Būtiski samazinājies "dzelteno vestu" protestētāju skaits Parīzē

Visā valsī "dzelteno vestu" protestos iesaistījās 23 800 cilvēki, pavēstīja Iekšlietu ministrija. Salīdzinot pirms nedēļās tādu bija 33 500.

Arī šosestdien vardarbīgas protestētāju un policijas sadursmes vakarā izraisījās Parīzes Elizejas laukos. Neraugoties uz bažām par iespējamām nekārtībām, daudzi veikali tur sestdien bija atvērti rosīgai pirmssvētku tirdzniecībai.

Parīzes policija apliecināja, ka aizturēti 109 cilvēki, arī "dzelteno vestu" līderis Ēriks Druē.

Drošības spēku pārstāvji tika izvietoti pie Versaļas pils, kas, bažījoties par nekārtībām, sestdien bija slēgta.

Aizvadītajā naktī Prepiņānā, Francijas dienvidos, vieglā automašīna ietriekusies kravas auto, kas "dzelteno vestu" akcijas ietvaros bija nobloķējis ceļu. 36 gadus vecais vieglās automašīnas vadītājs gājis bojā, un tas ir jau desmitais ar "dzelteno vestu" protestiem saistītais nāves gadījums kopš to aizsākšanās 17.novembrī.

Aptuveni 50 "dzelteno vestu" protestētāji uz neilgu laiku nobloķējuši kravas auto satiksmi līdzās robežai ar Spāniju, tomēr iejaukušies žandarmi, un satiksme atjaunota.

Kā ziņo mediji, ceļi nobloķēti arī Francijas ziemeļos netālu no robežas ar Beļģiju.

Vairāki simti dalībnieku sestdien pulcējās protesta akcijās Bordo, Lillē, Lionā, Marseļā un Ruānā.

Angulemā, Francijas dienvidrietumos, protestētāji pēc prezidenta Emanuela Makrona līdzības pagatavotai lellei nocirtuši galvu, pavēstīja reģionālās varasiestādes.

Policija lika lietā asaru gāzi, lai izklīdinātu aptuveni 60 protestētājus, kas bija sapulcējušies pie Makrona mājas Letukē, Lamanša piekrastē.

Kopš pagājušās nedēļas, kad Makrons piekāpās vairākām protestētāju prasībām, demonstrantu skaits ievērojami sarucis.

Visvairāk protestētāju bija 17.novembrī, kad to skaits sasniedza 282 000.

Protesti Francijā sākās novembra vidū kā reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.

Piekāpjoties protestētājiem, Makrons apsolījis, ka, sākot ar nākamo gadu, minimālā mēnešalga tiks palielināta par 100 eiro. Šo pieaugumu finansēs valdība, nevis darba devēji.

Makrons piekāpies arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem, ko ieviesa viņa valdība. Tāpat prezidents aicinājis visus uzņēmumus, kas to var atļauties, piešķirt saviem darbiniekiem gada noslēguma prēmijas, kas netiks apliktas ar nodokli.

Makrons pirmdien arī paziņoja, ka tiks sāktas sabiedriskās debates par valsts politiku. Domājams, diskusijās, kas ilgs līdz martam, tiks runāts arī par nodokļiem un pāreju zaļo enerģiju.