Foto: islāmticīgie visā pasaulē atzīmē ramadāna noslēgumu
Piektdien, 15. jūnijā, islāmticīgajā pasaulē tiek atzīmēti Dzīru svētki (Eid al-Fitr), kas iezīmē musulmaņu svētā mēneša ramadāna noslēgumu un gavēņa beigas.
Dzīru svētki ir vieni no nozīmīgākajiem islāmticīgo svētkiem, kuru laikā musulmaņi sanāk kopā, lai lūgtos, ēstu svinīgāku ēdienu pēc mēneša pieticības, ko paredz ramadāna gavēnis, kā arī dāvinātu un saņemtu dāvanas.
Lai šajā dienā sveiktu viens otru, cilvēki izmanto teicienu "Eid Mubarak" - "Eid" ir svētki, bet "mubarak" aptuvenā tulkojumā nozīmē "svētīti".
Musulmaņi visā pasaulē atzīmē Ramadāna noslēgumu
Kas ir ramadāns?
Kā zināms, ramadāns - 9. mēnesis islāma kalendārā, sākās 16. maijā. Šajā laikā musulmaņi visā pasaulē ik gadu no saullēkta līdz saulrietam ievēro gavēni, cītīgi apmeklē lūgšanas, atturas no miesīgiem priekiem un mēģina darīt labus darbus.
Neatņemama ramadāna sastāvdaļa ir gavēšana, kas ir obligāta visiem pieaugušajiem musulmaņiem, izņemot tos, kuri slimo, ceļo, ir padzīvojuši, ir stāvoklī, baro bērnu ar krūti, cieš no diabēta vai kādas citas hroniskas saslimšanas. Tāpat ramadāns netiek ievērots menstruāciju laikā.
Islāma pasaule gavē, lūdzas un pārdomā dzīvi - ir sācies ramadāns
Gavēnis ilgst no saullēkta līdz saulrietam. Pirms saules lēkta musulmaņi parasti vienojas maltītē, kuras nosaukums ir suhurs, bet saulrietā pārtrauc gavēšanu ar maltīti, ko sauc par iftaru. Ierasts, ka vakara ēdienreize tiek sākta ar ramadāna slavenāko uzkodu - datelēm.
Svētā mēneša laikā musulmaņi arvien vairāk velta laiku lūgšanām, biežāk apmeklē mošeju, kā arī ziedo trūcīgajiem.
Ramadāna laikā musulmaņi ne tikai gavē, bet cītīgākie arī seko ieteikumam šī mēneša laikā izlasīt visu Korānu.
Cilvēki, kuri vēlas apsveikt gavējošos musulmaņus, var teikt "Ramadan Mubarak", kas aptuvenā tulkojumā nozīmē "Lai svēts ramadāns".
