ANO Drošības padome noraida Krievijas pieprasījumu apspriest Ukrainas valodas likumu

Krievijas pieprasījumu Drošības padomē bloķēja Eiropas valstis un ASV.

Ukrainas parlaments aprīlī pieņēma likumu, kas pastiprina ukraiņu valodas lietojumu oficiālās jomās, un šo likumu stingri nosodīja Krievija.

Krievijai neizdevās iegūt nepieciešamās deviņas balsis Drošības padomes sanāksmes sarīkošanai, kuru tā pieprasīja Ukrainas jaunā prezidenta Volodimira Zelenska inaugurācijas dienā.

Procedūras balsojumā par sanāksmes sarīkošanu ir vajadzīgs vismaz deviņu dalībvalstu atbalsts. Uz šo balsojumu nav attiecināmas piecu pastāvīgo dalībvalstu veto tiesības.

Francijas vēstnieks ANO Fransuā Delatrs pirms balsojuma paziņoja Drošības padomei, ka Krievijas pieprasījums "nav ar nolūku sarīkot konstruktīvu diskusiju", bet tā mērķis ir "parādīt jauno Ukrainas prezidentu vissliktākajā gaismā".

Sanāksmes rīkošanu atbalstīja piecas valstis – Dienvidāfrika, Dominikanas Republika, Ekvatoriālā Gvineja, Krievija un Ķīna. Pret balsoja ASV un piecas Eiropas Savienības dalībvalstis – Beļģija, Francija, Lielbritānija, Polija un Vācija. Balsojumā atturējās Indonēzija, Kotdivuāra, Kuveita un Peru.

Jaunais likums pastiprina ukraiņu valodas lietošanu televīzijas un radio programmās, kā arī nosaka pienākumu visiem pilsoņiem prast ukraiņu valodu. Tās prasme ir obligāta civildienesta ierēdņiem, ārstiem, skolotājiem un juristiem, un par šīs prasības neievērošanu var draudēt naudassodi.

Neraugoties uz lēmumu bloķēt šīs sanāksmes rīkošanu, Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja teica runu, kurā nosodīja krievu valodas "izspiešanu" no Ukrainas un apsūdzēja Drošības padomi par "cenzūru".

Krievija apgalvoja, ka ar Ukrainas valodas likuma pieņemšanu tiek pārkāptas tā sauktās Minskas vienošanās, kas 2014.gadā tika parakstītas ar mērķi izbeigt bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos.

Zelenskis savā inaugurācijas runā aicināja uz pamieru un gūstekņu apmaiņu, kas bruģētu ceļu sarunām.

Bruņotais konflikts starp Krievijas atbalstītiem separātistiem un Ukrainas valdības spēkiem Luhanskas un Doņeckas apgabalos piecu gadu laikā ir prasījis 13 000 cilvēku dzīvību, no kuriem apmēram trešdaļa bija civiliedzīvotāji, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Ukrainas vēstnieks ANO Volodimirs Jelčenko sacīja, ka Krievijas pieprasījums ANO Drošības padomei sarīkot šo sanāksmi Zelenska inaugurācijas dienā "nav sakritība".

Krievija gribēja, lai Drošības padome "nosūtītu vēsti jaunajam Ukrainas prezidentam", teica Jelčenko.

ASV un Eiropas valstis bija piedāvājušas šādas sanāksmes atlikšanu, bet Krievija šo piedāvājumu noraidīja.