēkus.
Neskaitot Krieviju, kopš 2001. gada Eiropā notikuši četri islāmistu terorakti, nogalinot vairāk nekā desmit cilvēku – vilcienu spridzināšana Madridē (191 upuris, 2004), autobusi Londonā (56 upuri, 2005), uzbrukums žurnāla „Charlie Hebdo” redakcijai un košera veikalam Parīzē šā gada janvārī (17 nogalinātie) un visbeidzot 13. novembris Parīzē ar 132 laupītām dzīvībām. No „neislāmistiem” minams Breivika slaktiņš Oslo (77 upuri, 2011).
Vai Kenija nepelna sēras?
Pērn teroristi mēnesī nogalināja 2721 cilvēku – ap deviņdesmit dienā, tikpat, cik Parīzes koncertzālē „Bataclan”. Indijā pērn gāja bojā 426 cilvēki, un Movčans pamatoti vaicā – cik daudzi feisbuka profilus iekrāsoja Indijas karoga krāsās? Vai Pakistānas, Nigērijas, Irākas krāsās?
Šogad aprīlī islāmisti Kenijā Garisas universitātē noslepkavoja 148 cilvēkus, oktobrī sprādzienā Turcijas galvaspilsētā Ankarā mira 102 cilvēki.
Būtībā katru dienu jāizkar kāds karogs ar sēru lenti. It īpaši Sīrijas, kur četros kara gados miruši vairāk nekā 200 tūkstošu un miljoni devušies bēgļu gaitās. Kamēr Latvijā izcēlusies panika, vismaz daļai, par 500–700 „svešajiem”, kas būs jāuzņem, Jordānija izmitinājusi 1,4 miljonus sīriešu – 20% no iedzīvotāju skaita. To mēs nemanām, tas jau ir tālu.
Statistiski bīstamā kotlete
Līdz brīdim, kad kara, neveiksmīgas demokratizācijas un gluži vienkārši naida apmiglotas propagandas sekas jūtamas pie pašu durvīm. Vai jābaidās? Movčans atlasījis statistiku, kas liecina, ka no pārtikas saindēšanās un infekcijām gadā pasaulē nomirst 350 000 cilvēku – teju desmit reizes vairāk nekā teroraktos.
Latvijā Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis atzinis, ka šogad strauji pieaudzis masveida saslimšanu skaits nekvalitatīvas pārtikas dēļ – aizdomas ir par 17 gadījumiem. Nesen Talsu bērnudārzā „Sprīdītis” ar salmonelozi saslima vismaz 25 bērni.
Statistiski raugoties, no vecas kotletes mums jābaidās vairāk nekā no sprādziena, taču ļoti retais teiks, ka vairāk baidās pirkt pārtiku vai ēst restorānā nekā no islāmistiem. Lielā atšķirība – vecas gaļas tirgotāji nepūlas mums iedvest bailes, kamēr teroristiem tas ir galvenais mērķis.
Raugoties plašākā mērogā – viņi zaudē. Uzspridzinās, lai nozustu savā tumsas valstībā, bet mēs dzīvojam tālāk. Kā pēc Parīzes traģēdijas teica franči – mēs izraudāsimies un atkal dzersim vīnu.
