ANO Drošības padomē Krievijas aicinājumu nosodīt uzbrukumu Sīrijai atbalsta vien Ķīna un Bolīvija

Par Krievijas rezolūcijas projektu nobalsoja tikai trīs Drošības padomes locekļi, astoņas valstis balsoja pret, bet četras atturējās.

Rezolūcijas projektā bija nosodīta ASV, Francijas un Lielbritānijas "agresija" pret Sīriju un pieprasīta to atturēšanās no turpmākiem triecieniem.

Krieviju atbalstīja vienīgi Ķīna un Bolīvija, kamēr līdz ar ASV, Franciju un Lielbritāniju pret Maskavas rezolūcijas projektu balsoja Zviedrija, Nīderlande, Polija, Kuveita un Kotdivuāra, bet Peru, Kazahstāna, Etiopija un Ekvatoriālā Gvineja balsojumā atturējās.

Kā ziņots, ASV, Francijas un Lielbritānijas bruņotie spēki sestdienas rītā deva raķešu triecienus Sīrijas armijas bāzēm un ķīmisko pētījumu centriem, tādējādi sodot prezidenta Bašara al Asada režīmu par iespējamo ķīmisko ieroču pielietošanu pret nemierniekiem.

Pentagons apmierināts ar militārajiem triecieniem Sīrijas režīmam

Pentagons sestdien paziņojis, ka ASV, Lielbritānijas un Francijas kopīgie militārie triecieni Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam "sekmīgi trāpījuši visus mērķus".

"Mēs nevēlamies konfliktu Sīrijā, taču nevaram pieļaut tādus smagus starptautisko tiesību pārkāpumus," žurnālistiem norādīja ASV Aizsardzības ministrijas pārstāve Deina Vaita.

"Mēs sekmīgi trāpījām visiem mērķiem," piebilda Vaita. "Triecieni bija pamatoti, leģitīmi un samērīgi."

Viņa uzsvēra, ka triecienu mērķis nekādā ziņā nav bijis gāzt Asadu, bet gan mazināt viņa režīma spējas pielietot ķīmiskos ieročus.

Vaita arī norādīja, ka ASV operāciju mērķis Sīrijā joprojām ir sakaut tos spēkus, kas sadarbojas ar teroristisko grupējumu "Islāma valsts".

Viņa vērsās arī pie Krievijas, aicinot "pildīt savu solījumu" gādāt par to, lai Asada režīms atteiktos no ķīmiskajiem ieročiem.

Savukārt ASV ģenerālleitnants Kenets Makenzijs tajā pašā preses konferencē pavēstīja, ka ASV nakts triecienu laikā nav cietušas nekādus zaudējumus un ka Sīrijas pretgaisa aizsardzība nav radījusi nekādas nopietnas problēmas.

Viņš piebilda, ka sīriešu zenītraķešu uguns patiesībā lielākas briesmas radījusi civiliedzīvotājiem, jo "gaisā izšautajiem dzelzs gabaliem kaut kur ir jānokrīt".

Ģenerālis norādīja, ka Sīrijas zenītraķetes nav ķērušas nevienu no sabiedroto lidmašīnām vai šāviņiem, kas ir absolūtā pretrunā ar Maskavas apgalvojumiem, ka sīriešiem izdevies notriekt 71 no 103 rietumvalstu izšautajām raķetēm.

Saskaņā ar Makenzija teikto Sīrijas pretgaisa aizsardzības vienības izšāvušas aptuveni 40 nevadāmas zenītraķetes, no kurām vairums tikušas palaistas pēc tam, kad sabiedroto trieciens jau bija beidzies.

Tāpat pretrunā iepriekš izteiktajiem Maskavas apgalvojumiem, ASV ģenerālis paziņoja, ka naktī esot arī darbojušās Sīrijā dislocētās Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, taču tas arī neesot devis nekādus rezultātus.

Makenzijs pavēstīja, ka sabiedrotie izšāvuši uz trim mērķiem Sīrijā 105 vadāmās raķetes un ka tādējādi šis trieciens bijis divtik spēcīgs kā pagājušā gada ASV triecieni, kas arī tika veikti, reaģējot uz ķīmisko ieroču pielietošanu pret civiliedzīvotājiem.

Viņš norādīja, ka "precīzais, nomācošais un efektīvais" trieciens atsviedis Sīrijas ķīmisko ieroču programmu gadiem senā pagātnē.

"Neteikšu, ka viņi nākotnē nespēs veikt ķīmiskos uzbrukumus," atzina ģenerālis. "Tomēr, pamatojoties uz pagājušās nakts notikumiem, domāju, ka viņi ilgi un pamatīgi to apdomās."

Makenzijs arī uzsvēra, ka pēc nakts uzbrukuma pagaidām nekas nav zināms par kādiem upuriem Sīrijas civilistu vidū.

ASV amatpersonas pavēstījušas, ka operācijā piedalījušies trīs amerikāņu mīnu kuģi, franču fregate un viena Savienoto Valstu zemūdene, kas atradās Sarkanajā jūrā, Persijas līcī un Vidusjūras austrumdaļā.

Spārnoto raķešu palaišanai ASV izmantoja arī bumbvedējus “B-1”. Operācijā piedalījās arī Francijas un Lielbritānijas lidmašīnas.