Ziņojums: karā ik gadu dzīvību zaudē 100 000 mazuļu
Katru gadu bruņotos konfliktos vai to seku rezultātā bada vai palīdzības trūkuma dēļ dzīvību zaudē vairāk nekā 100 000 mazuļu, piektdien pavēstīja organizācija "Save the Children" ("Glābiet bērnus").
Desmit vissmagāk skartajās valstīs karadarbības rezultātā no 2013. līdz 2017.gadam atbilstoši konservatīvām aplēsēm dzīvību zaudējuši 550 000 viena gada vecumu nesasniegušu mazuļu.
Viņi dzīvību zaudējuši kara un tā seku dēļ, arī bada rezultātā, slimnīcām un infrastruktūrai nodarīto postījumu dēļ, tāpēc, ka nav piekļuves veselības aprūpei un sanitārijai, netiek nodrošināta palīdzība.
Kur bērniem jāspēlējas dubļos: ieskats sīriešu dzīves apstākļos bēgļu ciematos
Miljoniem kara skartās Sīrijas iedzīvotāju iedzīvotāji ir bijuši spiesti pamest mājas un doties bēgļu gaitās.
"Teju katrs piektais bērns dzīvo konfliktu skartos apvidos. Tas ir vairāk nekā jebkurā laikaposmā pēdējās divās desmitgadēs," paziņojumā norādīja organizācijas vadītāja Helle Torninga-Šmite.
"Bērnu skaits, kas tiek nogalināti vai sakropļoti, ir vairāk nekā trīskāršojies, un mēs pieredzam to, ka biedējoši pieaug palīdzības izmantošana kara ieroča veidā," paziņojumā, kas izplatīts Minhenes drošības konferencē, norādīja Torninga-Šmite.
Skaudri foto: daudzbērnu ģimene Jemenā pārtiek no sapelējušas maizes un lapām
2017.gadā konfliktu skartos reģionos dzīvoja 420 miljoni bērnu, konstatēts "Save the Children" ziņojumā, ko organizācija pasūtījusi Oslo Miera izpētes institūtam.
Tie ir 18% visu pasaules bērnu, un šis skaitlis, salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem, pieaudzis par 30 miljoniem.
Vissmagāk skartās valstis ir Afganistāna, Centrālāfrikas Republika, Kongo Demokrātiskā Republika, Irāka, Mali, Nigērija, Somālija, Dienvidsudāna, Sīrija un Jemena.
76 mazuļi no kara plosītā Doņcekas reģiona nonāk bāreņu namā Kramatorskā
Kopš aktīvu kauju sākuma Ukrainas austrumos no reģiona bēg ne tikai civiliedzīvotāji. Lai nebūtu draudu bērnu dzīvībām bāreņi no bērnu ...
Organizācija arī nākusi klajā ar ieteikumiem, lai sekmētu bērnu aizsardzību, cita starpā iesakot, ka minimālais vecums iesaukšanai bruņotajos spēkos būtu jānosaka 18 gadu līmenī un ka būtu jāizvairās no spridzekļu lietošanas apdzīvotos apvidos.
Upuru skaita pieaugums bērnu vidū ir satraucošs, brīdināja Torninga-Šmite. "Tas ir šokējoši, ka XXI gadsimtā mēs virzāmies atpakaļ attiecībā uz principiem un morāles standartiem, kas ir tik vienkārši - bērni un civilisti nekad nedrīkst būt uzbrukumu mērķis."
